Rosina Latgalei atvēlēt pusotru miljonu

Plūdos un knišļu uzbrukumos cietušo Dienvidlatgales reģionu un to iedzīvotāju atbalstam valdība varētu paredzēt aptuveni 1,6 miljonus latu.

Šo palīdzību iecerēts novirzīt gan atbalstam lauksaimniekiem par zaudētajiem lopiem un izpostītajiem sējumiem, gan sociālajam atbalstam bez iztikas līdzekļiem palikušajām ģimenēm, gan arī sabojātās ceļu infrastruktūras atjaunošanai. Par to 1.jūlijā vienojās vairāki ministri – finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, labklājības ministre Dagnija Staķe, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis – un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, kuri kompleksi apsprieda iespējamo palīdzību Latgalei.
Lai Ministru kabinets akceptētu atbalsta summu un kārtību, Finanšu ministrija (FM) apkopos pārējo ministriju sagatavotos materiālus un iesniegs tos izskatīšanai jau 12.jūlija valdības sēdē.
Visātrākais atbalsts sagaidāms zemniekiem par zaudētajiem lopiem un izpostītajiem sējumiem – ZM jau ir sagatavojusi grozījumus subsīdiju nolikumā, paredzot Latgalē cietušajiem zemniekiem piešķirt 588 tūkstošus latu – no 30 līdz 35 latus par hektāru izpostīto sējumu un no 250 līdz 300 latus par zaudētu govi. Šodien, 5.jūlijā, šos grozījumus paredzēts izskatīt valdībā. Plānots, ka reālā naudas izmaksa varētu sākties nedēļas laikā.
Cietušo pašvaldību ceļu infrastruktūras atjaunošanai valdība 2005.gada grozījumos paredzēs vienu miljonu latu. Nedēļas laikā Satiksmes ministrija precizēs atjaunojamos objektus un tiem nepieciešamās summas.
Papildus finanšu ministrs O.Spurdziņš rosināja izmaksāt arī sociālos pabalstus ģimenēm, kas zaudējušas lopus un sējumus un palikušas faktiski bez iztikas līdzekļiem. Lai šo atbalstu saņemtu iespējami drīzāk, Labklājības ministrija aicinās pašvaldības jau tūdaļ maksāt šos pabalstus no saviem budžetiem. Vēlāk 2005.gada valsts budžeta grozījumos šīs summas tiks atmaksātas pašvaldībām kā mērķdotācijas, informē FM preses sekretāre Baiba Melnace. Nedēļas laikā Labklājības ministrija aptaujās Daugavpils, Preiļu, Krāslavas, Rēzeknes un Jēkabpils rajona pašvaldības, lai noskaidrotu cietušās ģimenes un aplēstu pabalstiem nepieciešamo summu.
Iespējams, ka nelielu atbalstu Dienvidlatgales reģionam varētu sniegt arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, piemēram, steidzami sakārtojot atsevišķus infrastruktūras objektus, kuru atjaunošanai pašvaldībām nav līdzekļu, bet kuri akūti vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem.