140 gadu ejot palīgā tuvākam

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateicās VUGD priekšniekam ģenerālim Aivaram Straumem par izcilu dienesta vadību, bet ugunsdzēsējiem kopumā – par pašaizliedzīgo un valstij ļoti nepieciešamo darbu, kas sakņojas pilsoniskajā apzinībā un ir demokrātiskas sabiedrības pamats Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pateicības, cildinoši vārdi un spožas nākotnes vēlējumi vakar izskanēja Rīgas Latviešu biedrības namā, suminot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) 140 gadu jubilejā.

Pēc klusuma brīža par godu dienesta pienākumu pildīšanas laikā bojāgājušajiem biedriem VUGD priekšnieks ģenerālis Aivars Straume teica, ka 140 gadus ilgā vēsture bijusi dažādām nelaimēm pilna, kurās ugunsdzēsēji glābuši gan cilvēkus, gan mantu. “Sekojot dienesta moto “Sauc Dievu, ej tuvākam palīgā!”, mūsu galvenā vērtība ir cilvēka dzīvība,” uzsvēra A.Straume. Cilvēces tehnoloģiskais progress nesis ne tikai ieguvumus – globālās izmaiņas dabā, vētras, plūdi, tehnogēnās avārijas nodara lielu postu, un ugunsdzēsēji tagad cīnās arī ar šo ļaunumu sekām. 1998. gadā VUGD pārņēmis civilās aizsardzības vadības funkcijas valstī, kas bijusi liela uzdrīkstēšanās. Dienests kopš valstiskās neatkarības atgūšanas ievērojami pilnveidojies, attīstījis darbinieku apmācību, iekļāvies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Izsakot pateicību dienesta veterāniem, kuru ieguldījums bijis nozīmīgs,
A.Straume uzsvēra: lai gan ir daudz sasniegts, VUGD joprojām gaidāmi jauni darbi.

Slavē un atzīst naudas trūkumu

Ugunsdzēsējus sumināt bija ieradušās gan valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, gan Iekšlietu ministrijas struktūru vadītāji. V.Vīķe-Freiberga un A.Kalvītis, uzsvērdami, ka šis gads sācies ar katastrofām, kurās VUGD parādījis atzīstamu profesionālo varēšanu, apsveikuma runās pateicās ugunsdzēsējiem par pašaizliedzīgo un valstij ļoti nepieciešamo darbu, kas sakņojas pilsoniskajā apzinībā un ir demokrātiskas sabiedrības pamats.
A.Kalvītis atzina, ka VUGD kļuvis par mūsdienīgu, profesionālu institūciju. Savukārt Ē.Jēkabsons, norādot uz ugunsdzēsēju atzīstamo veikumu sabiedrības labā, uzsvēra, ka tas notiek, “neskatoties uz dramatisku materiāli tehnisko nodrošinājumu un nožēlojamo sociālo nodrošinājumu”. Amatpersonas atzina, ka VUGD turpmāk jāsaņem laikmeta prasībām atbilstošs finansējumus.

Atzīmēs visā Latvijā

Jubilejas reizē Iekšlietu ministrija apbalvoja 12 VUGD darbiniekus ar “Goda zīmi”, ko piešķir par godprātīgu attieksmi pret darbu, iniciatīvu un profesionalitāti. Sešiem darbiniekiem tika piešķirtas kārtējās speciālās dienesta pakāpes.
Par Latvijas vienotā ugunsdzēsības dienesta pirmsākumu uzskata 1865. gadu, kad Rīgā nodibināja pirmo – Rātslaukuma – brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Tās darbinieki minētā gada 17. maijā pirmoreiz izbrauca uz ugunsgrēku tagadējā Brīvības ielā un sekmīgi to apdzēsa. Kopš 1995. gada 17. maiju svin kā Ugunsdzēsēju dienu. Šogad ar dažādiem sporta pasākumiem, konkursiem skolās, atvērto durvju dienām, parādēm un izstādēm to atzīmēs visos valsts rajonos. Ugunsdzēsības muzejā no 15. maija skatāma ugunsdzēsēju vaļasprieku izstāde “Dienestā esot...”, izveidota ceļojošā izstāde “Ugunsdzēsībai – 140”, ar ko varēs iepazīties Latvijas rajonu iedzīvotāji.
Valsts prezidentes un Ministru prezidenta apsveikumu runas — A25. lpp.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv