Luksemburgā lems par ES konstitūciju

Cerot glābt dokumenta nākotni

Šosvētdien, 10.jūlijā, pie vēlēšanu urnām dosies Luksemburgas iedzīvotāji, lai lemtu par Eiropas Savienības (ES) konstitūcijas ratifikāciju. Lai gan Luksemburgā dzīvo mazāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers ir pārliecināts, ka mazās valsts balsojumam būs izšķiroša nozīme, jo Luksemburga ir viena no ES dibinātājvalstīm un pozitīvais referenduma rezultāts varētu būt nozīmīgs impulss tālākai konstitūcijas ratifikācijai.
Viņš ir pārliecināts, ka šis ir svarīgs balsojums, jo parādīs, vai Eiropas konstitūcijai ir izredzes izdzīvot, ziņo raidsabiedrība “BBC”. Ž.K.Junkers ir izteicies: Luksemburgas iedzīvotāju negatīvs balsojums nozīmēs, ka konstitucionālais līgums patiešām ir miris. Viņš arī atzinis, ka to apliecinājuši viņa kolēģi Eiropas Komisijā. Savukārt, ja Luksemburgā teiks “jā”, tas nozīmēs, ka process var turpināties un konstitūcija ir dzīva.

Tauta lems, politiķi ņems vērā

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju gatavojas balsot par Eiropas konstitūcijas ratifikāciju, tomēr arī negatīvi noskaņoto ir daudz. Pret ES konstitūciju noskaņoto cilvēku skaits strauji pieauga tūdaļ pēc svarīgā dokumenta noraidīšanas Francijā un Nīderlandē. Arī tagad atšķirība starp konstitūciju atbalstošo un noliedzošo tautas daļu nav liela. Pēdējās aptaujas liecina, ka par konstitūciju gatavojas balsot 55 procenti, bet pret – 45 procenti vēlētāju.
Premjers paziņojis, ka atkāpsies no amata, ja tauta referendumā neatbalstīs konstitūciju. Viņš norādījis, ka arī lielākās politiskās partijas, kas pārstāvētas parlamentā, atbalsta Eiropas pamatlīgumu. Parlaments dokumentu jau atbalstījis pirmajā lasījumā. Tomēr politiķi norādījuši, ka pirms otrā lasījuma notiekošais referendums būs izšķirošs. Ja tauta konstitūciju noraidīs, tas netiks ratificēts.

Konstitūcija “iesaldēta”

No šā gada janvāra līdz jūnija beigām Luksemburga bija ES prezidējošā valsts. Tieši šajā laikā arī notika liktenīgie referendumi Francijā un Nīderlandē, kas likuši šaubīties par konstitūcijas tālāko nākotni. Tūdaļ pēc negatīvajiem tautas balsojumiem Ž.K.Junkers, kurš valsts prezidentūras laikā pildīja ES vadītāja pienākumus, aicināja dalībvalstis turpināt ratifikācijas procesu.
Lai konstitucionālais līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām ES dalībvalstīm. Iesākumā ratifikācijas procesam bija atvēlēti divi gadi. Pēc negatīvajiem referendumiem dalībvalstu līderi vienojās ratifikācijai nepieciešamo laiku pagarināt. Saskaņā ar pieņemto lēmumu dalībvalstīm konstitūcijas ratifikācijai atvēlēts ilgāks laiks. Tagad katras valsts valdība var lemt, vai turpināt ratifikācijas procesu tagad vai arī atlikt to uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka atcelti jebkādi laika limiti, kad konstitūcijai būtu jāstājas spēkā. Valstīm dota pilnīga brīvība, izlemšanai, kad ratificēt ES pamatdokumentu. Rietumeiropas mediji ziņo, ka valstīs, kur tauta noraidījusi ES konstitūciju, jautājums par ratifikāciju netiks atkārtoti iekļauts politiskajā dienaskārtībā līdz pat 2007.gada vidum. Šāds ES dalībvalstu vadītāju lēmums gan medijiem, gan politiķiem visā Eiropā liek runāt par “konstitūcijas iesaldēšanu”, proti, daļēju konstitūcijas ratifikācijas atlikšanu. Atliek vien minēt, vai šāds solis turpmāk nozīmēs svarīgā dokumenta lēnu nāvi vai arī tā vēlāku stāšanos spēkā. Tomēr vairāku augstu amatpersonu izteikumi netieši norāda, ka konstitūcija jau mirusi.

Malta atbalsta, Polija atliek

Kamēr citās valstīs tiek spriests, ko darīt ar Eiropas konstitūciju, šajā nedēļā Maltas parlaments vienbalsīgi atbalstījis pamatdokumenta ratifikāciju, ziņo “Reuters”. Maltas premjers Lorenss Gonzi paziņoja, ka “Malta konstitucionālo līgumu uzskata par svarīgu instrumentu paplašinātajā Eiropā, lai tā efektīvi funkcionētu arvien konkurētspējīgākā pasaulē”. Dokumentu atbalstījusi arī opozīcija. Tās līderis Alfrēds Sants atzinis, ka Maltai bija jābalso par dokumentu, jo “mēs nevaram atļaut citām valstīm lemt mūsu vietā”.
Tajā pašā laikā Polijas apakšpalātas locekļi nolēmuši pagaidām atlikt konstitucionālā līguma ratifikāciju. ES portāls “EUobserver” ziņo, ka konstitūcija netiks skatīta agrāk par rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Balsojums par konstitūcijas iesaldēšanu bija ļoti līdzīgs – to atbalstīja 189, bet noraidīja 180 apakšpalātas locekļi.
Līdzīgi kā Polija, arī Lielbritānija, Īrija, Portugāle, Dānija un Čehija nolēmušas pagaidām nelemt par ES konstitūcijas ratifikāciju.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv