Valdība atvieglo streikošanu

Ar atvieglotiem nosacījumiem streika pieteikšanai vakar valdībā pieņemti grozījumi Streiku likumā. Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji pauž gandarījumu, taču neizslēdz turpmākas jaunas ierosmes likumdošanā.

Līdz šim pārāk stingrie nosacījumi netieši ierobežoja darbinieku tiesības cīnīties par savu problēmu risināšanu Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Ministru kabineta apakceptētie Streiku likuma grozījumi paredz samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu no trim ceturtdaļām uz pusi no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita, kam jāpiedalās sapulcē, kurā tiek liek lemts par streika uzsākšanu. Tādējādi atbilstoši grozījumiem lēmums par streika pieteikšanu skaitīsies pieņemts, ja, aizklāti balsojot, “par” nobalsos trīs ceturtdaļas no klātesošajiem. Grozījumi arī paredz no pašlaik likumā noteiktajām desmit dienām līdz septiņām saīsināt termiņu, kāds jāievēro streika komitejai pirms streika uzsākšanas, lai par to informētu darba devēju, Valsts darba inspekciju un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretariātu.
Streiku likuma izstrādāšanas darba grupā bija iesaistīti arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

Likums neatbilda ES praksei

“Līdz šim spēkā esošie noteikumi mūs neapmierināja,” skaidro LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča. “Pārāk stingrie nosacījumi, mūsuprāt, ierobežoja darbinieku tiesības cīnīties par savu problēmu risināšanu un neatbilda Eiropas Savienības (ES) streiku organizēšanas praksei.” Atzīstot, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc streiks ir salīdzinoši nepopulāra strādājošo protesta forma Latvijā, I.Koleča min piemēru, kad saskaņošanas sarežģītība savulaik no oficiālas streika pieteikšanas atturējusi ar atalgojumu neapmierinātos medicīnas darbiniekus.
Prasību veikt atvieglojošus likumdošanas grozījumus streika pieteikšanas kārtībā LBAS ierosinājusi jau pērngada sākumā, taču tikai pēc Latvijas iestāšanās ES visas nepieciešamās Labklājības ministrijas iniciētās formalitātes vadībā beidzot saskaņotas un iesniegtas apstiprināšanai, informē I.Koleča.

Pagaidām bez solidaritātes streikiem

“Ministru kabineta apstiprinātā likuma redakcija mūs apmierina,” atzīst LDDK ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins. Tie atbilstot Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Vienīgais, pret ko LDDK iebildusi un kas arī nav iekļauts valdības akceptētajos likuma grozījumos, ir tiesības rīkot solidaritātes streiku, kad streiku uzsākušajai arodbiedrībai, atbalstot to, pievienojas citas. “Ja darba devējs savā uzņēmumā strādājošajiem ir nodrošinājis visus darba apstākļus un visas darba likumdošanas prasības, tad viņam ir visas tiesības sagaidīt, ka viņa uzņēmumā streiks nenotiks,” DDK nostāju minētajā jautājumā skaidro E.Korčagins. Tiesa, viņš neizslēdz solidaritātes streika jautājuma aktualizēšanos nākotnē.
Pašlaik ir svarīgāk sakārtot streiku likumdošanas galvenās aktualitātes, skaidro I.Koleča. Solidaritātes streiki esot diskutabls jautājums, kas, iespējams, likumdošanas grozījumu dienaskārtībā parādīsies pēc kāda laika. Arodbiedrībām šobrīd esot svarīgi domāt par streiku fondu veidošanas nepieciešamību, kas nodrošinātu iztikas līdzekļus streikošanas laikā tādu profesiju pārstāvjiem kā, piemēram, medicīnas māsām, kuru nelielais atalgojums bieži vien attur no iesaistīšanās ilgstošākās protesta akcijās, kuru laikā netiek ieskaitīta darba alga.
Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas plašākos streikus pieteikuši medicīnas un izglītības darbinieki nepietiekamā atalgojuma dēļ. Oficiāli pieteiktu solidaritātes streiku nav bijis. Taču 2004. gadā anesteziologu prasības par darba samaksas paaugstināšanu solidāri atbalstīja ķirurgi.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv