Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2005., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112906

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas jēdziens laikmetu lokos

Vēl šajā numurā

20.07.2005., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievu “Izvestija” raksta: igauņi ir nobažījušies, ka Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta ziņojums ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē saistībā ar robežlīgumu ar Krieviju var tikt “uzņemts klusējot un atbalsts Tallinai var būt nepietiekams”. Par to vēstot Igaunijas prese, un šis viedoklis sakrītot ar vairāku Igaunijas analītiķu teikto.

Vācu “Die Presse” raksta par četrdesmit Vācijas un Krievijas ekspertu pulcēšanos Hansa Zeidla fonda mācību centrā Augšbavārijā, lai analizētu situāciju Krievijā. Diskutēts par to, vai Krievija turpinās konsolidēties, vai arī virzīsies pretī krīzei. Virspusēji vērtējot, Putina pozīcijas iekšpolitiski šķietot spēcīgas. Andrejs Zagorskis no Maskavas universitātes Starptautisko attiecību institūta domājot, ka “vadītās demokrātijas” sistēma ir nostiprinājusies. Taču, kā brīdinājis Vladislavs Belovs no Maskavas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta, “vadītā demokrātija, kas nepieļauj kritiku, var ievest vienīgi purvā”. Iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc Kremlis pašlaik neuzdrošinās īstenot tālejošas reformas, esot bailes, ka Krievijā var atkārtoties Ukrainas oranžā revolūcija. Turpretī jurists un ekonomists Volfgangs Zeiferts, kurš pašlaik darbojas Maskavā, nekādas krīzes pazīmes nav saskatījis. Ekonomikas stāvoklis kļūstot arvien labāks, par ko liecinot arī tas, ka Maskava pirms termiņa atmaksā parādus ārvalstīm. Savukārt opozīcijas politiķe Mihaļeva brīdinājusi par šādu nekritisku attieksmi: “Mēs par vāciešu pēdējo gadu Krievijas politiku varam vienīgi brīnīties.”

Amerikāņu “The Christian Science Monitor”: Kremlis tiecas atbrīvoties no politiskās opozīcijas, attīrot ceļu piemērotam kandidātam, kas varētu nomainīt Putinu 2008.gada vēlēšanās. Tas tiek darīts, politiskiem mērķiem netaisnīgi izmantojot juridiskus līdzekļus – tiesu varu un Kremlim draudzīgo parlamentu.

Amerikāņu “Eurasia Daily Monitor”: Atvadoties no agrākā Krievijas vēstnieka Baltkrievijā, tās prezidents Aleksandrs Lukašenko atzīmēja, ka daži pēdējie gadi abu valstu divpusējās attiecībās esot bijuši ļoti auglīgi, īpaši uzsverot pagājušo gadu. Viņa komentārs izvirza vairākus jautājumus: cik tālu šīs attiecības var attīstīties Krievijas un Baltkrievijas savienības ietvaros, un vai šī savienība rada draudus Baltkrievijai un Lukašenko personiski.

Poļu “Rzeczpospolita”, aplūkojot Londonā notikušo terora aktu iespējamību, raksta: Problēma ir ne tikai tā, ka nav atbilstošu likumu, uz kuru pamata valstis varētu sevi aizsargātu no teroristu uzbrukumiem. Problēma ir tā, ka Anglijā, un tāpat arī visā Eiropas Savienībā, nav ne morālas gribas, ne spēka to darīt.

Britu “The Guardian”: Divi politiķi, kas tiek uzskatīti par Eiropas politikas uzlecošajām zvaigznēm, tiekas Parīzē, lai veidotu jaunu Francijas–Vācijas apvienību. Ir sagaidāms, ka iespējamais nākamais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Angela Merkele, kas, iespējams, kļūs par nākamo Vācijas kancleri, runās par ES nākotni un abu valstu savstarpējo sadarbību.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!