
Poļi godina tautietes piemiņu
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Itas Kozakevičas asociācijas padomes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans (pirmais no kreisās) Romas Katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā. Līdzās priekšplānā – Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās pārstāve Aina Balaško, Latvijas Poļu savienības Goda loceklis Mihails Bartuševičs |
Ar ziedu nolikšanu Miķeļa kapos, kur apbedīta Itas Marija
Kozakeviča, svinīgu dievkalpojumu, mūziku, dzeju skandējumu un citām aktivitātēm
3.jūlijā Rīgā tika godināta izcilā poļu un latviešu sabiedriskā un valsts
darbiniece Ita Kozakeviča. Pasākumos piedalījās īpašu uzdevumu ministrs Ainārs
Latkovskis, Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs, Latvijas Poļu savienības
prezidente Vanda Krukovska.
Ita Marija piedzima 1955.gada 3.jūlijā Ritas un Jura Kozakeviču ģimenē. Tēvs polis,
māte – latviete. Meita jau no bērnības prata divas valodas, auga divu tautu
kultūrās. Mācījās 11.Rīgas vidusskolā, Franču licejā. Pēc tam Latvijas
Universitātē apguva romāņu filoloģiju, strādāja par žurnālisti, tulkotāju.
1988.gada 6.novembrī uz poļu kultūras kluba “Polonez” bāzes tika
nodibināta Rīgas Poļu kultūras biedrība. Par jaunās biedrības priekšsēdētāju
ievēlēja Itu Kozakeviču. Viņa kopā ar Ričardu Bondzinski aktīvi darbojās, lai
izveidotu pirmo poļu skolu. Nodibinot tiešus un ciešus kontaktus ar Mikolaja Kopernika
universitāti Toruņā un izglītības nodaļu Ļubļinā, uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni,
Krāslavu, Ilūksti, bet 1990.gadā arī uz Jēkabpili un Jelgavu atbrauca pirmie poļu
skolotāji. 1989.gada 30.novembrī izveidojās Latvijas Poļu savienība (LPS), kurā
apvienojās Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Liepājas, Jelgavas, Dobeles un
Ventspils poļu kultūras nodaļas. Par LPS galveno mērķi kļuva poļu valodas un
tradīciju atdzimšana. Par Latvijas Poļu savienības pirmo priekšsēdētaju ievēlēja
Itu Kozakeviču, kas vēlāk kļuva par Latvijas Nacionālo kultūras biedrību
asociācijas līdzpriekšsēdētāju.
Ita Kozakeviča 1989.gadā ieguva Latvijas Sievietes goda titulu, bija Latvijas Tautas
frontes vadībā. I. M. Kozakeviča kļuva par Augstākas padomes deputāti un Nacionālo
lietu komisijas vadītāju. 1990.gada 4.maijā Augstākās padomes sēdē pieņēma
Latvijas neatkarības deklarāciju, kur Ita Kozakeviča balsoja “par”.
Pēc Itas Kozakevičas traģiskās nāves 1990.gada rudenī Pasaules poļu kongresā
Itālijā viņas vārdā nosaukta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija un
poļu vidusskola Rīgā. Tas ir liels gods Latvijas poļiem. Ita Marija Kozakeviča
simbolizē abu tautu vēsturiskās saites.
Mag. Ivans Griņēvičs,
biedrības “Inflanty” valdes loceklis