Kā vēsta pasaules ziņu raidsabiedrība CNN, pasaules līderu valstu vadītāji izsaka līdzjūtību Lielbritānijas iedzīvotājiem un apliecina Tonijam Blēram, ka viņi būs vienoti cīņā pret terorismu. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicis līdzjūtību un aicinājis apvienoties visas valstis, lai cīnītos pret starptautisko terorismu, ziņo raiddsabiedrība BBC.
Viena no pamatversijām notikušajā vaino teroristu grupējumu Al Queda, ko varētu izskaidrot ar Lielbritānijas atbalstu ASV iebrukumam Irākā. Pati organizācija savā mājaslapā šādu versiju noliedz, taču ir uzradusies kāda līdz šim nezināma teroristu organizācija, kas vainu par sērijveida sprādzieniem Londonā 7.jūlija rītā uzņemas Al Queda vietā.
Londonā izsludināta ārkārtas situācija, un visi bruņotie spēki ir mobilizēti, lai vajadzības gadījumā varētu rīkoties. Zīmes uz galvenajiem ceļiem, kas ved uz Londonu, brīdina: “Izvairīties no Londonas. Rajons slēgts. Ieslēdziet radio.” Policija atzīst, ka sabiedriskā transporta ierobežojumi pasažierus ietekmēšot vēl pāris dienas. Pasažieri jau no paša rīta tika informēti, ka visi pazemes transporta pakalpojumi tiek pārtraukti. Arī sprādziena dienas pievakarē sabiedriskā transporta satiksme Londonas centrā ir paralizēta. Ierobežojumi pašlaik neattiecas uz lidmašīnu reisiem. Vienīgās problēmas varētu sagādāt aizkļūšana līdz lidostai, jo Londonas centrs satiksmei slēgts.
Sprādzienu dēļ nopietni cietis un sācis svārstīties arī finanšu tirgus. Britu mārciņas vērtība strauji kritusies, tādēļ mārciņu uzkrājumus banku kontos personas ātri mainījušas pret zeltu vai Šveices frankiem. Tāpat strauji kritusies dažādu akciju vērtība. Jēlnaftas cena kritusies par trim procentiem.
2005.gada 7.jūlijs Londonā, tāpat kā 2004.gada 11.marts Madridē, kad piepilsētas vilcienos sprādziena rezultātā bojā gāja 191 un tika ievainoti 2000 cilvēki, apliecina terora draudus Eiropai. Vakar pēc Londonā notikušajiem sprādzieniem Iekšlietu ministrija noteikusi pastiprinātu robežkontroli uz Latvijas robežām. Turklāt nolemts arī neatcelt Valsts policijas darba pastiprināto režīmu, kam bija jābeidzas līdz ar Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska vizītes beigām.