
Semināra mērķi
Nesen LMA rīkoja izbraukuma semināru uz Kurzemi, lai apsekotu janvāra vētrā postītās meža platības. Bija paredzēts ne tikai iepazīties ar postījumu apjomiem un jau paveikto to novēršanā, bet arī apzināt risināmās problēmas. Par semināra gaitu informēja LMA valdes loceklis Andis Saulītis. Seminārā piedalījās Zemkopības ministrijas (ZM) Meža resursu departamenta Meža apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Aija Fišere un vadītājas vietniece Lāsma Āboliņa, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuru interešu lokā ir meža nozare.
SIA “Silva” valdes loceklis un viens no Latvijas Mežsaimnieku asociācijas dibinātājiem Juris Antoņevičs Foto: Gunārs Ģērķis |
Apskates objekti
Pirmā pietura bija pie Blīdenes Saldus rajona teritorijā, kur mežs
pieder SIA “Līvas koks”. Par apskates objektu pastāstīja viens no LMA
dibinātājiem un “Līvas koka” valdes loceklis Jānis Siliņš.
Vējš ir nogāzis pirmās - A bonitātes (meža gabala vērtības
rādītājs) egļu audzi 1,1 ha platībā. Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 152
paredz, ka koku ciršana meža zemēs pēc caurmēra ir atļauta pirms galvenās cirtes
vecuma sasniegšanas, ja attiecīgās koku sugas valdaudzes koku vidējais caurmērs ir
vienāds vai lielāks par noteikto galvenās cirtes caurmēru. Kaut arī minētajai audzei
bija vajadzīgās dimensijas, to pirms vētras nevarēja cirst, jo noteikumos pirmā - A
bonitāte nav iekļauta. Tādējādi, vētrai nopostot šo audzi, uzņēmumam ir radušies
6 000 latu zaudējumi.
Nākamais apskates objekts bija Kuldīgas rajonā, tur mežs pieder Modrim Fokerotam,
viņš arī sniedza paskaidrojumus. MK noteikumi Nr.398 paredz, ka minētajā objektā,
kurš ieskaitīts damakša augšanas apstākļu tipā, mežaudzes atjaunošanas termiņš
ir nevis pieci, bet trīs gadi. Apmežošana ir apgrūtinoša un prasa papildizdevumus, jo
izcirtumos vēl ir daudz meža kaitēkļu, kas iznīcina jaunos stādus. Papildus jāveic
arī meža kopšana. Kopumā M.Fokerotam pieder apmēram 3,5 tūkstoši ha meža zemju. Ik
gadus atjauno ap 100 ha, bet izkopj 150 ha platību.
Arī trešais objekts bija Kuldīgas rajonā, tas iekļaujas SIA “Silva” ilgtermiņa
mežizstrādes līguma platībās. Informāciju par šo objektu sniedza SIA “Silva”
valdes loceklis un viens no LMA dibinātājiem Juris Antoņevičs un mežizstrādes daļas vadītājs Raivo Ošis. Patlaban
šeit sakopti 137,5 ha, bet izstrādātais koksnes apjoms ir 10 459,42 kubikmetru.
Liels atspaids koksnes savākšanā ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts
meži” (LVM) Dienvidkurzemes mežsaimniecības operatīvā palīdzība 2,5 km garā
meža ceļa izbūvē, kur darbi sākās jau februārī.
Turpretī plašāka valsts atbalsta meža nozarei Latvijā nav. Pilnīgi citāda attieksme
ir Zviedrijā, kur tās valdība sagatavojusi vairāk nekā 1,2 miljardus kronu (93
miljonu latu) vērtu palīdzības paketi vētras skartajai meža nozarei. Ienākuma
nodokļa atlaides saņem ne vien privāto mežu īpašnieki, bet arī firmas. Zviedrijā
nebija arī tik strikta kravas mašīnu svara ierobežojuma kā pie mums, kas bremzēja
iespējami drīzu koku izvešanu no meža. Bet Zviedrijas valdība atrada iespēju
piemaksāt par meža ceļu savešanu kārtībā pēc kokmateriālu izvešanas. Vēl
Zviedrijā noteikta dīzeļdegvielas nodokļa samazināšana un ir spēkā atlaides par
ostu un dzelzceļu pakalpojumiem. Tiek finansēti arī citi atvieglojumi.
Vēja postījumu vietās mežizstrāde ir mazāk produktīva un prasa lielākas izmaksas.
Lai pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētrā cietušo koksni, tā jāpiegādā un
jāpārdod pircējiem, lai viņi koksni pārstrādātu, pirms tā sāk zaudēt kvalitāti.
Turklāt pēc vētras stāvoklis koksnes tirgū ir būtiski mainījies. SIA “Silva”
aprēķinājusi, ka tiek zaudēts 11 latu uz kubikmetru.
Arī cenu krituma gadījumā koksnes īpašniekam tomēr ir izdevīgāk skujkoku
lietkoksni realizēt, nevis atstāt mežā. Taču vētrā cietušās koksnes apjomus
kokrūpnieki uzreiz nevar pārstrādāt, tādējādi izveidojušies lieli šo resursu
uzkrājumi. Tātad vētras dēļ zaudē koksnes īpašnieks, bet iegūst
pārstrādātājs. Vēl jāņem vērā, ka vētras postījumi Zviedrijā ir būtiski
samazinājuši pieprasījumu pēc Latvijā iegūtās skujkoku papīrmalkas, tādēļ cenu
kritums sasniedz pat 40 %. Turpretī lapu koku apaļkoksnes tirgū trūkst. Tāpēc lapu
kokiem (gan augošu koku, gan sortimentu) cenas ir būtiski kāpušas.
Secinājumi
1. Zemkopības ministrijas grupa ir sagatavojusi priekšlikumu un LMA
atbalsta, ka jānosaka ekonomiski pamatoti galvenās cirtes caurmēri galvenajām koku
sugām (priede, egle, bērzs) augstākajās bonitātēs. Nocērtot audzi 10 – 15 gadus
ātrāk, ja ir sasniegtas nepieciešamās dimensijas, būtiski saīsinās meža
audzēšanas cikls un palielinās meža īpašnieka ieņēmumi.
2. Nav ekonomiska pamata audzēt kokus resnākus, jo pēc tiem
samazinās pieprasījums tirgū. Latvijas koksnes tirgū zāģbaļķis, kura caurmērs
pārsniedz 30 cm, maksā vidēji par 20 % mazāk nekā zāģbaļki ar caurmēru 14-30 cm.
Zāģētavas pārsvarā neiepērk baļķus, kuru caurmērs pārsniedz 60 cm. Turklāt, jo
vecāks koks, jo lielākas ir tā bojājuma iespējas, īpaši eglēm un apsēm, kurās
iemetas trupe.
3. LMA atbalsta Valsts meža dienesta priekšlikumus par izmaiņām Meža likuma
21.pantā, ka jebkura mežaudze ir jāatjauno ne vēlāk kā piecu gadu laikā.
4. Vēlams lielāks valsts atbalsts meža nozarei, īpaši ekstrēmās situācijās, kāda
radās arī pēc janvāra vētras. Vairāk vērības jāveltī visu kategoriju ceļu
sakopšanai un jaunu autoceļu būvei.
Dr.silv. Gunārs Ģērķis
Mežs Kuldīgas rajonā, postījumus sakopjot Foto: Gunārs Ģērķis |