
Izlemj jodētā sāls likteni
Mazumtirdzniecībā varēs iegādāties gan jau iedzīvotājiem ierasto galda un vārāmo sāli, gan arī jodēto sāli. To paredz noteikumu projekts, ko šodien izskatīs valdībā.Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Sākotnēji bija iecerēts, ka Latvijā, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, varēs iegādāties tikai jodēto sāli. Sabiedrībā par šādu varbūtību uzjundīja viedokļu krustugunis, turklāt daļa iedzīvotāju sāka vairumā iepirkt sāli, izraisot iepirkšanas drudzi.
Veselības ministrija (VM) no minētās ieceres atteicās. Tagad noteikumu projektā vairs nav obligātas prasības par sāls jodēšanu. To ražotāji varēs veikt brīvprātīgi. Projektā noteikts pieļaujamais joda daudzums jodētajā sālī. Piemēram, ja sāli jodē mazumtirdzniecībai, joda jonu saturam tajā jābūt 0,002 – 0,005%. Ja pārtikas ražošanā izmanto jodētu pārtikas ražošanas sāli, joda jonu saturam tajā jābūt 0,004 – 0,01%.
Tātad mazumtirdzniecībā būs pieejama gan jau iedzīvotājiem ierastais galda un vārāmais, gan arī jodētais sāls, uzsver VM.
Noteiktas arī sāls marķēšanas prasības. Iecerēts, ka prasībām neatbilstošo sāli, kas iepakots un marķēts līdz 2006.gada 1.janvārim, Latvijā varēs izplatīt, līdz beigsies krājumi. Noteikumos definētas arī higiēnas prasības par sāls transportēšanu un uzglabāšanu.
Veselības ministrija tomēr uzsver, ka mūsu valstī ir mērens joda deficīts un sāls jodēšana ir viens no veidiem, kā ar to cīnīties. Lai novērstu joda trūkumu organismā, uzturā jālieto, piemēram, svaigas zivis. “LV” jau rakstīts, ka joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības cēloņiem pasaulē. Tas ietekmē arī pieaugušo veselību, jo var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus un vairogdziedzera saslimšanas. Ja grūtnieces uzturā nav pietiekami joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība un sieviete šādā veidā riskē ar mazuļa garīgo attīstību. Bērns, kas dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem.
“LV” informācija