ATSAUCĒ IETVERT:
Noziedzīgie militāristi iekarotajā zemē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2005., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/109134
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Noziedzīgie militāristi iekarotajā
zemē
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts
arhīva vecākais referents
7.IX 44.g. tika pabeigta auzu kulšana un izkulta lielākā daļa miežu, pēc man parakstīšanai iedotās izziņas ap 4260 kg, kas arī tika aizvesti, šorīt, man izbraucot no Bērziņiem, piebrauca smagais auto pēc pēdējiem miežiem. Izkultā labība, lai gan svari bija, svērta netika, nosvēra tikai vienu mazāku maisu un pēc tā tad rēķināja apmēram arī visu lielāko maisu svaru. Atsevišķi ar pajūgiem aizvestie maisi netika ierēķināti.
Šādā veidā, aizvedot visu izkulto vasarāju, ir pārsniegta pagasta Izpildu komitejas noteiktā auzu un miežu nodošanas norma (3650 kg) un esam palikuši pilnīgi bez vasarāju sēklas un lopu un cilvēku uzturam vajadzīgās labības. Mājās ir 12 cūku, kurām tagad nav itin nekādu labības miltu uzturam, un ļaudīm trūkst jebkādu putraimu.
Lūdzu spert vajadzīgos soļus, lai netiktu aizvesti arī visi izkultie rudzi un kvieši, jo rudzus šodien sāk kult.
Mājās dzīvojošiem ļaudīm – 12 personām – draud maizes trūkums, jo veco rudzu ko kult vairs nav.
Jau 1944.gada vasarā, līdzko Sarkanās armijas karaspēka daļas
ienāca Latvijas teritorijā, aizsākās arī tās militārpersonu kriminālnoziegumi pret
Latvijas iedzīvotājiem. To bija tik daudz, ka vietējie iedzīvotāji šo armiju sāka
uzskatīt nevis par atbrīvotājiem, kā to diendienā sludināja oficiālā propaganda,
bet gan par iebrucējiem, kuri šeit patiešām rīkojās kā iekarotajā zemē.
Karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus, šeit tika
sakoncentrēts milzīgs karaspēka daudzums. Daudzi sarkanarmieši un viņu komandieri,
galvenokārt no aizmugures daļām, regulāri nodarbojās ar bruņotām laupīšanām,
zādzībām, izdarīja daudzas nežēlīgas slepkavības un citus smagus noziegumus.
Beidzoties Otrajam pasaules karam, Sarkanās armijas karaspēks no Latvijas neizgāja, bet
palika šeit līdz pat 1994.gada septembrim. Kā liecina arhīva dokumenti,
militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu skaits vislielākais ir bijis kara beigās,
kā arī pirmajos pēckara gados. Taču arī vēlākajā laika posmā no padomju armijas
militārpersonām ir cietuši daudzi Latvijas iedzīvotāji, kā arī Iekšlietu
ministrijas un milicijas darbinieki, kuriem bieži nācās stāties pretī bruņotajiem
vandāļiem.
LPSR iekšlietu tautas komisāra A.Eglīša ziņojums par Sarkanās armijas militārpersonu noziegumiem
LPSR Pilnīgi slepeni
Iekšlietu tautas komisariāts
Sekretariāts 1944.g. 14.oktobrī
Nr.1/00336 Daugavpilī
2. Baltijas frontes pretizlūkošanas pārvaldes “Smeršs” priekšniekam ģenerālleitnantam
biedram Žeļezņikovam
2. Baltijas frontes kara prokuroram
Kopija: Latvijas PSR Tautas komisāru padomes
priekšsēdētājam biedram Lācim
Pēdējā laikā – septembrī – Latvijas PSR IeTK [Iekšlietu
tautas komisariāta] orgāni Latvijas PSR teritorijā ir reģistrējuši lielu skaitu
marodierisma, zādzību un laupīšanas gadījumu ar bandītisma elementiem, pielietojot
ieročus pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tos ir izdarījušas Sarkanās armijas
atsevišķas militārpersonas, tā, piemēram:
1. Š.g. 13.septembrī divas militārpersonas, piedraudot ar ieročiem,
ielauzās pilsoņa Stepana Tihonova dzīvoklī, kurš dzīvo Rēzeknē, Bukmuižas ielā
nr.52. Dzīvoklī viņi izdarīja 6 šāvienus grīdā un griestos, pēc tam paņēma
pulksteni un zābakus un aizgāja. Ar veiktajiem meklēšanas pasākumiem militārpersonas
tika aizturētas. Noskaidrojot izrādās, ka tie bija gvardes kapteinis P.M.Botovs no
2.Baltijas frontes 42.rezerves armijas un kapteinis B.I.Korotkovs no 42.armijas
48.strēlnieku divīzijas 301.pulka.
Iepriekšējās izmeklēšanas materiāli kopā ar personām nodoti Rēzeknes garnizona
pretizlūkošanas pārvaldes “Smeršs” daļas priekšniekam.
2. Š.g. 17.septembrī Rēzeknes apriņķa Lielo Ančipānu ciemā zemnieka Osipa
Ančipāna mājās ieradās Sarkanās armijas seržants un pieprasīja kandžu, bet
saņēma negatīvu atbildi. Tad viņš sāka draudēt ar ieroci, bet tūdaļ viņu
aizturēja IeTK orgāni. Noskaidrojot izrādījās, ka seržants ir A.A.Matvejevs no
4.atsevišķās ceļu ekspluatācijas bataljona.
Soda mēru pieņemšanai viņš nodots Rēzeknes garnizona priekšniekam.
3. Š.g. 17.septembrī 13.brigādes dzelzceļa bataljona, lauka pasta nr.92690-v
militārpersonas Peškovs un Kablanovs, bruņojušies ar automātiem, sarīkoja uzbrukumu
zemnieka Bojevska dzīvoklim, kurš dzīvo Rēzeknes apriņķa Spirino sādžā, un, it
kā izdarot kratīšanu, paņēma rokas pulksteni, 4 sieviešu kleitas, ziemas cepuri un
aizbēga.
Pēc meklēšanas noziedznieki ir aizturēti un arestēti.
4. Š.g. 25.septembrī 153.artilērijas rezerves pulka, lauka pasta nr.28568, baterijas
staršina seržants Vološins izdarīja bruņotu uzbrukumu Rēzeknes apriņķa Maltas MTS
[mašīnu un faktoru stacijas] strādniekiem, kuri veda uz Maltu zirgus. Viņš, draudot
ar automātu, atņēma strādniekiem 5 zirgus un aizbēga.
26./IX 44.g. Vološins ar zirgiem tika aizturēts un arestēts.
5. Š.g. 20.septembrī Daugavpilī aviācijas daļas Nr.19393 militārpersonas kopā ar
tās pašas karaspēka daļas ēdnīcas vadītāju D.Z.Trušenko, kura bija zādzības
organizatore, no LPSR TKP priekšsēdētāja biedra Ķīša dzīvokļa nozaga mantas un
mēbeles.
IeTK orgāni Trušenko ir arestējuši, bet izmeklēšanas materiāli par
militārpersonām A.J.Bošarovu, A.S.Fedotovu, Čudakovu un Gusevu, kuri piedalījās
zādzībā, nodoti kara prokuroram.
6. Š.g. 21.septembrī Daugavpils apriņķa Stroku mājās pilsonei Špakovskai pēc tam,
kad tur nakšņoja karavīri, pazuda soma ar naudu un pase.
Karavīri aizbrauca nezināmā virzienā.
7. Š.g. 25.septembrī pilsonei G.Akermanei, kura dzīvo Jelgavas apriņķa Sesavas
pagasta Lelsabu mājās, divi karavīru formās ģērbušies svešinieki atņēma zirgu,
bet pēc tam aizbēga nezināmā virzienā.
8. Š.g. 9.oktobrī Madonas apriņķa Praulienas pagasta Daiļu mājās militārpersonas
nogalināja Ellu Roberta meitu Pētersoni – 45 gadus vecu.
Izbraucot uz notikuma vietu, noskaidrots, ka Pētersones slepkavas ir militārpersonas no
degvielas un smērvielu materiālu pievešanas 10.armijas rotas k/d. Nr.08634, par ko
ziņoja šīs pašas k/d. automašīnas Nr. R-6-43-20 šoferis Nikolajs Trofima dēls
Motorins.
Iepriekš minētie piemēri raksturo atsevišķu militārpersonu rīcību, kuri negatīvi
darbojas pret mierīgajiem pilsoņiem, radot viņos neapmierinātību, bet dažkārt arī
nepelnītu niknumu pret Sarkano armiju.
Pamatojoties uz minēto, es lūdzu iepriekš nosauktos vainīgos saukt pie
kriminālatbildības un turpmāk veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu līdzīgus
faktus.
Latv. PSR iekšlietu tautas komisārs valsts drošības komisārs A.Eglītis
–––––––––––––––––––––––
LVA, 270.f., 1.s.apr., 92.l., 36., 36.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Lielvircavas pagasta Bērziņu mājas pārvaldnieces ziņojums par sarkanarmiešu laupīšanu
Lielvircavas pagasta izpildkomitejai Slepeni*
Lielvircavas pagasta Bērziņu mājas pārvaldnieces Annas Vagulānes ziņojums Nr.1
Bērziņu mājās 6.1X.44 karaspēka daļa Nr.05920 veica kulšanu (kulšanas darbus vada kapteinis Filoņenko). 6.1X.44.g. tika izkulta daļa auzu, pēc man liktas priekšā parakstīšanai izziņas par 1520 kg, kas tika aizvesti gan ar pajūgiem, gan ar auto.7.IX 44.g. tika pabeigta auzu kulšana un izkulta lielākā daļa miežu, pēc man parakstīšanai iedotās izziņas ap 4260 kg, kas arī tika aizvesti, šorīt, man izbraucot no Bērziņiem, piebrauca smagais auto pēc pēdējiem miežiem. Izkultā labība, lai gan svari bija, svērta netika, nosvēra tikai vienu mazāku maisu un pēc tā tad rēķināja apmēram arī visu lielāko maisu svaru. Atsevišķi ar pajūgiem aizvestie maisi netika ierēķināti.
Šādā veidā, aizvedot visu izkulto vasarāju, ir pārsniegta pagasta Izpildu komitejas noteiktā auzu un miežu nodošanas norma (3650 kg) un esam palikuši pilnīgi bez vasarāju sēklas un lopu un cilvēku uzturam vajadzīgās labības. Mājās ir 12 cūku, kurām tagad nav itin nekādu labības miltu uzturam, un ļaudīm trūkst jebkādu putraimu.
Lūdzu spert vajadzīgos soļus, lai netiktu aizvesti arī visi izkultie rudzi un kvieši, jo rudzus šodien sāk kult.
Mājās dzīvojošiem ļaudīm – 12 personām – draud maizes trūkums, jo veco rudzu ko kult vairs nav.
Anna Vagulāne
–––––––––––––––––––––––
LVA, PA-101.f., 8.apr., 12.l., 14.lp. Oriģināls.*
Atzīme “Slepeni” uz šā ziņojuma uzspiesta vēlāk.
Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagasta izpildu komitejas sekretāra ziņojums par sarkanarmiešu noziedzīgām darbībām
Jelgavas apriņķa izpildu komitejas Slepeni*
priekšsēdētājam
Lielvircavas pag. izp.kom. sekretāra Voldemāra Engera Ziņojums Nr.2
1944.gada 6.septembrī ejot no darba uz
māju, ceļā satiku pils.Jāni Citronu, kurš man teica, ka sarkanarmieši uzlauzuši
Lielvircavas pat. b–bas veikalu un gribot to izlaupīt. Es tūliņ devos turp. Pagalmā
satiku veikalveža sievu, kura jau teikto apstiprināja. Pēc tam pie manis pienāca
sarkanarmijas majors un sāka mani lamāt, grasīdamies man iesist, bet tas viņam
pirmoreiz neizdevās. Otrreiz viņš man uzbruka kopā ar kādu vecāko leitnantu.
Otrreizējā uzbrukumā majors man divas reizes iesita pa galvu un ar kāju divas reizes
iespēra pa vēderu. Aizmirsu piemetināt, ka vecākais leitnants man prasīja uzrādīt
dokumentus, ko arī darīju, bet uzrādītos dokumentus man vairs neatdeva, bet gan tā
vietā iesita ar pistoli pa galvu, pēc šī sitiena metos bēgt, bet uz zemē esošās
kārts paklupu, un šinī momentā vecākais leitnants, kuram rokā jau bija pistole, uz
mani izšāva, un lode man nosvilpa cieši gar galvu. Skriešus devos pie tuvumā esošā
NKGB (Valsts drošības tautas komisariāta) virsnieka un ziņoju par notikušo, kurš
uzsāka bēgošo virsnieku gūstīšanu. Kad b.Cidovičs lūdza Kara komisariāta
automašīnu virsnieku bēgļu gūstīšanai, tie atteicās to dot.
7.IX.44.g. V.Engers
–––––––––––––––––––––––
LVA, PA-101.f., 8.apr., 12.l., 15.lpp. Oriģināls.
*Atzīme “Slepeni” uz šā ziņojuma uzspiesta vēlāk.
Izvilkums no LPSR iekšlietu ministra A.Eglīša ziņojuma par militāristu izdarītajiem noziegumiem
Latvijas PSR Ministru padomes Pilnīgi slepeni
priekšsēdētājam biedram Lācim Nr.1/137ps
Rīgā, 1947.gada 18.februārī
Ziņojums
Par Latvijas PSR teritorijā dislocēto karaspēka daļu karavīru noziedzīgo rīcību
Kaut arī salīdzinājumā ar 1945.gadu Latvijas PSR teritorijā
ievērojami samazinājies karaspēka daļu skaits, stabilizējusies to dislokācija un
Baltijas kara apgabala pavēlniecība veikusi daudzus pasākumus, republikas teritorijā
nesamazinās, bet gluži otrādi – palielinās militārpersonu kriminālpārkāpumu
skaits (..).
Pavisam 1946.gada otrajā pusē un 1947.gada janvārī atklāts 131
militārpersonu noziegums, no tiem: jūlijā – 19, oktobrī – 36, bet š.g. janvārī
– jau 44 noziegumi, pie atbildības saukts 291 cilvēks.
Noziegumu veidi:
Bandītisms – 3 gadījumi (..)
Laupīšana ar slepkavību – 4 gadījumi (..)
Laupīšana bez slepkavības – 7 gadījumi
Zādzības – 58 gadījumi
Slepkavības – 88 gadījumi
Visu veidu zādzības – 99 gadījumi
Huligānisms – 36 gadījumi
Citi noziegumi – 19 gadījumi
Šo noziegumu un pie atbildības saukto skaitā neietilpst militārpersonas, kuras tūlīt
pēc aizturēšanas tika nodotas kara komandantiem, daļu komandantūrām un garnizonu
priekšniekiem.
Patiesībā militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu procents ir daudz augstāks, jo
šis procents tiek aprēķināts tikai no atklāto noziegumu attiecības pret reģistrēto
noziegumu kopskaitu, taču arī daļu neatklāto noziegumu ir izdarījušas
militārpersonas, kā konstatēts pēc cietušo un liecinieku liecībām un notikuma
vietas apskates. (..)
Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors A.Eglītis
–––––––––––––––––––––––
LVA, 270.f., 1.s.apr., 270.l., 192., 200.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.