Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 8.janvāra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2005., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2005.gada 17.maija sēdē

Vēl šajā numurā

18.05.2005., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 8.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim savas darba vietas! Kā mēs nobalsojām rīta plenārsēdē, pašlaik mums jāizskata jautājums par PSRS Bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par šo darba kārtības jautājumu? Izstrādāti divi dokumenti, kas godājamiem deputātiem ir izdalīti. Dokumentus izstrādājusi darba grupa. Kurš no darba grupas deputātiem varētu ziņot par šo jautājumu? Tā kā no darba grupas nav, godājamie deputāti, tad es, vadot šo plenārsēdi, esmu spiests ziņot par minētajiem dokumentiem.

Tātad dokuments Nr.1 ir tikai krievu valodā, jo adresēts, kā jūs redzat, galvenokārt gan PSRS augstākajiem valsts varas orgāniem, prezidentam, gan arī ārvalstu valdībām un parlamentiem. Dokumentā ir ievaddaļa un deviņi punkti. Es domāju, ka komentēt šo dokumentu nevajadzētu. Ņemot vērā to, ka notiek radiotranslācija, es atļaušos nolasīt šo dokumentu.

*/“Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums.
1991.gada 7.janvārī Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai tika paziņots par bezprecedenta akciju, ko uzsācis PSRS aizsardzības ministrs– par gaisa desanta karaspēka ievešanu Latvijā, lai, kā tika paziņots, veiktu “piespiedu mobilizāciju PSRS Bruņotajos spēkos”. Tādi paši ārkārtas pasākumi lietoti pret Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku, Armēnijas Republiku, Gruzijas Republiku un vairākām citām PSRS republikām.

Sakarā ar jau sākto papildu speciālo karaspēka formējumu iebrukumu, Latvijas Republikas Augstākā padome paziņo:

1. PSRS Aizsardzības ministrijas akcija notiek bez jebkādas vienošanās ar Latvijas Republikas valdību un Augstāko padomi un ir rupjš valstiskās neatkarības pārkāpums, tiešas agresijas akts.

2. Pasludinātais iebrukuma mērķis kalpo tikai par ieganstu sāktajam plaša mēroga uzbrukumam Latvijas demokrātiskajiem institūtiem ar nolūku ar spēku apspiest Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas demokrātiskos procesus. Akcija pārsvītro PSRS vadības solījumus problēmu noregulēšanai izmantot tikai politiskus līdzekļus un kvalificējama kā vardarbīga apvērsuma mēģinājums.

3. Tāda veida darbība nav apspriesta PSRS Augstākajā padomē.

4. Iebrukums dod triecienu tikko notikušajām Latvijas Republikas konsultācijām ar PSRS Bruņoto spēku ģenerālštābu par Latvijas Republikas teritorijā izvietoto PSRS Bruņoto spēku attiecību noregulēšanu, kuru laikā nekādā veidā nefigurēja pasludinātais pasākums. PSRS Aizsardzības ministrijas akcija pārvelk svītru turpmāko konsultāciju iespējām, par kurām vienošanās jau bija panākta.

5. Latvijas Republikas valdība kontrolē situāciju Latvijas teritorijā. Latvijā darbojas likums par alternatīvo (darba) dienestu. Līdzīgi likumi darbojas daudzās Savienības republikās. Analoģisks projekts tuvākajā laikā tiks apspriests arī PSRS Augstākajā padomē. Latvijas valdība pašas spēkiem var tikt galā ar savas likumdošanas pārkāpšanas gadījumiem, ja tādi rodas.

6. Speciālā karaspēka ievešanas akcija krasi destabilizē situāciju Latvijas Republikā, neatgriezeniski pastiprina antiarmijas noskaņojumu un pavisam sagrauj Latvijas iedzīvotāju uzticību PSRS prezidentam.

7. Latvijas Republikas Augstākā padome oficiāli griežas PSRS Augstākajā padomē ar prasību sarīkot sesijas ārkārtas sēdi par speciālā karaspēka ievešanas aktu un pārtraukt PSRS Aizsardzības ministrijas agresiju.

8. Latvijas Republikas Augstākā padome aicina visas pasaules demokrātisko valstu parlamentus un valdības izteikt kategorisku protestu PSRS prezidentam un valdībai sakarā ar bruņotu mēģinājumu pārtraukt Latvijas neatkarības atjaunošanas demokrātisko procesu.

9. Sakarā ar radušamies draudiem Latvijas demokrātisko institūtu turpmākajai darbībai Latvijas Republikas Augstākā padome pilnvaro Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu pārstāvēt Latvijas Republikas intereses pasaules valstu valdībās un parlamentos.”/ Dokumenta noslēgumā ir paraksti.

Godājamie kolēģi, es uzskatu, ka jautājumus šajā sakarībā varbūt nevajadzētu uzdot. Plenārsēdes dalībnieki varētu izteikties gan par atsevišķiem šā paziņojuma punktiem, gan par paziņojumu kopumā, kā arī par tā pieņemšanas mērķtiecību.

Debatēs pagaidām ir pierakstījušies divi deputāti: Briedis un Teikmanis. Deputātus, kuri vēl vēlas piedalīties debatēs, lūdzu savlaicīgi pierakstīties sekretariātā. Vārds deputātam Briedim, gatavoties deputātam Teikmanim.

I.Briedis: Godātie deputāti, priekšsēdētāj, piespiedu mobilizācijai pakļautie jaunieši, jūsu vecāki un Latvijas tauta! Ir pienācis pareģotāju paredzētais gadaskaitlis, kuru lasot no abām pusēm vienādi, Latvijā būs brīvība. Šis gada skaitlis ir 1991. Visa cilvēces vēsture mums rāda, ka cīņa par brīvību nevienai valstij, vai tajā ir miljardi, miljoni vai tūkstoši iedzīvotāju, nav bijusi bez cīņas. Es uzskatu, ka arī šodien mums ir jāatbild uz hamletisko jautājumu– būt vai nebūt. Būt! Par to liecina 4.maija Deklarācija, par to liecina vairāk nekā miljons mūsu tautiešu parakstu pret Savienības līgumu, par to liecina mūsu tautas sašutums un cerība, ka mēs pieņemsim pareizo lēmumu, lai nesāktos piespiedu mobilizācija.

Nebūt! Par to liecina Preses nama ieņemšana, par to liecina mūsu šāsdienas ārkārtējais darbs, apspriežot jautājumu, kas mūs gaida pēc 13.janvāra. Ko darīt šajā situācijā? Vai mums pagriezt otru vaigu un gaidīt, lai sit? Vai mums ļaut mūsu jaunajiem puišiem aiziet nebūtībā, kā ir aizgājuši jau mūsu tēvi Gulaga arhipelāgā? Es domāju, ka mums ir jāsāk rīkoties. Mums, Latvijas tautai, skaitlis 3 ir liktenīgs. Antiņš trīs reizes kāpa Stikla kalnā, Brīvības piemineklī ir trīs zvaigznes, un Māte Latvija 20.gadsimtā divas reizes ir saukusi savus dēlus sev palīgā. Vai nav pienākusi trešā reize, kad Mātei Latvijai ir jāgriežas pie savas tautas un jāaicina savi dēli palīgā aizstāvēt savu brīvību? Jo, kā māca cilvēces vēsture, mēs saņemsim sitienu vienādi vai otrādi– vai aizstāvēdamies aktīvi vai pasīvi nogaidīdami rezultātu un klusībā iznīkdami Gulaga arhipelāgā. Ja nerīkosimies, es uzskatu, ka mūsu Latvijas mežos atgriezīsies laiks no 1945. līdz 1948.gadam. Tad dega ugunskuri, pie kuriem sēdēja jaunieši, kuri neuzticējās šai varai. Un arī mūsu jaunieši būs spiesti doties Latvijas mežos, varbūt pat tajās zemnīcās, kurās uzturējās viņu tēvi, lai vispirms varētu saglabāt savu dzīvību. Acīmredzot arī pilsētās būsim spiesti aicināt jauniešus aiziet pagrīdē.

Uzskatu, ka šajā periodā, mums ir pienācis brīdis mūsu demo­krātiskajiem spēkiem izsludināt moratoriju jautājumos, kas mūs daļēji šķir, un visiem vienoti, kā mēs to izdarījām pagājušā gada 18.martā, gūstot uzvaru vēlēšanās, arī tagad rīkoties, lai mēs saglabātu savu Latvijas Republikas nākotni.

Es aicinu visus mūsu deputātus darīt visu iespējamo un pat neiespējamo un šajā kritiskajā brīdī neatstāt vienus piespiedu mobilizācijai pakļautos jauniešus, viņu vecākus un mūsu Latvijas tautu. Uzskatu, ka lēmums, ko mēs gatavojamies pieņemt, ir svarīgs. Acīmredzot mums ir tikai pašiem jārīkojas, jo mūsu pieredze rāda, ka arī pasaules tautas kritiskos brīžos nez vai mūs īsti atbalstīs.

Priekšsēdētājs: Pirms runā deputāts Teikmanis, es gribu atgādināt, ka pēc tam mēs diskutēsim un apspriedīsim otro dokumentu, kas ir lēmums par rīcību tieši Latvijas Republikā.

Lūdzu, vārds deputātam Teikmanim, gatavoties deputātam Gorbunovam.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Minētā aizsardzības ministra pavēle... to gan mums šeit neviens no armijas pārstāvjiem nav parādījis, taču Baltijas kara apgabala pavēlnieks par tādas pavēles esamību mūs pilnīgi oficiāli ir informējis. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns punkts, kuru mēs nekādā ziņā nevarētu novērtēt par zemu. Vardarbība ir sākusies, vardarbīgu metožu lietošana jau ir notikusi, tas ir fakts, kuru mēs nedrīkstam novērtēt kā sīku. Preses nams patiešām ir tikai iesākums. Ja mēs visā Latvijā plaši nereaģēsim uz šo akciju, tad vardarbīgu metožu lietošana turpināsies, un tad jau būs par vēlu spriest, kuras no vardarbīgajām metodēm mēs varam ciest un pret kurām no vardarbīgajām metodēm mums jau ir par vēlu protestēt.

Situācija ir pilnīgi skaidra, turklāt šāda situācija mums nav jāmeklē tālu vēsturē. Nemaz ne tik sen atpakaļ pilnīgi analoģiska situācija bija Tbilisi, jo mehānisms ir gaužām līdzīgs. Tiek ievesti papildu kontingenti, speckaraspēka kontingenti no Krievijas, vadība tiek uzticēta kara apgabala pavēlniekam, Tbilisi tas bija Rodionovs, kuram vēl rokas mirkst asinīs. Šeit vadība uzticēta Kuzminam. Tur tas saucās iekšējais karaspēks, šeit tas saucas desanta karaspēks. Tur viņi it kā savaldīja ekstrēmistus, kas bija sapulcējušies demonstrācijā. Tātad šā vai tā, bet tie bija mierīgi iedzīvotāji, pilsoņi. Šeit viņi ķerstīs mūsu puišus– gan tos, kas ir pametuši bruņotos spēkus, gan arī tos, kas tajos nekad nav bijuši un kuri nav pakļauti kara prokuratūrai, par kuriem militārajam resoram nav nekādas daļas, jo šie puiši ir pakļauti mūsu civilajiem likumiem. Šajā gadījumā armija atkal veiks tās funkcijas, kuras tai neviens likums nav atļāvis. Tā veic akcijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, pret civiliedzīvotājiem. Tātad atkal šī situācija atkārtojas. Es domāju, ka mūsu reakcijai jābūt ne tikai Augstākās padomes reakcijai, bet arī patiešām visas Latvijas tautas reakcijai visplašākās pilsoniskās nepakļaušanās veidā, dažādu masu akciju veidā. Ja mēs nereaģēsim patiešām visplašākajā mērogā, tad mūs vienkārši nožņaugs, nožņaugs pamazām. Nākamo iemeslu, lai iesaistītu armiju, izdomāt nebūs grūti.

Tāpēc man attiecībā uz šo lēmumu arī būtu konkrēts papildinājums 6.punktam. Tā kā viens no aicinājuma adresātiem ir PSRS Augstākā padome, kurai Tbilisi notikumi ir visai svaigā atmiņā un kurai nav tālu šīs analoģijas jāmeklē un jāsalīdzina, es ierosinātu papildināt 6.punktu ar šādu tekstu: */ Neņemot vērā Tbilisi traģiskos notikumus, armija atkal ir nolikta pret tautu, tai nelikumīgi uzdots pildīt neatbilstošus uzdevumus pret civilajiem iedzīvotājiem./

Tie ir fakti. Armija tam varbūt ir jau sagatavojusies pusgadu kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tas ir bijis dzirdams šeit dažādos armijas vīru saietos, mītiņos, kongresos, proti, ka armija šeit vēl joprojām patur sev kaut kādas tiesības izvēlēties līdzekļus un rīkoties tā, kā uzskata par pareizu. Šādi paziņojumi ir nelikumīgi. Neviens armijai tādas tiesības devis nav. Ja armija uzskata, ka ir jārīkojas ar vardarbīgām metodēm, arī tam ir likumi: lai tad tieši griežas kaut desmit reizes pie prezidenta un pieprasa izsludināt šeit ārkārtējo stāvokli, komandanta stundu. Tad viss būs vardarbīgi pret Latvijas tautu. Taču, vadoties pēc PSRS likumiem, tas būs likumīgi. Šajā gadījumā armija rīkojas arī pret PSRS likumiem, jo neviens PSRS likums nav atļāvis izmantot armiju pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc es domāju, ka mums šāds punkts noteikti ir jāieraksta, jāgriežas pie PSRS Augstākās padomes, lai vismaz attiecībā uz PSRS armiju PSRS Augstākā padome mēģina panākt kaut kādu likumīgu risinājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Gorbunovam, gatavoties deputātam Aleksejevam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi deputāti! Es atbalstu to politisko vērtējumu, kas dots šajā projektā tam faktam, ka tiek plānots Latvijā ievest gaisa desanta karaspēka daļas piespiedu mobilizācijas organizēšanai PSRS Bruņotajos spēkos. Bez minētā politiskā paziņojuma man ļoti rūp šīs lietas praktiskā puse, jo tiks skartas Latvijas Republikas jauniešu intereses. Tagad varētu teikt, ka praktiski ir četru kategoriju jaunieši, kuri ir šajā vecumā un dzīvo Latvijas Republikā.

Pirmā kategorija ir tie, kuri izteikuši vēlēšanos dienēt PSRS Bruņotajos spēkos un dienē tajos. Te nekādu problēmu nav. Otrā jauniešu kategorija– kuri iestājušies alternatīvajā darba dienestā. Trešā jauniešu kategorija, tā nav liela un tomēr ir,– tie ir PSRS Bruņoto spēku dezertieri, kuri ir dienējuši, taču dezertējuši. Ceturtā jauniešu kategorija– tie, kuri praktiski nav pieteikušies ne alternatīvajā darba dienestā, ne arī bruņotajos spēkos.

Mūsu lēmumā praktiski tomēr būtu jāparedz konkrēta rīcība un attieksme pret visām šīm minētajām jauniešu kategorijām. Šiem jauniešiem arī būtu konkrēti jāzina mūsu attieksme. Sevišķi, kas attiecas uz alternatīvo darba dienestu, tad es domāju, ka Augstākajai padomei jādara viss, lai tie jaunieši, kuri godprātīgi dienē alternatīvajā darba dienestā, lai viņi šo dienestu varētu netraucēti turpināt.

Kas attiecas uz citām kategorijām, tad mans priekšlikums ir šāds: “Latvijas Republikas Augstākā padome liek priekšā Baltijas kara apgabala pavēlniecībai nekavējoties kopīgi izstrādāt kārtību, kādā kara komisariāti un vietējās padomes realizē Latvijas Republikas likumu “Par alternatīvo darba dienestu”, paredzot saukt pie atbildības personas, kuras izvairās no militārā un alternatīvā dienesta, kā arī noteikt iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību no karavīriem, kuri iesaukti Latvijā un atstājuši savas karaspēka daļas nepanesamu dienesta apstākļu dēļ.”

