Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir pamats lepoties ar mūsu kultūru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.2005., Nr. 106 (3264) https://www.vestnesis.lv/ta/id/112164

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mans nams manā ciematā. Uz cik tiesiskiem pamatiem

Vēl šajā numurā

08.07.2005., Nr. 106 (3264)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ir pamats lepoties ar mūsu kultūru

Pēc Kultūras ministrijas ielūguma Skolēnu dziesmu un deju svētku skaistajā nedēļā Latvijā viesojās pasaules kultūras procesā ietekmīgas amatpersonas – UNESCO Izpildpadomes vadītājs Hanss Heinrihs Vredi un UNESCO ģenerāldirektora vietnieks kultūras jautājumos Munīrs Bušenaki, lai piedalītos starptautiskajā forumā “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana: jaunatne, izglītība un attīstība”.

UNESCO eksperti tikās ar Kultūras ministrijas (KM), Ārlietu ministrijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem, lai iztirzātu Latvijas līdzšinējo pieredzi nemateriālā kultūras mantojuma jomā. (Latvija ir viena no 16 valstīm, kas savos parlamentos ratificējušas UNESCO konvenciju “Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu”, tas noticis 2004.gada 25.novembrī). “UNESCO vadība mūsu Dziesmu un deju svētku tradīciju ir novērtējusi kā unikālu parādību un kā cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu,” žurnālistiem paskaidroja Daniels Pavļuts, KM valsts sekretārs.
H.Vredi apgalvoja, ka “attiecības starp Latviju un UNESCO vērtējamas vairāk nekā labas, turklāt Latvijā kopš 1997.gada ir vērojamas lielas pozitīvas pārmaiņas”.
Kā “LV” pastāstīja KM valsts sekretāra vietniece Dace Neiburga, šis starptautiskais forums tika rīkots, lai demonstrētu Latvijas sasniegumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un dalītos pieredzē, nevis lai mācītos no ārvalstu ekspertiem. Latvija vēlējās dot pozitīvu impulsu, lai UNESCO konvencijai pievienotos arī atpalikušās valstis. Patiesībai neatbilst masu medijos kultivētais priekšstats, ka Latvijai būtu jātaisnojas UNESCO vadības priekšā. Viesi izteicās, ka netiek pieļauta ne mazākā iespēja Rīgas centram anulēt Pasaules arhitektūras mantojuma statusu. “Rietumeiropā ir daudzas vēsturiskās pilsētas, kurās modernā apbūve izraisījusi vēl lielākus sarežģījumus nekā Latvijas metropolē, tāpēc valdībai būtu rūpīgi jāseko pašvaldības soļiem vēsturiskā mantojuma aizsardzībā,” – šādi viesu viedokli atreferēja D.Pavļuts.
Savus priekšlikumus un papildinājumus foruma dalībnieki darba grupai varēs iesūtīt līdz jūlija beigām, tos pēc tam iestrādās rekomendāciju galadokumentā, ko augustā varētu iesniegt UNESCO sekretariātā un apspriest UNESCO Ģenerālās konferences 33. sesijā oktobrī.

Arvīds Deģis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!