ATSAUCĒ IETVERT:
Ir pamats lepoties ar mūsu kultūru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.2005., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112164
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ir pamats lepoties ar mūsu kultūru
Pēc Kultūras ministrijas ielūguma Skolēnu dziesmu un deju svētku skaistajā nedēļā Latvijā viesojās pasaules kultūras procesā ietekmīgas amatpersonas – UNESCO Izpildpadomes vadītājs Hanss Heinrihs Vredi un UNESCO ģenerāldirektora vietnieks kultūras jautājumos Munīrs Bušenaki, lai piedalītos starptautiskajā forumā “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana: jaunatne, izglītība un attīstība”.UNESCO eksperti tikās ar Kultūras ministrijas (KM), Ārlietu
ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem, lai iztirzātu
Latvijas līdzšinējo pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma jomā. (Latvija ir viena
no 16 valstīm, kas savos parlamentos ratificējušas UNESCO konvenciju “Par
nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”, tas noticis 2004.gada 25.novembrī).
“UNESCO vadība mūsu Dziesmu un deju svētku tradīciju ir novērtējusi kā unikālu
parādību un kā cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma
meistardarbu,” žurnālistiem paskaidroja Daniels Pavļuts, KM valsts sekretārs.
H.Vredi apgalvoja, ka “attiecības starp Latviju un UNESCO vērtējamas vairāk nekā
labas, turklāt Latvijā kopš 1997.gada ir vērojamas lielas pozitīvas pārmaiņas”.
Kā “LV” pastāstīja KM valsts sekretāra vietniece Dace Neiburga, šis
starptautiskais forums tika rīkots, lai demonstrētu Latvijas sasniegumus nemateriālā
kultūras mantojuma saglabāšanā un dalītos pieredzē, nevis lai mācītos no ārvalstu
ekspertiem. Latvija vēlējās dot pozitīvu impulsu, lai UNESCO konvencijai pievienotos
arī atpalikušās valstis. Patiesībai neatbilst masu medijos kultivētais priekšstats,
ka Latvijai būtu jātaisnojas UNESCO vadības priekšā. Viesi izteicās, ka netiek
pieļauta ne mazākā iespēja Rīgas centram anulēt Pasaules arhitektūras mantojuma
statusu. “Rietumeiropā ir daudzas vēsturiskās pilsētas, kurās modernā apbūve
izraisījusi vēl lielākus sarežģījumus nekā Latvijas metropolē, tāpēc valdībai
būtu rūpīgi jāseko pašvaldības soļiem vēsturiskā mantojuma aizsardzībā,” –
šādi viesu viedokli atreferēja D.Pavļuts.
Savus priekšlikumus un papildinājumus foruma dalībnieki darba grupai varēs iesūtīt
līdz jūlija beigām, tos pēc tam iestrādās rekomendāciju galadokumentā, ko augustā
varētu iesniegt UNESCO sekretariātā un apspriest UNESCO Ģenerālās konferences 33.
sesijā oktobrī.
Arvīds Deģis