Tikai maza piebilde: kāpēc visi šie jautājumi var būt formulēti vienā punktā? Tāpēc ka diemžēl, ja mēs gribam reāli paredzēt visas konkrētās situācijas, tad mums zināms darbs tiešām ir jāveic kopā ar kara komisariātiem. Kas attiecas uz alternatīvo darba dienestu, tad arī likumā par alternatīvo darba dienestu mums nav paredzēta konkrēta atbildība, juridiska atbildība par šā dienesta nepildīšanu. Tāpēc jaunieši var nonākt tādā situācijā, kurā gribot negribot mēs paši viņus aizsargāt nespēsim, ja mēs kopā ar Baltijas kara apgabala pavēlniecību un republikas kara komisāru un visām ar viņu saistītām iestādēm šo darbu konkrēti nesāksim jau tūlīt. Protams, ka tāds darbs veicams tikai tajā situācijā, ja tāds kontingents, papildu kontingents, Latvijā netiks ievests.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Aleksejevam, gatavojas deputāts Dinevičs.

A.Aleksejevs: Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Jūs esat vairākas reizes mānīti, jūs esat sekojuši demagogiem, kas ir nesuši jūsu tautai tikai nelaimi un bēdas. Šodien uzmanīgi uzklausiet tos, kas te uzstājas, uzklausiet tos, kas aicina jūs iet pa to ceļu, par kuru gājuši viņu tēvi, kuri nolika ieročus Kurzemē un dzīvoja mežos un slepkavoja nevainīgus cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, deputāt Aleksejev, es jums liedzu vārdu, tā kā jūs apvainojat iepriekšējos oratorus, it kā viņu tēvi ir slepkavojuši cilvēkus. Es lūdzu izslēgt mikrofonu tribīnē. Paldies. Deputāt Aleksejev, jūs varat ieņemt savu vietu. (Deputāts Aleksejevs runā bez mikrofona.) Es deputātam Aleksejevam atgādinu, ka radiotranslācija nenotiek. (Zālē troksnis.)

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka nekomentēsim, atgriezīsimies savās darba vietās. Deputāts Aleksejevs vienkārši pauda to organizāciju viedokli, kuras viņš šeit pārstāv. Tas mums ir absolūti pazīstams. Es tikai domāju, ka vēlreiz tika traucēts mūsu darbs. Atgriezīsimies pie sava darba.

Tā kā deputāts Aleksejevs ir beidzis runāt, nākamajam vārds deputātam Dinevičam. Lūdzu visus mikrofonus ieslēgt.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien apspriežam ļoti nozīmīgu dokumentu, un varbūt es atļaušos, pirms mēs izvēlēsimies, kādi būs formulējumi, lielos vilcienos pakavēties pie šā dokumenta nozīmes. Dokuments, kurš ir tapis attiecīgajā darba grupā, bez šaubām, plašākā skatījumā ir ne tikai konkrētais lēmums, kā piesaistīt armiju mūsu jauniešu mobilizēšanā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos. Šis dokuments ir sabalansēts, un, man liekas, lai mēs nepazaudētu šo galveno domu, mums nevajadzētu to mainīt pa teikumiem vai pa pusteikumiem. Atcerēsimies, ka šo dokumentu pašreiz gaida daudzas telegrāfa aģentūras pasaulē, jo minētā dokumenta pieņemšanu principā esam mazliet nokavējuši, ja salīdzina ar mūsu kaimiņvalstīm, kuras līdzīgus dokumentus ir pieņēmušas.

Kolēģi, vēl atcerēsimies, ka laika nav daudz, ka pretējā frakcija šodien droši vien nodarbojas ar to, lai līdzīgus notikumus, kādi šodien bija Lietuvā, Viļņā, sagatavotu rīt pie mums Latvijā. Lietuvas Augstākajā padomē tika izsisti pietiekami daudz logu, tika izsistas durvis, un Augstākās padomes priekšsēdētājam Landsberģim bija jāaicina palīgā tauta, lai tā nosargātu savu Augstāko padomi. Līdz ar to es aicinātu jūs šodien konstruktīvi un ātri pieņemt šos dokumentus, lai mēs varētu turpināt apspriest darbus, kas mums rīt stāv priekšā.

