Kā tiek tērēta Eiropas nauda?

Eiropas Savienības (ES) 2005.gada budžets ir 106,3 miljardi eiro. Tas ir milzīgs naudas daudzums, tāpēc var rasties pamatots jautājums, kam šī nauda tiek tērēta.

Britu raidsabiedrība “BBC” ziņo, ka lauvas tiesa Eiropas Savienības budžeta tiek lauksaimniekiem un atpalikušo reģionu attīstībai. Eiropas lauksaimnieku makos nonāk aptuveni 46 procenti ES budžeta, bet atpalikušajos reģionos investē ap 30 procentiem ES naudas.
Latvijas ieguvums no ES budžeta salīdzinājumā ar lielajām Eiropas valstīm ir niecīgs. Lēš, ka no 2004. līdz 2006.gadam mūsu valsts no ES varētu saņemt nedaudz vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecībai 2005.gadā paredzēts tērēt aptuveni 49 miljardus eiro. Šo summu tērē ne tikai subsīdijām, bet arī ar lauku attīstību saistītiem projektiem. Lielākā ieguvēja no ES lauksaimniecībai paredzētā budžeta, ir Francija. Tāpēc arī jautājumos par Eiropas Savienības lauksaimniecības izmaksu samazināšanu Francija vienmēr ieņēmusi stingru nostāju un negrib atkāpties no savām pozīcijām, jo tieši ar lauksaimniecības budžeta palīdzību Francija saņem ļoti daudz Eiropas naudas. Protams, sava nozīme ir arī ietekmīgajam lauksaimnieku lobijam šajā valstī, bet skaidrs, ka Francijas lauksaimnieki nebūtu nedz tik ietekmīgi, nedz turīgi, ja visus šos gadus viņi nebūtu saņēmuši ievērojamu atbalstu no Eiropas Savienības.
Jauno dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, zemnieki pagaidām nesaņem tādu pašu atbalstu kā viņu kolēģi vecajā Eiropā. Pagaidām mūsu lauksaimnieki neiegūst pat pusi no subsīdijām, ko saņem, piemēram, Francijas zemnieki. Jauno dalībvalstu zemnieki līdzvērtīgas subsīdijas saņems tikai 2013.gadā. Tomēr Rietumeiropas valstīs tiek lēsts, ka jaunās dalībvalstis ar laiku varētu būt ļoti nozīmīgas lauksaimniecības budžeta tērētājas, jo visās valstīs lauksaimniecībā nodarbina vairāk cilvēku nekā vecās Eiropas valstīs.
Tomēr jauno dalībvalstu iespējamais ieguvums no lauksaimniecības budžeta ir apdraudēts. ES lauksaimniecības politika laiku pa laikam tiek reformēta, jo tā izpelnās nopietnu kritiku no citām pasaules valstīm un Pasaules tirdzniecības organizācijas par stingro tirgus aizsardzību. Turklāt visu laiku ES izskan kritika par milzīgajiem līdzekļiem, kas tiek tērēti lauksaimniecībai. Laikā, kad vajadzētu vairāk naudas ieguldīt zinātnē un pētniecībā, Eiropā lielus līdzekļus tērē neperspektīvajai lauksaimniecībai. Ar šādu saimniekošanu Eiropai nav izredžu izvirzīties pirmajā vietā pasaulē, uzskata eksperti.

Reģionālā palīdzība

Otra lielākā ES budžeta tēriņu grupa ir saistīta ar palīdzību trūcīgākajiem Eiropas reģioniem. Šī ES nauda tiek reģioniem, kuros dzīves līmenis ir zemāks par 75 procentiem no ES vidējā, kā arī mazapdzīvotiem reģioniem. Reģionālās palīdzības mērķis ir panākt ES vienmērīgu attīstību un atpalikušo reģionu uzplaukumu.
Šeit jau tradicionāli par galveno ieguvēju tiek uzskatīta Spānija, kura saņem krietni vairāk finansējuma nekā citas valstis. Jaunākie dati pieejami par 2003.gadu, kad Spānijai no ES naudas maka tikuši 32 procenti reģionālajai attīstībai paredzētās naudas. Nozīmīga palīdzība nonāk arī Itālijā, Vācijā, Portugālē un Grieķijā. Lai gan kopumā Vācija saņem daudz naudas, lielākā daļa nonāk valsts austrumu daļā.
Eksperti min, ka arī reģionālajā politikā līdz ar ES paplašināšanos gaidāmas izmaiņas. Tā kā ES valstu blokam pievienojās desmit trūcīgas valstis, tās ir pazeminājušas vidējo ES dzīves līmeni. Līdz ar to tā saukto veco trūcīgo dalībvalstu iespējas pretendēt uz reģionālās palīdzības līdzekļiem samazinās. Daļa reģionu, kas līdz ES paplašināšanai bija uzskatāmi par trūcīgiem, nākotnē vairs nebūs ierindojami ES palīdzības saņēmējos. “BBC” lēš, ka tikai divas vecās valstis – Grieķija un Portugāle – tagad atrodas zem vidējā ES dzīves līmeņa.

