Laba karte ir līdzvērtīga valsts karogam

No 9.līdz 16.jūlijam Galisijas zemes galvaspilsētā Lakorunjā notika 23.starptautiskā kartogrāfijas konference ar devīzi “Kartogrāfijas iespējas mainīgajā pasaulē”. Latviju Spānijā pārstāvēja Valsts zemes dienesta Kartogrāfijas pārvaldes direktors un mūsu valsts oficiālais delegāts Aivars Ratkēvičs, kā arī šo rindu autors.

Tehniskā izstāde, ko varēja iepazīt konferences laikā Foto: Jānis Štrauhmanis

Plašākā sanākšana vēsturē

Konferencei un ar to saistītām izstādēm bija atvēlēta jauna vēl pilnīgi nepabeigta kongresu pils “Palexco”. Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas (International Cartographic Association – ICA) prezidents, Brno Masarika universitātes (Čehijas Republika) profesors Milans Konečnijs atklāšanā atzīmēja, ka šī konference ir plašākā asociācijas vēsturē. Piedalījās ap 3000 speciālistu un augstskolu mācībspēku no gandrīz 80 valstīm. ICA šādas konferences rīko ik pēc diviem gadiem kādā no asociācijas valstīm, pirms diviem gadiem tā notika Pekinā.
Pieteikto referātu skaits bija liels – 558, tie tika sadalīti divdesmit deviņās tematiskās grupās, vēl 192 ziņojumi notika pie stendiem. Katru dienu strādāja arī vairākas darba grupas, piemēram, par karšu ražošanu un menedžmentu, kartogrāfisko izglītību, kartēm globālajā tīmeklī, speciālās tehniskās sesijas, piemēram, par ISO standartiem kartogrāfijā, satelītnavigāciju un citiem jautājumiem, kurus tematiskajās grupās neapsprieda. Notika arī asociācijas komisiju sēdes. Gan tehniskās sesijas, gan komisiju sēdes bija atklātas jebkuram konferences dalībniekam, kas pēc rūpīgas pārbaudes bija ielaists kongresu pilī.
Kaut arī bijām divi un mēģinājām sadalīt ikdienas slodzi, apmeklēt iespējām tikai nelielu daļu sēžu, jo tās visas notika vienlaikus. Bet tā jau ir visu pasaules mēroga zinātnisko pasākumu galvenā problēma, ka šie pasākumi nevar ilgt vairāk par 7 – 10 dienām, tad izmaksas pieaug daudzkārt.
Vēl viena problēma, kuru izjutām tematisko grupu sēdēs, bija vājā skaņas izolācija, jo pils telpas būvētas galvenokārt izklaides pasākumiem. Tāpēc arī audiovizuālā tehnika, kuru ievietoja tikai uz šīs konferences laiku, brīžiem niķojās. Bet kritizēt ir viegli, kopumā konferences organizācija bija augstā līmenī.
Pirmā diena sākās ar svinīgu atklāšanu, vairākām runām un skaistu Galisijas nacionālā ansambļa uzstāšanos. Katru dienu apmeklējām iespējami dažādas tematisko grupu, komisiju, darba grupu sēdes, un jaunumu ir ļoti daudz.

Telpisko datu politika

Amerikāņi slavēja savu sistēmu telpisko datu aizsardzībā, ASV ir izveidota Kartogrāfijas zinātniskā komiteja. Tā ne tikai izstrādā telpisko datu (tie ir katras kartes satura pamatavots) politiku, bet arī atbalsta kartogrāfisko izglītību un pētniecību šajā nozarē, meklē pat sponsorus. Bet arī amerikāņiem galvenā problēma ir telpisko datu aizsardzība, reizē saskaņojot to ar privāto lietotāju interesēm. Cik veiksmīga ir šīs problēmas risināšana, to mums neatklāja.
Spānijā šos datus saņem visas pašvaldības, kurām ir pieeja globālajam tīmeklim, bet datu lietošana ir viņu pašu rīcībā. Tāpēc galvenā problēma ir telpisko datu aizsardzība no neatļautas kopēšanas.
Austrijā telpisko datu politiku veido Finanšu ministrija un Nacionālā kartogrāfijas aģentūra, kura vada Ģeodatu koordinācijas grupu. Vīnes universitātes profesors V.Kaincs izteica cerību, ka, sagatavojot Austrijas e-valdības platformu, tiks ņemta vērā arī telpiskās informācijas politika un pēc viņa domām, pareizāk būtu runāt nevis par e-valdību, bet gan par geo-valdību (geodata – telpiskie dati – J.Š.).
Ļoti strauji telpisko datu politiku veido Ķīnā, jau pabeigta topogrāfisko datu bāzes mērogos 1:1 milj. un 1: 250 000 veidošana, bet lielākā daļa telpisko datu plašai sabiedrībai nav pieejama. Jāpiebilst, visi minētie darbi rit saskaņā ar 1992.gadā apstiprināto likumu par Ķīnas mērniecību un kartogrāfiju.
Savukārt Eiropā galvenā uzmanība pievērsta projekta INSPIRE (Infrastructure for Spatial Information in Europe) realizēšanai, to īpaši uzsvēra darba grupā, kuras sēde tika rīkota kopā ar ICA Standartu komisiju un standarta ISO/TC 211 19101 ieviešanas pārraugu.
Latvijā telpisko datu bāzes veidošanas problēmu risināšana ir posmā, kad daudzas institūcijas šādas bāzes veido, bet par valsts datu bāzi tiek tikai runāts.
Šo rindu autora ziņojuma tēma bija “Kartogrāfijas stāvoklis un problēmas Baltijas valstīs”. Negaidīta reakcija uz stāstīto bija Irānas delegācijas vadībai. Ziņojumā minēju arī robežproblēmas ar Krieviju un to, ka mums, kartografējot šo robežu, jāizmanto satelītuzņēmumi, jo no lidmašīnas fotografēt neļauj kaimiņvalsts. Arī irāņiem esot robežas karšu sagatavošanas problēmas, kuru risināšanā gribot lūgt mūsu ekspertu palīdzību. Līdz tālākam šā piedāvājuma risinājumam nenonācām, lūdzu atsūtīt plašāku informāciju, tad to varēs izvērtēt.

