Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā izstrādāt pašvaldības nolikumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2005., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108384

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valdība atvieglo streikošanu

Vēl šajā numurā

18.05.2005., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā izstrādāt pašvaldības nolikumu

Līdz šā gada 1.septembrim visām pašvaldībām ir no jauna jāizstrādā un jāapstiprina pašvaldības nolikums atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” jaunajām prasībām. Nosacījumi, kam jābūt ietvertam pašvaldības darbības principus skaidrojošajā dokumentā, ir uzskaitīti likuma 24. pantā.

STUCKA.PNG (121075 bytes)
Artis Stucka
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Katrs ar savu domu

Kā atzīst Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka, līdzšinējā prakse, iepazīstoties ar pašvaldības nolikumiem, liecināja par pašvaldību nolikumu kā dokumentu ar izteikti formālu raksturu. Bieži pašvaldības dome vai padome tādu nevis apstiprināja lietošanai, bet izpildīja prasību un nolika lietvedības plauktos. Īpaši mazās pašvaldībās, nolikumi bija virspusēji izstrādāti un nepilnīgi. Tie tapa, izmantojot kaimiņu paraugu – kopējot un saglabājot sev vajadzīgos punktus, taču netika pielāgoti savas pašvaldības īpatnībām.
Būtībā pašvaldības nolikumam ir jāpilda savas funkcijas. Tas ir pašvaldības ikdienas darba dokuments. Likumu tulkojot, nolikums izskaidro pašvaldības darba “spēles noteikumus” un atbildības struktūru. Pēc iepazīšanās ar nolikumu ir jābūt skaidrībai, par jebkura pašvaldības iedzīvotāja iespējām nokārtot savu jautājumu un zināt procedūru, kas noved līdz rezultātam. “Iedzīvotājiem visās Eiropas valstu pašvaldībās ir divas problēmas. Pirmā – tikt skaidrībā, kuri no visiem daudzskaitlīgajiem lēmumiem uz tiem attiecas. Otrā – izjust un redzēt pašvaldības darba efektivitāti. Piekrītu, ka nav viegli aprakstīt nolikumā, kā iedzīvotājs var orientēties pašvaldības pieņemtajos lēmumos, taču tas nav neiespējami,” atzīst Artis Stucka. Ar likumu nosakot jaunas prasības pašvaldības nolikumu izstrādē, ir mēģināts atrisināt pirmo no nosauktajām problēmām.

Ar ko lai sāk

Nolikuma izstrādi A.Stucka iesaka sākt ar esošās situācijas apzināšanu. Der precizēt, kādi īpašumi, kapitālsabiedrības pašvaldībai pieder, kāda ir esošā administrācijas struktūra un vai tāda tā varētu saglabāties arī turpmāk. “Nolikumu nevarēs uzrakstīt kā grāmatu no sākuma līdz beigām. Vidēja lieluma pašvaldībai, kurā ir atsevišķas nodaļas, būtu vērtīgi atsevišķas nolikuma daļas uzticēt sagatavot nodaļām.” Ņemot vērā likuma prasības, jaunais pašvaldības nolikums varētu būt līdz 25 lappusēm. Jo mazāka pašvaldība, jo proporcionāli īsāks varētu būt nolikums. Pēc A.Stuckas teiktā, pašvaldībai nevajadzētu uztraukties, ka nolikuma izstrādē būs iesaistīti daudzi administrācijas darbinieki, līdz ar to dažādām nolikuma daļām varētu veidoties atšķirīgs stils.
Patlaban ministrijas mājas lapā ir ievietots pašvaldības paraugnolikums. To kā paraugu sava nolikuma izstrādāšanai veiksmīgi var izmantot vidēja mēroga pašvaldība.

Jauna reģistrācijas kārtība

Likums nosaka arī jaunu pašvaldības nolikuma spēkā stāšanās un reģistrēšanas kārtību. Nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Triju dienu laikā pēc tam, kad to paraksta pašvaldības vadītājs, dokuments rakstveidā un elektroniski jānosūta RAPLM. Ministrija nolikumu, tāpat kā citus pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, saskaņo un publicē RAPLM mājas lapā.
A.Stucka norāda, ka būtu lietderīgi nolikumu pirms apstiprināšanas domes vai padomes sēdē iesniegt ministrijai izvērtēšanai. Tā nav obligāta prasība, bet ieteicama gan. “Šis nav vienkārši sagatavojams dokuments. Ministrija nepilnīgus pašvaldību nolikumus, kuros nebūs izpildītas visas likumā noteiktās prasības, atdos pašvaldībām trūkumu novēršanai. Pašriezējā pieredze rāda, ka pirmie iesniegtie nolikumi ir veidoti pēc iepriekšējo gadu paraugiem. Sarežģītākos jautājumus vispār nebija mēģināts izstrādāt.”

Sagaidāmās grūtības

Nosacījumi, kas var sagādāt īpašas grūtības pēc A.Stuckas domām, ir pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība, kā arī apmeklētāju pieņemšanas un izskatīšanas kārtība pašvaldībā un tās institūcijās. Apstiprināt nolikumu, ignorējot abas minētās likuma prasības, nav pieļaujami.
Administratīvo aktu apstrīdēšanas un līgumu noslēgšana kārtību būtu ieteicams sagatavot pašvaldības juristam. Kā īpaši nozīmīgu A.Stucka uzsver līgumu noslēgšanas procedūras izstrādi, lai novērstu situāciju, kad domes sēdē tiek apstiprināts jau noslēgts līgums, ko domes vārdā parakstījis pašvaldības vadītājs. Ir jāviedo pretēja kārtība – līgums sākotnēji tiek reģistrēts, izskatīts, un tikai pēc domes akcepta pašvaldības vadītājam ir tiesības to parakstīt. Savukārt kārtību, kādā rīko sabiedrisko apspriešanu uzdot izstrādāt, piemēram, būvvaldes darbiniekiem.
Lai gan pašvaldības nolikumu apstiprināšanas noteiktais termiņš ir 1.septembris, RAPLM neiesaka šo ne tik vieglo darbu atlikt uz vasaras mēnešiem, kad darbiniekiem ir atvaļinājumi. Arī izstrādes laikā pašvaldības ir aicinātas konsultēties ar RAPLM, lai rezultāts – nolikums – būtu pieņemams gan pašvaldībai, gan ministrijai un izpaliktu prasība pārstrādāt. Pēc pašvaldības nolikuma pieņemšanas tam jābūt brīvi pieejamam pašvaldības ēkā un pakalpojumu centros.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Likums “Par pašvaldībām”. 24.pants
Pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

Pašvaldības nolikumā nosaka:
1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;
2) pašvaldības administrācijas struktūru;
3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;
4) domes (padomes) un tās komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;
5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru;
6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;
7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;
8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus;
9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;
10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam;
11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;
12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka pašvaldības nolikumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!