Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālisti piedāvā grozīt gan Būvniecības likuma, gan Ministru kabineta noteikumu Nr.619 normas. Grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka turpmāk būvniecību zemes gabalā drīkstēs sākt, tikai pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem. Ja pašvaldībai plānojuma nav, no šā gada 1.oktobra būvniecības iecere jāsaskaņo ar rajona plānojumā noteikto teritorijas plānoto izmantošanu. Ja plānojuma nav arī rajona pašvaldībai, no 1.oktobra būvniecība nebūs pieļaujama. Vēl viena būtiska prasība – pirms ķerties pie celtniecības, zemes gabalā jāizbūvē inženierkomunikācijas. Tas atbilst daudzu pasaules valstu praksei. Šos grozījumus papildina MK noteikumos Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas” iekļaujamās normas. Tās paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemi nevarēs transformēt par apbūvē izmantojamu zemi, ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma vai detālplānojuma. Grozījumu mērķis ir tiesiski noregulēt jauno ciematu celtniecību, īpaši domājot par šobrīd diezgan haotisko situāciju Pierīgā. Nepieciešamību pilnveidot normatīvo bāzi jau pauduši vairāku pašvaldību vadītāji.
6.jūlijā grozījumi tika apspriesti un atbalstīti Telpiskās plānošanas un konsultatīvās padomes (TPKP) sanāksmē, ko vadīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. TPKP darbojas juristi, valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, banku pārstāvji un citas kompetentas personas. Padome norādīja uz iespējamo nelikumīgas būvniecības gadījumu pieaugumu pēc grozījumu ieviešanas. Tas nozīmē, ka Valsts būvinspekcijai nāksies veikt stingrus kontroles pasākumus. Lai jaunievedumi pildītu savas funkcijas, jāizstrādā arī mehānisms izbūvēto inženierkomunikāciju nodošanai pašvaldībām.
M.Kučinskis izteica gandarījumu par panākto sapratni un atbalstu grozījumiem, norādot, ka tie jāizdara, lai aizsargātu zemes gabalu pircējus. Ministrs uzsvēra, ka šobrīd iedzīvotāji nereti iegādājas zemes gabalus bez attīstītas infrastruktūras, tādējādi ieguldot līdzekļus apšaubāmas vērtības objektā. Grozījumi nesīs labumu arī pašvaldībām – to vadītāji vairs nebūs pakļauti uzņēmēju spiedienam, kura mērķis ir par katru cenu gūt atļauju projekta realizēšanai. To apliecināja arī Sakas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, paužot cerību, ka Sakas pagasts turpmāk vairs netiks pieminēts presē nelikumīgas būvniecības dēļ. Jāatgādina, ka pērn un šogad pagasta nosaukums ne reizi vien izskanējis plašsaziņas līdzekļos un tiesu varas gaiteņos saistībā ar organizācijas “Delna” apstrīdētu celtniecību kāpu zonā.
Šobrīd būvniecību var sākt, ja notikusi projekta sabiedriskā apspriešana. Taču, kā atzīst RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare, sabiedriskās apspriešanas procesam var sekmīgi “dabūt cauri” jebkuru projektu. Grozījumi gan nedrīkstētu radīt šķēršļus, piemēram, lauksaimniekiem, kuri būvē ES struktūrfondu projektu ietvaros, vai individuāliem būvētājiem, kuri tālā lauku viensētā vēlas uzbūvēt šķūnīti. Tāpēc prasību par projekta atbilstību plānojumam varētu attiecināt tikai uz blīvāk apdzīvotām vietām.
Šobrīd teritorijas plānojums izstrādāts un apstiprināts 162 pašvaldībām, 323 pašvaldībām tas vēl tiek izstrādāts, bet trijās šis darbs vēl nav sākts. Pagaidām izstrādes stadijā ir arī sešu Rīgas rajona pašvaldību plānojumi. Savukārt Rīgā līdz šā gada beigām ir spēkā Rīgas attīstības plāns 1995.–2005. gadam. Rudenī sabiedriskajai apspriešanai tiks nodota jaunā plānojuma otrā redakcija, un Rīgas domes pārstāvji cer to apstiprināt vēl līdz gada beigām.
Normatīvo aktu grozījumus nākamnedēļ paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.