Kartogrāfiskās izglītības ceļi un krustceļi

Manas pamatintereses saistās ar kartogrāfisko un plašāk – ģeomātisko izglītību. Attiecīgajā tematiskajā grupā vairākums referentu galveno uzmanību pievērsa tālmācībai. Atkal ļoti atšķirīga pieeja bija ASV un Eiropas speciālistiem. Radās iespaids, ka amerikāņiem šo izglītību gribas sniegt ātri, īsā laikā (protams, par maksu, kas netika atklāta), bet uz manu jautājumu, ko viņi gatavo: kartogrāfus vai karšu lietotājus, atbildi nesaņēmu.
Viens no interesentākajiem bija RMIT universitātes (Austrālija) Dr. Deivida Frazera un E.Loranda universitātes profesora Lāslo Zentai kopīgais ziņojums par izveidoto bakalaura tālmācības studiju programmu kartogrāfijā. Autori uzsvēra, ka tālizglītības kursu vajag nelielam skaitam interesentu lielajās valstīs, jo mazās valstis nespēs nodrošināt šādas apmācības ilgtspēju. Jāizveido vairāki apmācības moduļi, bet kursiem kartogrāfijas apmācībā nepieciešami starptautiski standarti. Tālmācībai kartogrāfijā jābūt ar iespējām tieši tikties studentam ar pasniedzēju, jo bez praktisko iemaņu apgūšanas nevar cerēt nopietni izprast kartogrāfijas teoriju. Kartogrāfijas pamatjautājumu mācību grāmata angļu valodā, domāta kā standarts bakalaura līmenī, tika izdota pirms divdesmit gadiem un ir novecojusi. Rit sarunas par jaunas gatavošanu, bet konkrētu lēmumu pagaidām nav. Jāpiebilst, daudzās valstīs vairāk orientējas nevis uz kartogrāfu, bet ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) speciālistu sagatavošanu. Studiju plānos, protams, ir kartogrāfijas priekšmeti, bet mazākā apjomā. Arī šajā konferencē izskanēja viedoklis par ĢIS struktūras tehniskā risinājuma primāro stāvokli, nevis precīzas, objektīvas kartes nepieciešamību. Taču tieši augstas kvalitātes topogrāfiskā karte ir ĢIS pamats, arī mūsu valstī to saprot ne visi speciālisti, kas strādā ar telpisko datu sistēmām.
Kartogrāfiskās izglītības jautājumus apsprieda ICA komisija, kura nodarbojas ar šīm problēmām skolā, jo tieši skolēni un skolotāji ir lielākie karšu lietotāji visā pasaulē. Izskanēja doma, ka atšķirība starp kartēm, kuras pedagogi lieto ārpus skolas un skolā, ir pārāk lielas, daudzās valstīs ir maz skolotāju, kuri prot lietot kartes skolā, skolēni ļoti maz uzzina (vai vispār neuzzina) par liela mēroga topogrāfisko karšu, aerofotoainu izmantošanas iespējām.

Nacionālie atlanti, kartes

Liela nozīme ir dažādu tipu ģeogrāfiskiem atlantiem, to problēmas regulāri pētī ICA Nacionālo un reģionālo atlantu komisija un arī konferencē atlantu sagatavošanu raksturoja īpašā tematiskajā grupā.
Katras sevi cienošas valsts prestiža jautājums ir nacionālais atlants, ne velti somiem tas būs jau devītais izdevums, Krievija izdevusi pirmo sējumu (PSRS daudz par to runāja, bet absurdās cenzūras apstākļos līdz realizācijai nenonāca), Spānija sāk veidot nacionālo atlantu kā informācijas sistēmu. Tiek apzināti potenciālie lietotāji, veido internetportālu, bet uz jautājumu vai atlanta karšu teksti un leģendas būs angļu valodā, spāņu kolēģi neko nesolīja. Arī uz jautājumu, kā atlanta sagatavošanu finansēs, atbildi nesaņēmām.
Vācijas nacionālais atlants top kopš 1996.gada un nākamgad tas jāpabeidz. Apjoms ir iespaidīgs: 12 sējumi papīra un elektroniskā versijā, 1766 karšu lapas mērogos no 1: 2,75 milj. līdz 1: 6 milj. Viens sējums būs angļu valodā (skolām), elektroniskā versija pastāvīgi tiks atjaunota, tajā būs arī tā sauktās animācijas kartes, kurās parādīsies (pēc lietotāja vēlmes) dažādu gadu dati, piemēram, par bezdarba līmeni. Vācijas nacionālā atlanta finansējumu nodrošina Leipcigas Reģionālās ģeogrāfijas institūts un privātās struktūras.
Grieķu speciālisti sākuši veidot savas valsts kultūras atlantu, tiesa, tā arī nevarēja paskaidrot, kāpēc izmanto 10 gadus vecu statistiku par tūrismu, viesnīcām. Vainīgi esot statistiķi.
Darba grupā par karšu ražošanu un menedžmentu vēlreiz tika uzsvērta karšu kvalitātes problēma, it sevišķi tiem attēliem, kurus lielā skaitā ievieto globālajā tīmeklī. Vienojāmies par nepieciešamību veikt pētījumu par karšu kvalitātes kritērijiem, kurus nosaka ne tikai karšu ražotāji, bet arī to izplatītāji un lietotāji. Rezultātus apspriedīsim nākamgad īpašā seminārā.

23. starptautiskajā kartogrāfijas konferencē Foto: Jānis Štrauhmanis

Izstādes, jaunas idejas un iespējas

Konferences dalībniekus kā pirmā sagaidīja tehniskā izstāde, to veidoja 35 firmas un organizācijas, divas trešdaļas to bija no Spānijas. Savas iespējas rādīja Spānijas atsevišķu reģionu – Galisijas, Andalūzijas, Valensijas – kartogrāfijas institūti, viņu stendi tiešām bija iespaidīgi. No iekārtām, ko piedāvāja izstādē, jāmin dažādu tipu ploteri jeb iekārtas grafiskās un kartogrāfiskās informācijas izvadei no datora; to iespējas ļoti plašas, bet arī cenas augstas. No ārzemju kompānijām jānosauc Intergraph (ASV), ar kuru zinātniskās sadarbības līgums ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ģeomātikas katedrai. East View Cartographic (ASV) sadarbojas ar a/s “Jāņa sēta”. Vēl jāmin ITC (International Institute for Geo-information Science and Earth Observation – Nīderlande), kuras galvenais piedāvājums ir izglītības programmas kartogrāfijā, fotogrammetrijā, tālizpētē, ģeoinformātikā, resursu menedžmentā. Krieviju pārstāvēja valsts galvenā organizācija “Roskartographia” ar jaunākajiem atlantiem un kartēm. Tehniskajā izstādē piedalījās arī izdevējs “Elsevier”, kas publicē vairākus starptautiski atzītus zinātniskus žurnālus fotogrammetrijā, tālizpētē, resursu plānošanā, kā arī speciālo literatūru. Jaunākos žurnālus tagad var iepazīt arī mūsu katedrā.
Karšu izstāde visās konferencēs ir plašākā, arī Spānijā savus jaunākos izdevumus rādīja 48 valstis. Starp interesantākajiem darbiem jānosauc poļu atlants vājredzīgiem un neredzīgiem skolēniem, Ķīnas pilsētu zemes cenu atlants (pirmais šāda tipa pasaulē), franču kartes par cunami skarto reģionu, daudzas satelītkartes jeb kartes, kas gatavotas uz Zemes pavadoņu attēlu bāzes, Izraēlas atlants krievu valodā speciāli ieceļotājiem no Krievijas, holandiešu atlants, kas sagatavots, izmantojot tikai ĢIS. Pie zināma veida kurioziem jāmin Albānijas ekspozīcija ar kartēm, kas izdotas Austrālijā.
Baltijas valstis izstādēs nebija pārstāvētas, čehu kolēģi man apgalvoja, ka viņu 24 jaunākās kartes līdz izstādei nav nonākušas vietējo organizatoru neizdarības dēļ. Diemžēl Latvijas attēls vairāku valstu kartēs ir, maigi sakot, nepilnīgs, un tā ir tikai mūsu pašu vaina. Jāmin, ka pirms Otrā pasaules kara Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecības saņēma daudzus eksemplārus valsts karšu angļu, vācu valodā un to uzdevums bija izplatīt kartes attiecīgās valstīs. Atliek cerēt, ka šo vēsturisko pieredzi ņemsim vērā, jo objektīvas valsts kartes svešvalodā izdot mums nav nekādu problēmu, protams, ja būs valsts pasūtījums un finansējums.
Laba karte ir arī lielisks valsts tēla veidotājs.
Nākamā 23. starptautiskā kartogrāfijas konference ar devīzi “Kartogrāfija katram un tev” notiks 2007.gadā no 4.līdz 10.augustam Maskavā, informāciju par to var skatīt: www.icc2007.com un www.roskart.gov.ru .

Jānis Štrauhmanis,

Dr.habil. geogr.,
RTU Ģeomātikas katedras vadītājs