Ar piemiņu - atceroties un atgādinot

6.jūlijā I Meža kapos pie Baltajiem krustiem notika piemiņas svētbrīdis Baigajā gadā čekistu nomocītajiem upuriem.

Foto: Andris Kļaviņš

Svētbrīdi vadīja mācītājs Guntis Kalme, stāvot apmēram tajā pašā vietā, kur pirms 64 gadiem izvadīšanas svētos vārdus sacīja arhibīskaps Dr. Teodors Grīnbergs, zemei atdodot 79 Centrālcietumā noslepkavotos patriotus. Mācītājs Kalme atgādināja latviešu tautas traģēdiju, kad 1941.gada 26.jūnijā LPSR NKVD vadītājs Ivans Šustins uz pavēles ar sarkanu tinti uzrakstīja rezolūciju “Ņemot vērā sociālo bīstamību, nošaut”. Un Centrālcietumā nošāva 98 Latvijas pilsoņus. Vēlāk masu kapus atrada arī Dreiliņos, Baltezerā, Krusta baznīcas apkārtnē, Babītes pagastā, pie Zemitāna stacijas, Katlakalnā, Litenē un citur. Upuri bija necilvēcīgi spīdzināti, par ko liecināja sašķaidītās galvas, nogrieztās lūpas un citi sakropļojumi. Par čekistu atzīšanās piespiešanas metodēm liecināja pratināšanas telpā atrastie cilvēku ādas gabali, matu kušķi, un līdzās “sarkanā tribunāla” galdam atradās kaste līdz pusei pilna ar cilvēkiem nomauktajiem nagiem. Parasti mūsdienu sabiedrībā par Baigā gada upuru un visu izvesto traģēdiju vaino boļševistisko režīmu, tomēr šos necilvēciskos noziegumus ar savām rokām izpildīja konkrēti cilvēki.
Mūsu tēvi un vectēvi Meža kapu apbedījuma vietā, kur guldīja 79 nobendētos (19 tika aizvesti uz dzimtu kapiem, pulkveži Miervaldis Lūkins, Nikolajs Fogelmanis un Augusts Muižulis apglabāti Brāļu kapos), uzstādīja katram upurim pa baltam krustam. Padomju laikā kapu vietu nopostīja. Atmodas laikā bijušā kapulauka vietā uzstādīja lielu baltu krustu, simboliski apkopojot visus nelaimīgo likteņus zem vienas zīmes, jo krusts ir kristīgās kultūras zīme pretstatā velnišķo cilvēknīdēju ideoloģijai.
Par Balto krustu kapulauka veidošanos, nopostīšanu un centieniem to atjaunot stāstīja neatkarīgais pētnieks vēsturnieks Jānis Rivars. Kopumā pierādījumi ir par 128 Baigā gada upuriem.
Profesors Valters Nollendorfs sacīja, ka Okupācijas muzeja pastāvēšanas idejas pamatā ir trīs vārdi – atcerēties, pieminēt un atgādināt. “Mūsu pienākums ir atgādināt, un atgādināšana ir atmiņas saglabāšana nākotnē”.
Okupācijas muzeja Piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons lūdza parakstīt Aicinājumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai pieņemt lēmumu iekļaut I Meža kapu Balto krustu kapulauku valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaitā, lai apturētu jaunus apbedījumus un sakārtotu to.

Andris Kļaviņš