Ārējā palīdzība

Daļu ES naudas tērē ārējai palīdzībai – tas ir finansiāls atbalsts ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm, kā arī ar ES ārpolitiku saistītiem jautājumiem. Pavisam šim mērķim 2005.gadā ES iecerējusi tērēt 8 miljardus eiro. Šā pīrāga lielākā daļa – aptuveni 2 miljardi eiro – tiek topošajām ES dalībvalstīm, lai palīdzētu sagatavoties iestājai Savienībā. Būtisks atbalsts tiek sniegts arī nabadzīgākajām pasaules valstīm. Eiropai rūp sadarbība ar Tuvo Austrumu, Vidusjūras, Balkānu, Austrumeiropas valstīm. Katra reģiona atbalstīšanai ir sava stratēģija. Piemēram, Rietumbalkānu gadījumā uzsvars likts uz pārvaldes uzlabošanu un cīņu ar organizēto noziedzību.
ES 2005.gadā paredzējusi ieguldīt naudu arī Irākas atjaunošanā, šim mērķim atvēlot 200 miljonus eiro.

Citi izdevumi

6 miljardus eiro šogad paredzēts tērēt ES administrācijas uzturēšanai. Pusi administrācijai paredzētās naudas tērē Eiropas Komisijas darbības nodrošināšanai. Komisijā strādā cilvēki no ES dalībvalstīm, bet viņi darbojas institūcijā, kas aizstāv visas Eiropas, nevis kādas konkrētas dalībvalsts intereses. ES institūciju ierēdņiem ir jāmaksā algas, tiek veiktas arī iemaksas pensiju fondā. Tāpat par šo naudu tiek uzturētas daudzas Eiropas Komisijas ēkas, kā arī nodrošināta milzīgās institūcijas darbība. Pārējām ES institūcijām kopā tērē mazāk naudas nekā Eiropas Komisijai.
Zinātnei un pētniecībai šogad paredzēts iztērēt 4 miljardus eiro. ES finansējums šai nozarei atzīstams par stratēģiski svarīgu, jo jaunu tehnoloģiju radīšana ir ļoti izdevīga tās augstās pievienotās vērtības dēļ. Daudz tiek runāts par nepieciešamību atvēlēt zinātnei un pētniecībai vairāk naudas, tomēr vienlaikus tiek atzīts, ka Eiropas zinātnes lielākā problēma ir tās atpalicība no reālām vajadzībām. Proti, top daudz jauninājumu, kas nekad tā arī netiek ieviesti.
Protams, daudz Eiropas naudas tērē arī citiem mērķiem. Daudzi ES pilsoņi var izmantot iespēju piedalīties dažādās pieredzes apmaiņas programmās gan izglītības, gan kultūras jomā. Tomēr šie izdevumi nav tik ievērojami kā tie, par kuriem jau stāstīts plašāk.
Pagaidām ir skaidrs, kāds ES budžets būs arī nākamgad. Reizi septiņos gados ES dalībvalstu starpā tiek panākta vienošanās par galvenajiem budžeta tēriņiem. Šogad dalībvalstīm vajadzētu panākt vienošanos par ES budžeta ienākumiem un izdevumiem laikam no 2007. līdz 2013.gadam. Tomēr eksperti un arī politiķi apšauba, vai kompromiss tiks atrasts jau šogad. Vienas budžeta sarunas, kas notika jūnijā, izgāzās, jo dalībvalstu viedokļi par ES budžetu bija pārāk atšķirīgi. Tā kā jaunās dalībvalstis ES ir trūcīgākas, tām pienākas daļa Savienības budžeta “pīrāga”, no kura savukārt grūti atteikties vecajām dalībvalstīm.