Preses konferencē (no kreisās): Aivars Krastiņš, Dzintars Jakāns, Andis Drulle un Jans Jansons Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Nozīmīgākās pārmaiņas pēdējos gados muitai saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Pirms pievienošanās ES viena no galvenajām muitas funkcijām bija nodokļu un nodevu iekasēšana, bet pēc pagājušā gada 1.maija ievērojami palielinājusies muitas loma sabiedrības un vides, kā arī ES vienotā tirgus aizsardzībā, īpašu uzmanību liekot veltīt organizētās noziedzības un terorisma apkarošanai.
Neraugoties uz dažos pēdējos gados veikto vērienīgo darbu, muita turpinās attīstīties un pilnveidoties, lai varētu piedalīties ES kopējās muitas politikas veidošanā un īstenošanā, vakar konferences starplaikā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem apliecināja VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. VID Galvenā muitas pārvalde izstrādājusi Latvijas muitas dienesta darbības stratēģiju līdz 2009.gadam un definējusi tā misiju – reaģēt uz starptautisko situāciju drošības jomā un aizsargāt sabiedrību un vidi no ārējiem draudiem, savā darbībā ievērojot ES prioritātes.
Lai veiktu pamatfunkcijas, muitas dienestam jāstrādā profesionāli un kvalificēti, jo tā darbība kopš pagājušā gada maija tiek vērtēta visas ES kontekstā. Kā norādīja VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis Drulle, dienesta galvenais uzdevums tagad ir līdzsvarot divas funkcijas – muitas kontroli un tirdzniecības veicināšanu. Vēršoties plašumā globalizācijai, tirdzniecība pasaulē attīstās aizvien straujāk, tādēļ arī muitai aktīvi jāiesaistās tās veicināšanā, vienlaikus vairāk atbalstot Latvijas uzņēmumus to centienos konkurēt pasaules tirgū.
Taču, veicinot tirdzniecību, nedrīkst aizmirst arī ārējās tirdzniecības uzraudzību un drošības pasākumus, uzsvēra A.Drulle. Situācija pasaulē ir mainījusies, un šobrīd pastāv reāli terora draudi. ES un līdz ar to arī Latvijas muitas dienesta prioritāte ir cīņa pret organizēto noziedzību, kā arī narkotisko un psihotropo vielu nelegālās ievešanas, ieroču un akcīzes preču kontrabandas novēršana.
Lai gan sagatavošanās process pirms iestāšanās ES un pirmie darbības mēneši pēc pievienošanās Savienībai muitai sagādāja ne mazums rūpju, Latvijas muitas spēju tikt galā ar problēmām novērtējuši arī ES eksperti, tai skaitā Zviedrijas muitas pārstāvis, “Phare 2002” projekta “Muitas administratīvās kapacitātes stiprināšana, ieviešot muitas darbības stratēģiju un ES savstarpēji savietojamas datu bāzes” vadītājs Jans Jansons, kas pēdējos gados strādājis Latvijā. Viņš neslēpa izbrīnu par to, cik lielas pārmaiņas desmit gados notikušas Latvijas muitā, jo tas, ko Latvija panākusi desmit gadu laikā, Zviedrijā sasniegts 30 gados.
Uzsverot muitnieku izglītošanas svarīgo nozīmi, VID ģenerāldirektora padomnieks Aivars Krastiņš norādīja, ka muitnieku izglītības sistēma Latvijā izveidota ar Zviedrijas muitas aktīvu atbalstu, Tehniskajā universitātē atverot Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtu.
Dz.Jakāns atzinīgi novērtēja muitas veikumu. No struktūras, kas veiksmīgi tikusi pāri sarežģījumiem darbības pirmsākumos, tā nodrošinājusi savas pamatfunkcijas – nodokļu un nodevu iekasēšanu – un kļuvusi par dienestu, kas kalpo visu ES dalībvalstu interesēm.