
Kā izstrādāt pašvaldības nolikumu
Līdz šā gada 1.septembrim visām pašvaldībām ir no jauna jāizstrādā un jāapstiprina pašvaldības nolikums atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” jaunajām prasībām. Nosacījumi, kam jābūt ietvertam pašvaldības darbības principus skaidrojošajā dokumentā, ir uzskaitīti likuma 24. pantā.Artis Stucka Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Katrs ar savu domu
Kā atzīst Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka, līdzšinējā prakse,
iepazīstoties ar pašvaldības nolikumiem, liecināja par pašvaldību nolikumu kā
dokumentu ar izteikti formālu raksturu. Bieži pašvaldības dome vai padome tādu nevis
apstiprināja lietošanai, bet izpildīja prasību un nolika lietvedības plauktos.
Īpaši mazās pašvaldībās, nolikumi bija virspusēji izstrādāti un nepilnīgi. Tie
tapa, izmantojot kaimiņu paraugu – kopējot un saglabājot sev vajadzīgos punktus,
taču netika pielāgoti savas pašvaldības īpatnībām.
Būtībā pašvaldības nolikumam ir jāpilda savas funkcijas. Tas ir pašvaldības
ikdienas darba dokuments. Likumu tulkojot, nolikums izskaidro pašvaldības darba
“spēles noteikumus” un atbildības struktūru. Pēc iepazīšanās ar nolikumu ir
jābūt skaidrībai, par jebkura pašvaldības iedzīvotāja iespējām nokārtot savu
jautājumu un zināt procedūru, kas noved līdz rezultātam. “Iedzīvotājiem visās
Eiropas valstu pašvaldībās ir divas problēmas. Pirmā – tikt skaidrībā, kuri no
visiem daudzskaitlīgajiem lēmumiem uz tiem attiecas. Otrā – izjust un redzēt
pašvaldības darba efektivitāti. Piekrītu, ka nav viegli aprakstīt nolikumā, kā
iedzīvotājs var orientēties pašvaldības pieņemtajos lēmumos, taču tas nav
neiespējami,” atzīst Artis Stucka. Ar likumu nosakot jaunas prasības pašvaldības
nolikumu izstrādē, ir mēģināts atrisināt pirmo no nosauktajām problēmām.
Ar ko lai sāk
Nolikuma izstrādi A.Stucka iesaka sākt ar esošās situācijas
apzināšanu. Der precizēt, kādi īpašumi, kapitālsabiedrības pašvaldībai pieder,
kāda ir esošā administrācijas struktūra un vai tāda tā varētu saglabāties arī
turpmāk. “Nolikumu nevarēs uzrakstīt kā grāmatu no sākuma līdz beigām. Vidēja
lieluma pašvaldībai, kurā ir atsevišķas nodaļas, būtu vērtīgi atsevišķas
nolikuma daļas uzticēt sagatavot nodaļām.” Ņemot vērā likuma prasības, jaunais
pašvaldības nolikums varētu būt līdz 25 lappusēm. Jo mazāka pašvaldība, jo
proporcionāli īsāks varētu būt nolikums. Pēc A.Stuckas teiktā, pašvaldībai
nevajadzētu uztraukties, ka nolikuma izstrādē būs iesaistīti daudzi administrācijas
darbinieki, līdz ar to dažādām nolikuma daļām varētu veidoties atšķirīgs stils.
Patlaban ministrijas mājas lapā ir ievietots pašvaldības paraugnolikums. To kā
paraugu sava nolikuma izstrādāšanai veiksmīgi var izmantot vidēja mēroga
pašvaldība.
Jauna reģistrācijas kārtība
Likums nosaka arī jaunu pašvaldības nolikuma spēkā stāšanās un
reģistrēšanas kārtību. Nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Triju dienu laikā
pēc tam, kad to paraksta pašvaldības vadītājs, dokuments rakstveidā un elektroniski
jānosūta RAPLM. Ministrija nolikumu, tāpat kā citus pašvaldības izdotos saistošos
noteikumus, saskaņo un publicē RAPLM mājas lapā.
A.Stucka norāda, ka būtu lietderīgi nolikumu pirms apstiprināšanas domes vai padomes
sēdē iesniegt ministrijai izvērtēšanai. Tā nav obligāta prasība, bet ieteicama
gan. “Šis nav vienkārši sagatavojams dokuments. Ministrija nepilnīgus pašvaldību
nolikumus, kuros nebūs izpildītas visas likumā noteiktās prasības, atdos
pašvaldībām trūkumu novēršanai. Pašriezējā pieredze rāda, ka pirmie iesniegtie
nolikumi ir veidoti pēc iepriekšējo gadu paraugiem. Sarežģītākos jautājumus
vispār nebija mēģināts izstrādāt.”
Sagaidāmās grūtības
Nosacījumi, kas var sagādāt īpašas grūtības pēc A.Stuckas
domām, ir pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas
kārtība, kā arī apmeklētāju pieņemšanas un izskatīšanas kārtība pašvaldībā
un tās institūcijās. Apstiprināt nolikumu, ignorējot abas minētās likuma prasības,
nav pieļaujami.
Administratīvo aktu apstrīdēšanas un līgumu noslēgšana kārtību būtu ieteicams
sagatavot pašvaldības juristam. Kā īpaši nozīmīgu A.Stucka uzsver līgumu
noslēgšanas procedūras izstrādi, lai novērstu situāciju, kad domes sēdē tiek
apstiprināts jau noslēgts līgums, ko domes vārdā parakstījis pašvaldības
vadītājs. Ir jāviedo pretēja kārtība – līgums sākotnēji tiek reģistrēts,
izskatīts, un tikai pēc domes akcepta pašvaldības vadītājam ir tiesības to
parakstīt. Savukārt kārtību, kādā rīko sabiedrisko apspriešanu uzdot izstrādāt,
piemēram, būvvaldes darbiniekiem.
Lai gan pašvaldības nolikumu apstiprināšanas noteiktais termiņš ir 1.septembris,
RAPLM neiesaka šo ne tik vieglo darbu atlikt uz vasaras mēnešiem, kad darbiniekiem ir
atvaļinājumi. Arī izstrādes laikā pašvaldības ir aicinātas konsultēties ar RAPLM,
lai rezultāts – nolikums – būtu pieņemams gan pašvaldībai, gan ministrijai un
izpaliktu prasība pārstrādāt. Pēc pašvaldības nolikuma pieņemšanas tam jābūt
brīvi pieejamam pašvaldības ēkā un pakalpojumu centros.
Zaida Kalniņa, “LV”
Uzziņai:
Likums “Par pašvaldībām”. 24.pants
Pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes
organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus
vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.
Pašvaldības nolikumā nosaka:
1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;
2) pašvaldības administrācijas struktūru;
3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;
4) domes (padomes) un tās komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;
5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas
procedūru;
6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem
lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;
7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;
8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata
iesniegumus;
9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un
finanšu resursiem;
10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē
lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam;
11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;
12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un
saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.