
Tā kā protokolā minētas desmit jaunās ES dalībvalstis, Turcijai radās sarežģījumi, jo tai ir saspīlētas attiecības ar Kipru. Tāpēc parakstītajam protokolam tika papildus pievienota deklarācija, kurā teikts, ka protokola parakstīšana nenozīmē Kipras grieķu valdības diplomātisko atzīšanu, ziņo Turcijas Ārlietu ministrija.
Eiropas Savienības prezidējošā valsts Lielbritānija izteikusies atzinīgi par protokola parakstīšanu, taču nav paudusi skaidru atbalstu Turcijas vienpusējai deklarācijai.
Foto: EPA/A.F.I. |
Pirms sarunu sākšanas visām valstīm vienprātīgi jāapstiprina sarunu mandāts. D.Vilepēns gan neatklāja, vai Francija varētu izmantot veto tiesības, lai sarunu sākšanu atliktu. Par sarunu sākšanu būs jālemj arī Kiprai, kas tieši tāpat kā citas valstis var izmantot veto tiesības. Taču vietējā prese ziņo, ka lielās Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas Kipras prezidenta Tasa Papandopula piekrišanu sarunu sākšanai ar Turciju.
ES prezidējošās valsts premjers Tonijs Blērs paziņojis, ka vienošanās starp ES un Turciju par muitas ūnijas paplašināšanu uz desmit jaunajām bloka dalībvalstīm neietver arī Kipras diplomātisko atzīšanu. Arī Turcija norādījusi, ka nepieņems jaunus noteikumus iestāšanās sarunu uzsākšanai. Uzziņai: Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas armija pārņēma savā kontrolē salas ziemeļu daļu, reaģējot uz Kipras grieķu īstenoto valsts apvērsuma mēģinājumu, kuru atbalstīja toreizējā Atēnu militārā hunta un kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Turcija ir vienīgā, kas līdz šim atzinusi pašpasludināto Kipras turku republiku.
Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv