
Bezpeļņas kooperatīvajām sabiedrībām jāpārreģistrējas
Novērojot likumdevēja aktivitātes, var teikt, ka Latvijā šobrīd notiek saimnieciskās darbības regulējuma sakārtošana. Šā procesa ietvaros 2005.gada 1.septembrī spēku zaudēs likums “Par bezpeļņas organizāciju”.Daudzas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības darbojas kā bezpeļņas organizācijas. Līdz šā gada rudenim tām jāpārreģistrējas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Forma neatbilst saturam
Minētais likums paredzēja iespēju piešķirt īpašu bezpeļņas
organizācijas statusu uzņēmējdarbības subjektiem (uzņēmumiem un
uzņēmējsabiedrībām), kuri veic saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas nolūka.
Tas radījis situāciju, ka forma neatbilst saturam. Jo likumā “Par
uzņēmējdarbību” ir noteikts, ka uzņēmējdarbība ir ekonomiskā darbība peļņas
gūšanai, bet uzņēmējdarbības veikšanai tiek dibināti īpaši subjekti –
uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Savukārt likumā “Par bezpeļņas
organizāciju” noteikts, ka bezpeļņas organizācija ir tāds veidojums, kura darbība
nav vērsta uz peļņas gūšanu. Piešķirot bezpeļņas organizācijas statusu
uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, zuda sakarība starp attiecīgo formu (un tās
nosaukumu) ar tās veikto darbību, t.i., uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram ir
bezpeļņas organizācijas statuss, nemaz nedrīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Lielākā daļa uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kas bija dibināti
kā bezpeļņas organizācijas, Komerclikuma reformas ietvaros ir kļuvuši par
komersantiem, atmetot bezpeļņas organizācijas statusu, vai arī pārveidoti par
biedrībām vai nodibinājumiem. Šobrīd uzmanības lokā ir bezpeļņas organizācijas
kooperatīvās sabiedrības, kurām līdz 2005.gada 31.augustam jāizvēlas viens no
šādiem variantiem:
1) grozīt statūtus, lai atceltu bezpeļņas organizācijas statusu, nemainot
kooperatīvās sabiedrības formu;
2) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par kapitālsabiedrību;
3) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par nodibinājumu;
4) pieņemt lēmumu pārveidot kooperatīvo sabiedrību par biedrību.
Jāatgādina, ka runa ir tikai par tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām bezpeļņas
organizācijas statuss ir piešķirts, pamatojoties uz likumu “Par bezpeļņas
organizāciju” un tas atspoguļots arī sabiedrības nosaukumā (ar vārdiem
“bezpeļņas organizācija”).
Kooperatīvās sabiedrības juridiskās nianses
Lai noskaidrotu, kurš no likuma piedāvātajiem variantiem varētu
būt piemērotākais konkrētajai kooperatīvajai sabiedrībai, mazliet jāpakavējas pie
kooperatīvo sabiedrību būtības.
Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.panta 5.punktu,
kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras
mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes
paaugstināšanai. Kooperatīvā sabiedrība, veicot saimniecisko darbību, sekmē savu
biedru ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu (Kooperatīvo sabiedrību likuma
2.panta otrās daļas 1.punkts). Kā redzams, pretstatā komersantiem, kuri veic
saimniecisko darbību, lai gūtu peļņu (t.i., lai “iedzīvotos” uz starpību starp
izdevumiem un ieņēmumiem), kooperatīvo sabiedrību primārais uzdevums ir savu biedru
vajadzību apmierināšana, pakalpojumu sniegšana saviem biedriem. Tomēr Kooperatīvo
sabiedrību likums neizslēdz iespēju arī biedriem saņemt dividendes par savu
kooperatīvajā sabiedrībā ieguldīto kapitālu, ja sabiedrība kārtējo saimniecisko
gadu ir pabeigusi ar peļņu. Pirmskara Latvijā dividenžu izmaksa kooperatīvo
sabiedrību biedriem bija ierobežota, jo tās nedrīkstēja būt lielākas par 8
procentiem no ieguldītā kapitāla. Šobrīd tādu ierobežojumu nav. Tomēr, paturot
prātā kooperatīvās sabiedrības galveno mērķi un uzdevumu, peļņai un tās sadalei
ir sekundārs raksturs.
