
Par valsts atbalsta programmām stāstīs reģionos
Jau pagājis vairāk nekā gads, kopš Latvijā sākts apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus. Ņemot vērā procesa pirmajā posmā gūto pieredzi, valsts institūcijas izstrādājušas vairākus uzlabojumus, kuru ieviešana var būtiski veicināt ES līdzfinansējuma piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš norādīja, ka līdzšinējā valsts atbalsta programmu īstenošanas pieredze likusi veikt virkni korekciju. Tas ļaus veiksmīgi sagatavoties nākamajam ES struktūrfondu un Latvijas valsts līdzekļu apguves ciklam, kas ilgs no 2007. līdz 2013.gadam. Kā zināms, šobrīd īstenotā līdzekļu piesaiste atbalsta programmu ietvaros noslēgsies 2006.gadā.Valsts atbalsta programmu galvenie mērķi ir tautsaimniecības aktivizēšana, uzņēmumu un to produkcijas konkurētspējas paaugstināšana. Tas panākams, veidojot uz zināšanās pamatotu ekonomiku, kas ļauj radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi būtiski paaugstinot iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju dzīves līmeni. Šobrīd LIAA pieņem projektu pieteikumus četrās valsts atbalsta programmās, savukārt katrai programmai ir vairākas apakšprogrammas.
Naudas būs vairāk, procedūras – vienkāršākas
A.Liepiņš pastāstīja, ka apakšprogrammai “Atbalsts
komercdarbības pilnveidošanai atbilstoši standartu prasībām” paredzēts 50 miljonu
latu papildbudžets. Šī apakšprogramma tiks atvērta vēlākais jūlija vidū, bet
projektu pieteikumu pieņemšana tās ietvaros tiks izsludināta trīs vienādos
uzsaukumos un vēl vienā uzsaukumā – par atlikušo līdzekļu summu. Šāda pieteikumu
pieņemšanas sistēma nodrošinās vienmērīgu projektu izvērtēšanu, norādīja
A.Liepiņš. Ir domāts arī par ekonomisko resursu pilnīgākas izmantošanas
veicināšanu valsts mazāk attīstītajos reģionos. Apakšprogrammas ietvaros
paredzēts, ka Latgales mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt pat 65 procentus
līdzfinansējuma, bet lielās komercsabiedrības – 50 procentus. Turpretim
pārējā Latvijas teritorijā šā finansējuma apjoms paredzēts no 30 līdz 55
procentiem. Jāņem vērā, ka līdzfinansējuma apmērs ir saistīts ar projekta
īstenošanas vietu, nevis vietu, kur reģistrēts uzņēmums. Tādējādi arī Rīgas
uzņēmēji tiek pamudināti pievērsties projektu īstenošanai mazpilsētās vai lauku
rajonos.
Izmaiņas paredzētas arī programmā “Atbalsts nodarbināto
kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai” – piemēram,
iespēja programmā pieteikties asociācijām.
Būtisks jaunievedums, kas pretendēt uz ES un valsts līdzfinansējumu varētu pamudināt
daudzus uzņēmējus, ir vienkāršota projektu pieteikšanas procedūra. Uzņēmējiem
tiek dota iespēja neiesniegt informāciju, kas pieejama publiskajos reģistros, –
LIAA darbinieki paši pārbaudīs Komercreģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā vai
Zemesgrāmatā atrodamos datus. Papīru kaudzes noteikti samazinās iespēja iesniegt
projekta kopijas elektroniski, kā arī lēmums no pieteikumu formas izslēgt
informāciju, kura netiek izmantota vērtēšanas procesā. Savukārt nelieliem projektiem
saīsināts obligāti iesniedzamās informācijas apjoms.
Maz uzņēmēju – maz projektu
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols iepazīstināja ar atbalsta programmu līdzšinējo gaitu raksturojošiem datiem. Līdz šā gada 1.maijam aģentūra kopumā bija saņēmusi 211 projektu pieteikumus, no tiem 119 projekti attiecas uz uzņēmējdarbību Lielrīgā, 23 projektus paredzēts īstenot Kurzemē, 32 – Zemgalē, 29 – Vidzemē, un tikai 8 – Latgalē. Šādu ekonomiskās attīstības līdzsvara trūkumu ataino arī piešķirto līdzekļu apjoms. No projektu līdzfinansējumam pieprasīto ES struktūrfondu līdzekļu kopējās summas, kas šobrīd ir 45,7 miljoni latu, Latgales uzņēmēji pretendē vien uz pusotru miljonu. Šie neiepriecinošie rādītāji objektīvi atspoguļo situāciju Latgalē – šā reģiona iedzīvotāju vidū ir vismazākais uzņēmēju īpatsvars. Protams, iesaistīšanos valsts un ES līdzekļu apguvē lielā mērā kavē arī tehniska rakstura problēmas, piemēram, apgrūtināta interneta pieejamība. Taču, kā norādīja A. Liepiņš, pozitīvu efektu varētu dot aktīvāka Latgales attīstības aģentūras darbība uzņēmēju iniciatīvas veicināšanai.
Lai rosinātu reģionālo uzņēmēju aktivitāti, LIAA un EM 19.maijā rīkoja konferences Rēzeknē un Daugavpilī, bet 20.maijā – Valmierā, savukārt Jelgavā konference gaidāma 1.jūnijā un Liepājā – 3.jūnijā. Šajās konferencēs valsts institūciju pārstāvji interesentiem skaidro ar pieteikšanos saistītās aktualitātes, kā arī izmaiņas tiesību aktos un projektu pieteikumu dokumentos. A.Ozols uzsvēra: piedalīties valsts atbalsta programmās laipni aicināti visi ieinteresētie uzņēmēji no visiem Latvijas reģioniem.
Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv