Poļi godina tautietes piemiņu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Itas Kozakevičas asociācijas padomes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans (pirmais no kreisās) Romas Katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā. Līdzās priekšplānā – Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās pārstāve Aina Balaško, Latvijas Poļu savienības Goda loceklis Mihails Bartuševičs

Ar ziedu nolikšanu Miķeļa kapos, kur apbedīta Itas Marija Kozakeviča, svinīgu dievkalpojumu, mūziku, dzeju skandējumu un citām aktivitātēm 3.jūlijā Rīgā tika godināta izcilā poļu un latviešu sabiedriskā un valsts darbiniece Ita Kozakeviča. Pasākumos piedalījās īpašu uzdevumu ministrs Ainārs Latkovskis, Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, Latvijas Poļu savienības prezidente Vanda Krukovska.
Ita Marija piedzima 1955.gada 3.jūlijā Ritas un Jura Kozakeviču ģimenē. Tēvs polis, māte – latviete. Meita jau no bērnības prata divas valodas, auga divu tautu kultūrās. Mācījās 11.Rīgas vidusskolā, Franču licejā. Pēc tam Latvijas Universitātē apguva romāņu filoloģiju, strādāja par žurnālisti, tulkotāju.
1988.gada 6.novembrī uz poļu kultūras kluba “Polonez” bāzes tika nodibināta Rīgas Poļu kultūras biedrība. Par jaunās biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Itu Kozakeviču. Viņa kopā ar Ričardu Bondzinski aktīvi darbojās, lai izveidotu pirmo poļu skolu. Nodibinot tiešus un ciešus kontaktus ar Mikolaja Kopernika universitāti Toruņā un izglītības nodaļu Ļubļinā, uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni, Krāslavu, Ilūksti, bet 1990.gadā arī uz Jēkabpili un Jelgavu atbrauca pirmie poļu skolotāji. 1989.gada 30.novembrī izveidojās Latvijas Poļu savienība (LPS), kurā apvienojās Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Liepājas, Jelgavas, Dobeles un Ventspils poļu kultūras nodaļas. Par LPS galveno mērķi kļuva poļu valodas un tradīciju atdzimšana. Par Latvijas Poļu savienības pirmo priekšsēdētaju ievēlēja Itu Kozakeviču, kas vēlāk kļuva par Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas līdzpriekšsēdētāju.
Ita Kozakeviča 1989.gadā ieguva Latvijas Sievietes goda titulu, bija Latvijas Tautas frontes vadībā. I. M. Kozakeviča kļuva par Augstākas padomes deputāti un Nacionālo lietu komisijas vadītāju. 1990.gada 4.maijā Augstākās padomes sēdē pieņēma Latvijas neatkarības deklarāciju, kur Ita Kozakeviča balsoja “par”.
Pēc Itas Kozakevičas traģiskās nāves 1990.gada rudenī Pasaules poļu kongresā Itālijā viņas vārdā nosaukta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija un poļu vidusskola Rīgā. Tas ir liels gods Latvijas poļiem. Ita Marija Kozakeviča simbolizē abu tautu vēsturiskās saites.

Mag. Ivans Griņēvičs,
biedrības “Inflanty” valdes loceklis