Valdība un investori pārrunā aktuālākos jautājumus

Vispirms tikšanās ietvaros ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš analizēja Latvijas tautsaimniecības rādītājus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un ieskicēja attīstības perspektīvas. Turpinājumā ārvalstu uzņēmēji sniedza savu skatījumu uz mūsu valsts tautsaimniecību un diskutēja ar valdības pārstāvjiem.
Noslēgumā rīkotajā preses konferencē A.Kalvītis pauda gandarījumu par tikšanās rezultātiem. Viņš sacīja, ka darba sesija noritējusi ļoti konstruktīvi un valdība no investoriem saņēmusi ne mazums vērtīgu priekšlikumu, kuru nolūks ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana Latvijā. Apliecinot valsts varas nopietno attieksmi pret uzņēmēju interesēm, Ministru prezidents uzsvēra, ka līdz šim 95 procenti investoru priekšlikumu ņemti vērā.
Augstā līmeņa tikšanās goda līdzpriekšsēdētājs, bankas “NORD/ LB Latvija” padomes priekšsēdētājs Gunters Dunkels norādīja, ka šāda ikgadēja tikšanās ar valdību uzskatāma par privilēģiju, un izteica prieku par labo sadarbību. G.Dunkels pastāstīja, ka šajā tikšanās reizē pārrunāti ne vien īstermiņa jautājumi, bet skarti arī ekonomiskie aspekti, kas risināmi ilgākā laika posmā. Viena no visbūtiskākajām problēmām saistīta ar Latvijas darba tirgus specifiku – G.Dunkels uzsvēra, ka jāattīsta darbaspējīgo iedzīvotāju talanti, ļaujot cilvēkiem kļūt par augstas kvalifikācijas speciālistiem.
Savukārt A.Kalvītis pastāstīja, ka pārrunātas arī darbaspēka emigrācijas, alkoholisma un demogrāfijas problēmas, kuras tieši ietekmē darba tirgu un tautsaimniecību kopumā.
Arī ĀIPL valdes priekšsēdētāja, SIA “Latvija Statoil” izpilddirektore Baiba Rubesa atgādināja par valdības līmenī jau deklarēto nepieciešamību veidot uz zināšanām pamatotu sabiedrību. B.Rubesa norādīja, ka, pirmkārt, jāveicina jaunatnes vēlme studēt tehniskās zinātnes un, otrkārt, jāatbalsta svešvalodu apguve. Latvijas iedzīvotājam būtu jāpārvalda vismaz latviešu, krievu un angļu valoda, sacīja B.Rubesa.
ĀIPL valdes priekšsēdētāja teica, ka pēdējā laika saspīlējums Latvijas attiecībās ar Krieviju nav būtiski ietekmējis uzņēmējdarbību. Protams, valdību līmenī jāmeklē problēmu risinājumi, lai, piemēram, atvieglotu robežu šķērsošanu. Taču uzņēmēju lēmumus diktē biznesa intereses, nevis politika, jo, kā uzsvēra B.Rubesa, “nauda ir pragmatiska”. B.Rubesa norādīja, ka Eiropas investīciju apjoms Latvijā strauji pieaug, taču arī atzina, ka, piemēram, transporta un loģistikas nozarēs vairāk investīciju ieplūdis Lietuvā un Igaunijā.
Protams, nav noslēpums, ka atsevišķi ievērojami investīciju projekti nav realizēti. Pirmām kārtām jārunā par Somijas uzņēmuma “Metsäliitto Group” kontrolētās AS “Baltic Pulp” celulozes rūpnīcas projektu. A.Kalvītis pauda nožēlu par šo neveiksmi, norādot, ka arī valdība ieguldījusi daudz darba ar projektu saistīto jautājumu risināšanā. Taču G.Dunkels uzsvēra, ka celulozes rūpnīcas projekts Latvijai nav zudis, tikai tā realizācija ir atlikta. Viņš arī pastāstīja, ka kopš Latvijas pievienošanās ES Vācijas uzņēmēju interese par darbības iespējām Latvijā trīskāršojusies. Runa ir galvenokārt par vidējiem uzņēmumiem, un, kaut arī to projekti parasti netiek atspoguļoti lielos laikrakstu virsrakstos, tomēr šīs investīcijas Latvijai ir ļoti svarīgas.
Runātāji skāra arī investoriem nozīmīgo Latvijas ostu tēmu. A.Kalvītis atzina, ka bieži dzirdamas runas par ostu pieņemtajiem neizprotamajiem noteikumiem, kā arī par atsevišķiem investoriem sniegtajām priekšrocībām. Ministru prezidents norādīja, ka ostu pārvalde ir pašvaldību kompetencē, tāpēc līdz šim valdībai šajā sfērā bijusi sekundāra loma. Tagad paredzēts valdības, ASV vēstnieces Latvijā un ārvalstu investoru kopīgs izbraukums uz Rīgas brīvostu, lai iepazītos ar situāciju šajā uzņēmumā, paziņoja A.Kalvītis.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv