
Ieva Purgaile. Apmaldījies Zviedrijā |
Izstādē ir gleznotāju Annas Auziņas, Ingas Jurovas, Ievas
Purgailes, grafiķu Pauļa Liepas, Ingas Dilbas, tēlnieka Matiasa Jansona un instalāciju
mākslinieces Lauras Feldbergas jaunākie darbi. Ieva Purgaile: “Mūs vieno tas, ka
katrs no mums pavadījis kādu laiku Zviedrijas Lapzemē mākslinieku rezidencē
Riklundgardenā Saksnas ciematā, kas atrodas ap 900 kilometru uz ziemeļiem no
Stokholmas. Šo rezidenci, kas iekārtota Zviedrijai netipiskā Vidusjūras stila mājā,
varētu saukt par Riklundas dārzu, jo namu 20.gadsimta četrdesmitajos gados cēlusi
viesu nama īpašniece Emma Riklunda, kuras vīrs Folke ir pazīstams zviedru gleznotājs.
Pie viņiem brauca ciemos slaveni zviedru mākslinieki, kas tur dzīvoja un gleznoja. Emma
šo skaisto namu bija novēlējusi saglabāt kā mākslinieku rezidenci. Tur ir arī liela
mākslas darbu kolekcija.
Ieva no Lapzemes iespaidā radītajiem darbiem izstādījusi divas
gleznas – “Apmaldījies Zviedrijā” un “Stokenkalns”. Abi darbi gleznoti pēc
atgriešanās Latvijā. Dominē baltā un melnā krāsa, nedaudz redzama zilā.
Māksliniece Lapzemē bijusi divas reizes, un abas ziemā. Vasarā šī ziemeļzeme
rotājoties košā tērpā. Inga Jurova tur bijusi rudenī, tāpēc viņas gleznas ir
ļoti spilgtos toņos – dzeltenos, oranžos un zilos.
Gleznā “Apmaldījies Zviedrijā” redzami kalni un vientuļa automašīna ceļa malā.
Ieva stāsta, ka Lapzemē brauc gan ar ziemeļbriežiem, gan auto, jo attālumi starp
apdzīvotām vietām ir milzīgi. Ceļi tiek arī tīrīti. Augstāk kalnos, kur cilvēki
tikpat kā nedzīvo, esot arī ceļi, kurus līdz jūnijam slēdz sniega dēļ. Kalni ir
klinšaini, uz tiem nekas neaug. Tur, ap simt kilometru no Polārā loka, daba ir
mežonīga, varena un skaista – polārblāzma, ziemeļbrieži, skarbi kalni. Ieva
Purgaile:”Man ļoti patīk zviedri un sāmi, kas dzīvo šajos skarbajos apstākļos
mazajā ciematiņā, īpašā atmosfēra, kas tur jūtama ik uz soļa. Tā palīdz domāt,
gleznot. Esmi iemīļojusi Saksnas ciematiņu. Mani fascinē dabas varenība, sajūta, ka
cilvēks, būdams tik mazs un niecīgs, reizē ir stiprs un pilns apņēmības cīnīties
par izdzīvošanu. Tāpēc manos darbos ir šīs cilvēku atstātās ceļa zīmes, šie
spilgtie stabiņi, kas bieži vien lielajos sniegos palīdz atrast ceļu.”
Ceļazīmes uz Saksnas ciematu
Ceļu uz Lapzemi jaunajiem māksliniekiem pavēra Ziemeļvalstu
projekts Baltijas Sleipnirs. Tā ir stipendiju programma studiju braucieniem, ko
piedāvā jaunajiem talantiem vecumā līdz 36 gadiem. Mākslas jomas ir daudzveidīgas
– teātris, deja, vizuālās mākslas, dizains, arhitektūra, mūzika, kino, video,
literatūra u.c. Programma nosaukta senskandināvu mitoloģijas dieva Odina astoņkāju
zirga Sleipnira vārdā. Stipendijai var pieteikties aktīvi strādājoši profesionāli
mākslinieki, mākslas kritiķi un par mākslas nozarēm rakstoši žurnālisti.
Kopš 1999. gada šajā programmā var iesaistīties arī Baltijas
valstu jaunie mākslinieki. Atsaucība ir ļoti liela. Uz stipendiju var pieteikties, lai
piedalītos kāda mākslinieka meistardarbnīcā vai festivālā, sarīkotu savu darbu
izstādi u.tml. Pretendenti piedalās konkursā un pēc atgriešanās no radošā
ceļojuma Ziemeļu Ministru padomē sniedz pārskatu par brauciena rezultātiem. Septiņi
jaunie mākslinieki Lapzemes impulsu iespaidā radušos darbus rāda šajā izstādē.
Andris Kļaviņš