Salīdzinot kooperatīvo sabiedrību ar komercsabiedrību un ar biedrību, varētu teikt,
ka kooperatīvā sabiedrība ir komercsabiedrības un biedrības krustojums. Līdzība ar
komercsabiedrību izpaužas saimnieciskās darbības veikšanā, kam ir pastāvīgs
raksturs, tomēr atšķirīgais ir tas, ka nav peļņas gūšanas nolūka. Savukārt ar
biedrību kopīgs ir bezpeļņas raksturs un uz saviem biedriem vērstā darbība. Tomēr,
ja biedrībā saimnieciskā darbība ir kā papildu darbība biedrības pamatmērķu (kas
saistīti ar biedrošanās tiesību realizāciju) sasniegšanai un nodrošināšanai,
kooperatīvajā sabiedrībā tā ir pamatdarbība un vienlaikus arī mērķis (pakalpojumu
sniegšana biedriem).
Daudz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību
Ar Kooperatīvo sabiedrību likumu kooperatīvajām sabiedrībām ir
piešķirts komersanta statuss. Izņēmums ir:
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības,
dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības,
automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības,
laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības,
kurām komersanta statusa nav. Jautājums, ko kooperatīvajai sabiedrībai nozīmē
komersanta statuss, ir atsevišķas diskusijas vērts, tomēr acīm redzams ir tas, ka
likums īpaši izceļ bezpeļņas raksturu tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām
komersanta statusa nav. Tieši šīs kooperatīvās sabiedrības veido lielāko daļu no
561 kooperatīvās sabiedrības, kurai ir reģistrēts bezpeļņas organizācijas statuss
(438 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, 88 garāžu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības, 27 dārzkopības kooperatīvās sabiedrības, 1 vasarnīcas
īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, ko pēc būtības var pielīdzināt dārzkopības
sabiedrībai). Tikai 7 bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību nosaukumi neatklāj to
darbības veidu.
Visticamāk, gandrīz visas 561 bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbība atbilst
kooperatīvās sabiedrības galvenajiem principiem, t.i., tās ir izveidotas ar mērķi
sniegt pakalpojumu saviem biedriem bez peļņas gūšanas nolūka. To nešaubīgi var
teikt gan par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, gan pārējām, kuras
sniedz pakalpojumu saviem biedriem. Līdz ar to vienīgais loģiskais risinājums šīm
kooperatīvajām sabiedrībām ir līdzšinējās formas saglabāšana, atmetot formālo
bezpeļņas organizācijas statusu. Izpildot šo likuma prasību, vien nepieciešams
grozīt savus statūtus, izslēdzot no tiem vārdus “bezpeļņas organizācija”. Lai
to paveiktu, ir jāsasauc kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce un jāpieņem
attiecīgs lēmums. Statūtu grozījumus reģistrē Uzņēmumu reģistrā iesniedzot
šādus dokumentus: 1) pieteikums, 2) kooperatīvās sabiedrības biedru pilnsapulces
lēmums, 3) statūtu grozījumi, 4) kvīts par valsts nodevas samaksu (desmit lati), 5)
kvīts par to, ka ir apmaksāts sludinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
(astoņi lati).
Rezerves fondi nepāries valsts īpašumā
Saskaņā ar likuma “Par bezpeļņas organizācijām” 4.pantu,
bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības veido rezerves fondu. Rezerves fondā tiek
ieskaitīts bezpeļņas organizācijas ienākumu pārsniegums pār izdevumiem. Rezerves
fonda līdzekļus var izmantot bezpeļņas organizācijas mērķu sasniegšanai.
Kas notiek ar rezerves fondu pēc kooperatīvās sabiedrības
pārveidošanas par citu formu vai pēc tam, kad, saglabājot līdzšinējo formu, tiek
zaudēts bezpeļņas organizācijas statuss? Likuma “Par bezpeļņas organizācijām”
14.pants vispārēji nosaka: “Ja bezpeļņas organizācija tiek likvidēta vai
reorganizēta par peļņas uzņēmumu, rezerves fonds un par tajā uzkrātajiem
līdzekļiem iegādātā manta pāriet valsts īpašumā.”
Tomēr Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 pants paredz
speciālus noteikumus par rīcību ar bezpeļņas organizāciju rezerves fondu pēc to
pārreģistrācijas. Kā vispārējs princips ir noteikts, ka pārveidoto un
pārreģistrēto bezpeļņas organizāciju rezerves fonda līdzekļi paliek to īpašumā.
Lai gan Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 panta tekstā
nav tiešas norādes uz gadījumiem, kad bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība zaudē
bezpeļņas organizācijas statusu, saglabājot līdzšinējo formu, šajā pantā
ietvertie principi ir attiecināmi arī uz kooperatīvajām sabiedrībām. Proti, rezerves
fonda līdzekļi pēc bezpeļņas organizācijas statusa zaudēšanas paliek
kooperatīvās sabiedrības īpašumā un tiek izlietoti tās mērķu sasniegšanai.
Šādu secinājumu var izdarīt, ņemot vērā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības
likuma 25.4 panta pirmo daļu, kas paredz rezerves fonda saglabāšanu pat
bezpeļņas organizācijai, kas tiek pārveidota par kapitālsabiedrību (komercdarbības
subjektu). Uz kooperatīvo sabiedrību, ņemot vērā tās īpašo nekomerciālo darbības
raksturu, šāds noteikums būtu attiecināms vēl jo vairāk. Līdz ar to nav pamata
bažām par rezerves fonda līdzekļu zaudējumu, atmetot bezpeļņas organizācijas
statusu.
Var mainīt darbības raksturu
Teorētiski pastāv iespēja, ka kādas bezpeļņas kooperatīvās
sabiedrības biedri nolemj mainīt sabiedrības darbības raksturu un pievērsties
peļņas gūšanai. Tādā gadījumā kooperatīvā sabiedrība ir jāpārveido par kādu
no kapitālsabiedrību veidiem (sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju
sabiedrību). Detalizēta informācija par pārveidošanas procesu un Uzņēmumu
reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem ir pieejama Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv .
Lai bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārveidotu par biedrību vai
nodibinājumu, ir jābūt skaidrai nostādnei, ka izveidotā forma būs vērsta uz
biedrošanās tiesību realizāciju, nevis uz savu biedru saimniecisko vajadzību
apmierināšanu. Praksē gan ir novēroti gadījumi, kad bezpeļņas organizācijas
dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības tiek pārveidotas par biedrībām.
Atliek cerēt, ka šo pārveidoto kooperatīvo sabiedrību biedri apzinās izvēlētās
formas būtību un pārveidošanas juridiskās sekas. Pretējā gadījumā izveidotās
biedrības darbība var nonākt pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.
Uzziņai:
Visticamāk, lielākā daļa bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības,
atmetot formālo bezpeļņas organizācijas statusu, saglabās līdzšinējo darbības
formu. Šādā gadījumā vien nepieciešams grozīt statūtus, izslēdzot no tiem vārdus
“bezpeļņas organizācija”. Lai to paveiktu, jāsasauc kooperatīvās sabiedrības
biedru kopsapulce un jāpieņem attiecīgs lēmums.
Statūtu grozījumus reģistrē Uzņēmumu reģistrā iesniedzot šādus dokumentus: 1)
pieteikums, 2) kooperatīvās sabiedrības biedru pilnsapulces lēmums, 3) statūtu
grozījumi, 4) kvīts par valsts nodevas samaksu (desmit lati), 5) kvīts par to, ka ir
apmaksāts sludinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (astoņi lati).
Helmuts Jauja,
Uzņēmumu reģistra Tiesību piemērošanas nodaļas vadītājs