Stingrāki groži ūdensmotociklistiem

Drošības normas, lai nenodarītu pāri sev vai citiem, gadiem bija katra ūdensmotociklista diezgan brīva interpretācija. Kopš pagājušās vasaras, kad “LV” iezīmēja problemātisko kopainu, secinot, ka ūdensmotociklistu tiesības, pienākumi un atbildība nav precīzi definētas, situācija mainās uz labo pusi.

Nākotnē, lai iegūtu tiesības vadīt ūdensmotociklu, būs jākārto eksāmens Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Kopš ūdensmotociklu (viens no mazizmēra kuģošanas līdzekļu veidiem) triumfa gājiena pirmsākumiem to skaits krietni audzis, un, kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, šā gada jūnija sākumā bija reģistrēti 545 ūdens rumaki.
Sakuplojis arī sportiskās un vasarīgās atpūtas piekritēju pulks, kā arī zeļ iedibinātas sporta sacensību tradīcijas. Taču šoreiz turpināsim pirms gada “LV” sākto tēmu par ūdensmotociklu vietu publiskajā telpā un normatīvo aktu instrumentiem, kas to regulē.

Tie, kas uz riska robežas

Uz ūdeņiem sistēma jāsakārto pat stingrāk nekā uz ceļiem, jo, kā liecina Eiropas prakse, kuģošana, īpaši ar mazizmēra kuģošanas līdzekļiem, ir vēl bīstamāka. Nepilnīgās likumdošanas dēļ policija pērn situācijas vērtējumā bija kodolīga – tā ir zem katras kritikas, turklāt likumsargiem nereti nebija tiesiska pamata iejaukties. Proti, daļa no ūdensmotociklu vadītājiem ir pārņemti ar visatļautības apziņu, ko vairo pārgalvība un nereti nepamatota pašpārliecinātība par saviem spēkiem, apdraudot sevi un citus atpūtniekus. Piemēram, vieni brauc alkohola reibumā, citi šaudās pa ūdeni pārāk ātri vai vietās, kur traucē peldētājus, citi, lāga vēl neapguvuši vadības iemaņas, neveikli traucas apkārt un ietiepīgi turas atpūtnieku burzmā. Daži pat mēģina vizināties vietās, kur tas uz visstingrāko aizliegts, piemēram, Jūrmalas pludmales peldvietu zonās, kur tos parasti gan ātri vien noķer “pludmales patruļa”.
Līdz šim viena no retajām prasībām šo peldlīdzekļu vadītājiem bija obligāti valkāt glābšanas vestes. Arī šis priekšnosacījums, no kā vistiešāk varbūtējas nelaimes brīdī atkarīga paša drošība, nereti tiek ignorēts. Ilustrācijai bēdīgi piemēri. Pirms diviem gadiem likumsargi, kuri kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi uz ūdens Rīgā, aizrādīja kādam braucējam, kurš bija bez vestes. Viņam lūgts braukt malā. Vadītājs tiecies tā arī darīt. Pēc stundas policisti saņēmuši ziņu, ka noslīcis ūdensmotociklists. Izrādījies, tas bijis tas pats vīrs, kurš, par spīti aizrādījumam, turpinājis braukt bez vestes. Garāmbraucošas motorlaivas radīto viļņu dēļ ūdenmotocikls bija palēcies, kūleņodams gaisā apgriezies otrādi un uzkritis virsū vadītājam, kurš zaudējis samaņu. Vestes, kas noturētu virs ūdens, līdz aculiecinieki piesteidzas palīgā, nebija...
Vēl gadu iepriekš Ķīšezerā noslīka jauniete, kuru kāds vīrietis bija vizinājis uz ūdensmotocikla. Ne vienam, ne otram mugurā nebija glābšanas vestes. Kad spēkrats apgāzies, līdzās esošie sērfotāji paguva izglābt tikai vīrieti. Starp citu, vadītājs bija alkohola reibumā.

Dzērumā aizliegts

Tagad ūdens satiksmes līdzekļu vadītājiem noteiktas stingrākas prasības. Laiks rādīs, kā tās tiks iedzīvinātas.
Martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos (publicēti “LV” 18.03.2005.) ietver nosacījumus, ar ko jāiepazīstas katram ūdensmotociklistam.
Lūk, daži no tiem. Obligāta prasība, protams, ir glābšanas veste. Aizliegts vadīt ūdensmotociklu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošo vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā. Ja cilvēks ir slims vai pārguris, braukt ar ūdensmotociklu nedrīkst. Noteikumi paredz vēl citus aizliegumus, piemēram, atrodoties tuvāk par trīsdesmit metriem no peldētājiem, ātrums nedrīkst būt lielāks par pieciem kilometriem stundā. Nedrīkst vizināties tur, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās, apzīmētās un aizliegtās akvatorijās un peldvietās.

Būs jākārto eksāmens

Iepriekš bija juceklis ar vadītāju apliecībām. Tagad ieviesta skaidrība. Noteikts, ka vadīt ūdensmotociklu atļauts personām, kurām ir vadīšanas tiesības. Šādas tiesības apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāju reģistrā, kā arī apliecība. Tiesības vadīt ūdensmotociklu var iegūt no četrpadsmit gadu vecuma. Mazizmēra kuģošanas līdzekļu, tātad arī ūdensmotociklu, vadītāja apliecības no 1.septembra izsniegs CSDD. Lai tās iegūtu, būs jākārto eksāmens.
Lai jauno sistēmu iedzīvinātu, noteikts pārejas posms, tādēļ līdz šā gada 1.oktobram, kad būs beigusies aktīvā ūdensmotociklu sezona, ūdens spēkratus vēl drīkst vadīt bez vadītāja apliecības. Tātad par braukšanu bez tiesībām ūdensmotociklistu šovasar vēl nedrīkst sodīt, bet, piemēram, par ātruma pārsniegšanu vai par braukšanu dzērumā gan. Savukārt tiem, kam ir iepriekš izdotās apliecības, jārēķinās, ka tās būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 1.janvārim. Nākamsezon vajadzēs sarūpēt jaunu.
Kā notiks jauno ūdensmotociklistu eksaminēšana? Uz šo jautājumu vēl nav pilnīgi skaidras atbildes, jo tiek izstrādāts vēl viens normatīvā akta projekts, kurā būs precīzi noteikta kārtība, kā notiks apmācība, kā tiks pieņemti eksāmeni un izsniegta vadītāja apliecība, “LV” skaidroja CSDD.
Jau minēts, ka CSDD jaunās mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju apliecības būs jāsāk izsniegt ne vēlāk kā 1.septembrī. Tomēr, nav izslēgts, termiņš var tikt pārbīdīts. Tā kā šosezon vēl drīkst vizināties bez apliecības, ūdens atpūtas cienītāji no tā necietīs.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv