Eiropas atbalsts palīdz saglabāt uzņemto tempu

Par bankas sniegto atbalstu ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē Belgradā gandarījumu pauda arī Latvijas pilnvarnieks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Konkretizējot mūsu valsts un ERAB turpmākās sadarbības virzienus, ministrs norādīja, ka pērn Latvijā augstos tautsaimniecības pieauguma tempus noteica transporta, rūpniecības un būvniecības sekmīgā attīstība. Tā kā ERAB pašlaik aktīvi atbalsta tieši šīs nozares, bankas mērķtiecīga turpmākā darbība, viņaprāt, varētu zināmā mērā palīdzēt Latvijai saglabāt uzņemtos attīstības tempus un paātrināt mūsu valsts pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienības (ES) vidējiem labklājības rādītājiem.
Ministrs arī atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā vērojama strauja ekonomiskā izaugsme. No 1999.gada līdz 2004.gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) mūsu valstī palielinājies, pārsniedzot vidēji 7 procentus gadā, bet pērn IKP pieauga pat par 8,5 procentiem. Šādi attīstības tempu rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. O.Spurdziņš prognozēja, ka augsti ekonomiskās izaugsmes tempi saglabāsies arī vidējā termiņā. Viņš norādīja arī uz ievērojamo ārējās tirdzniecības apjoma pieaugumu, ko pagājušajā gadā noteica galvenokārt eksporta palielināšanās par 28  procentiem. Tas liecina par Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanos starptautiskajā tirgū, uzsvēra ministrs.
Atskatoties uz gadu, kas aizritējis, kopš Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm pievienojās ES dalībvalstu saimei, ministrs atzina, ka tas jaunajā statusā bijis grūts un vienlaikus interesants un notikumiem bagāts gads. Viņaprāt, jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai pavērusi plašākas iespējas ne vien pašām šīm dalībvalstīm, bet arī bankai.
Dalība Eiropas Savienībā arī veicinājusi ievērojamu papildu finansējuma plūsmu no ES struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un ES kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta instrumentiem. Latvijā tīrais līdzekļu pieplūdums no ES laika posmā no 2004.līdz 2006.gadam būs vidēji 3,5 procenti no IKP gadā. Nav noslēpums, ka šo resursu efektīvai apsaimniekošanai nepieciešams ievērojams līdzfinansējums, kas veicinātu valstij svarīgu strukturālo pārkārtojumu veikšanu. Ņemot vērā privātā sektora vajadzības pēc šā ES finansējuma un arī izrādīto interesi par papildu līdzfinansējuma avotiem, ERAB, pēc ministra domām, varētu paplašināt savu darbību iepriekšminētajā segmentā. Tas vienlaikus ļautu Latvijai kā ERAB klientam turpināt izmantot un vairot iepriekšējos gados uzkrāto vērtīgo pieredzi.
Lai optimizētu pieejamos resursus un veicinātu sinerģijas efektu ceļā uz kopīgo mērķu sasniegšanu, O.Spurdziņš aicināja visas daudzpusējās finanšu organizācijas saskaņot un koordinēt savu darbību, tādējādi sekmējot arī pārejas perioda valstu virzību uz tirgus ekonomiku.

Investē dažādos projektos

Kā zināms, ERAB sniegtais atbalsts Latvijai ļauj īstenot vairākus mūsu valsts tautsaimniecībai nozīmīgus projektus, kuriem ir svarīga nozīme ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Līdz šā gada 30.aprīlim ERAB bija nodrošinājusi līdzfinansējumu 51 Latvijas projektam 912 miljonu eiru vērtībā, tai skaitā ERAB finansējums bija 288 miljoni eiru jeb 32 procenti. No bankas kopējā finansējuma 83 procenti piešķirti kā ilgtermiņa aizdevumi un 17 procenti – kā investīcijas pašu kapitālā. Kā norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta speciāliste Aija Krūmiņa, šobrīd ERAB Latvijā aktīvi darbojas tādās jomās kā finanšu sektors, infrastruktūras attīstība, enerģētika, ūdensapgāde un uzņēmējdarbības attīstība. Projektu īstenošanai privātajā sektorā novirzīti 63 procenti no ERAB finansējuma.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ERAB veiksmīgās darbības rezultātā mūsu valsts un šīs bankas darījumu kopējais apjoms sasniedzis 288 miljonus eiru, kas ir otrs augstākais rādītājs, salīdzinot ar citu starptautisko finanšu organizāciju sniegto atbalstu. Tas, pēc ministra domām, liecina par ERAB un Latvijas partnerattiecību svarīgo nozīmi.

Arī šogad atbalstīs jaunās dalībvalstis

Lai piedalītos ERAB gadskārtējā sanāksmē un citos ar to saistītajos pasākumos, Latvijas delegācija O.Spurdziņa vadībā aizvadītajā nedēļā bija ieradusies Serbijas un Melnkalnes galvaspilsētā Belgradā.
Sanāksmes laikā norisinājās arī kārtējās direktoru vēlēšanas, kas notiek reizi trijos gados un kurās valstu grupas ievēlē savu pārstāvi. Latvijas, Norvēģijas un Somijas grupas ietvaros pilnvarnieki atkārtoti ievēlēja līdzšinējo direktori Kārinu Rautalu, kas arī turpmāk pārstāvēs mūsu valstu grupas intereses ERAB Direktoru valdē, kurā darbojas 23 locekļi.
Pilnvarnieki vienbalsīgi atbalstīja arī bankas 2004.gada pārskatu un 2005.gada budžetu. Šā gada budžets noteikts 232,8 miljoni eiru jeb par 2,7 procentiem lielāks nekā pagājušajā gadā. Budžets, tāpat kā līdz šim, galvenokārt tiks izlietots pārejas ekonomiku atbalstīšanai, biznesa attīstībai un bankas portfeļa pastāvīgai palielināšanai.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv