Foto: EPA/A.F.I.

ASV jau daudzus gadus lolo sapni mazināt savu enerģētisko atkarību no arābu valstīm. Acīmredzot šā gada augusta nogalē senā iecere īstenosies.

Viens no trim variantiem

90.gadu vidū ASV prezidents Bils Klintons deva komandu konkrēti apsvērt iespēju nodrošināt naftas papildu piegādi no nearābu zemēm. Par pietiekami drošu naftas avotu tika atzītas jaunas atradnes Kaspijas jūrā Azerbaidžānā, netālu no Baku. Politisku lēmumu prasīja jautājums, pa kādu maršrutu vilkt liela apjoma naftas vadu, lai šķidro kurināmo un reizē vērtīgo izejvielu piegādātu līdz ostai, no kurienes naftu varētu tālāk pārvadāt uz jebkuru pasaules daļu. Bija jāizvēlas viens no trim naftas vada variantiem. Pirmais maršruts – no Baku uz Melnās jūras Krievijas ostu Novorosijsku. Otrais maršruts – no Baku caur Irānu. Trešais maršruts – no Baku uz Turcijas ostu Čeihanu. Pirmos divus variantus ASV valdība noradīja: Krievijas prezidentam un Irānas neprognozējamiem valdniekiem bija jāliedz iespēja kaut kad pārtraukt naftas piegādi pa pasaules svarīgu naftas artēriju. Tika pieņemts trešais variants – pa maršrutu no Azerbaidžānas uz Gruziju, no tās uz Turciju līdz Vidusjūras ostai. 1999.gadā trīs minēto valstu vadītāji, klātesot ASV prezidentam B.Klintonam, parakstīja visai atbildīgo līgumu. Naftas vada celtniecības ģenerāluzņēmējs ir “British Petroleum” (BP), nevis, kā sākotnēji iecerēts, ASV naftas lielkoncerns “Amoco”.

Naftas vada raksturojums

Naftas vada celtniecība rit plašā frontē. Vispirms jāpaplašina un tehniski jāmodernizē naftas pieņemšanas terminālis Baku rajonā. Šeit nafta pienāk no daudzajām platformām, kas naftu sūknē no Kaspijas jūras dzīlēm 3000 metru dziļumā. Turpat piekrastē terminālī ir naftas vada sākums. To veido vienu metru plata tērauda caurule, kas turpat pazūd zemē. Naftas vada garums – 1770 km. Tas sastāv no 150 000 segmentiem un tikpat metināšanas šuvēm. 98 vietās ir speciālas iekārtas, kas caurules posmu noslēdz teroristu diversiju un avāriju gadījumos, arī tad, ja kāds mēģinātu caur urbumiem naftu nosūkt. Ir septiņas avāriju novēršanas stacijas, kas apbruņotas ar visu nepieciešamo tehniku. Naftas vadu apkalpo piecas sūkņu stacijas un divas viena no otras neatkarīgas vadības centrāles. Šo naftas vadu, kā arī blakus novietoto gāzes vadu no Baku līdz Turcijas Erzurumai būvē 22 000 strādnieku. Naftas un gāzes vada apkalpes personālam tiek būvēti speciāli labiekārtoti ciemati.
Īpaši pārdomāts ir naftas pieņemšanas un pārsūknēšanas termināļa projekts naftas vada galapunktā Čeihanas ostas teritorijā, kas atrodas seismiski bīstamā zonā. Tiek celti septiņi īpašas konstrukcijas rezervuāri. Nav izslēgts, ka zemestrīces gadījumā rezervuāri tiks bojāti. Šā iemesla dēļ šīs milzu tvertnes ievietotas plašās bedrēs ar sienām, kas pārklātas ar speciālu izolācijas materiālu. Bedru lielums aprēķināts tā, ka avārijas gadījumā tās uzņem visu naftu, kas izplūdīs no rezervuāriem. Terminālī visus procesus regulē jaunākā automatizētā tehnika.
Naftas vada celtniecība jāpabeidz līdz šā gada maijam, kad sāksies naftas pārsūknēšana. Plānots cauruļvadu visā garumā ar naftu pakāpeniski piepildīt četros mēnešos; tad tankeri no Turcijas ostas to varēs transportēt uz ASV un arī citām valstīm. Mazināsies ASV enerģētiskā atkarība no arābu naftas.
Jaunā naftas vada ekspluatācija aprēķināta 40 gadiem. Šinī laikā no Kaspijas jūras dzīlēm jāizsūknē pieci miljardi barelu naftas, ko tālāk novadīs naftas vads – viens no lielākajiem pasaulē.