Šeit bija runa par četrām jauniešu kategorijām. Patiesi, laikam nozīmīgākā no šīm jauniešu kategorijām ir tā, kura ir ar mieru ievērot mūsu likumus, kurus mēs liekam pretī PSRS Bruņoto spēku tīkojumiem. Tas ir mūsu likums par alternatīvo darba dienestu. Mums ir jāapzinās, ka šajā likumā ir viens trūkums, kuru paši esam radījuši. Mēs neesam paredzējuši atbildību par mūsu likumu nepildīšanu. Ir ierakstīts tikai viens punkts, ka to regulēs atsevišķs likums. Taču to neesam pieņēmuši. Vienīgais papildinājums šim tekstam varētu būt tas, ka mēs paziņojam attiecīgajiem kara komisariātiem, ka tuvākajā laikā likvidēsim šo trūkumu savā likumdošanā un paši izskatīsim jautājumu par to, kas sagaida cilvēkus, kuri nav pieteikušies alternatīvajā darba dienestā.

Turklāt mums jāapzinās: lai novērstu nepiedalīšanos alternatīvajā darba dienestā, nav jālieto militārs risinājums, jo tās ir civiltiesības, tās ir civilās dzīves norises, kas jārisina civilajām iestādēm. Tāpēc arī šis dokuments pamatā fiksē to, ka Latvijas Republika pati tiks galā ar šīm problēmām. Deputāts Teikmanis izteica priekšlikumu, ka šo tekstu attiecīgi vajadzētu papildināt ar frāzi, ar iestarpinājumu. Mans viedoklis ir tāds, ka mums tāds papildinājums nav jāieraksta, jo tas “krīt ārā” no kopējā konteksta. Šo tekstu mēs esam sagatavojuši vienlaikus kā PSRS, tā arī visai pasaulei. Nosaukumā taču teikts, ka tas ir mūsu paziņojums– Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums. Tātad tas ir domāts pietiekami plašam lokam. Ja paziņojums būtu adresēts tikai PSR Augstākajai padomei, tad droši vien Teikmaņa kunga priekšlikums man liktos pieņemams.

Nobeigumā pavisam īsi gribu pateikt par iepriekšējo oratoru, kurš vaino mūs visos pasaules grēkos. Jā, patiesi, mūs ir par ko vainot. Mēs esam vāji, mēs nevaram tikt galā ar milzīgo PSRS armiju. Taču mēs varam, Augstākā padome var ar saviem lēmumiem konsekventi paust viedokli. Es aicinu jūs to šodien arī darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds debatēs Latvijas Republikas tieslietu ministram Skudras kungam.

V.Skudra, tieslietu ministrs: Godātie deputāti! Desants– tā es nosauktu šo operāciju, kas tiek realizēta Baltijas un citās valstīs. Tās atklātais, es pasvītroju, atklātais mērķis pasludināts, ka tas ir jauniešu piespiedu mobilizācija PSRS Bruņotajos spēkos. Straujā tempā atpakaļ tiek griezts vēstures rats un piemēri meklēti pat tālā pagātnē. Staļins daudzkārt mācījās no Hitlera vai otrādi, bet centra līderi izmanto Prūsijas Frīdriha Lielā pieredzi, atšķirība tikai tā, ka vēlīnajos viduslaikos un renesanses laikā rekrūšu vervēšana notika savas valsts ietvaros, bet prūšu karalis bieži vien pamanījās rekvizēt pa kādam rekrūtim arī no kaimiņvalstīm. PSRS vadītāji atklāti nodarbosies nevis ar rekrūšu vervēšanu, bet tvarstīšanu. Ja PSRS Konstitūcija pasludina republiku par suverēnu valsti, tad, pirmkārt, tas notiek svešas valsts teritorijā.

Otrkārt, ja turpretī mēs neesam suverēna valsts, bet okupētā teritorija, kā tas praktiski arī tika novērtēts PSRS Tautas deputātu 2.kongresā, kad tika dots 1939. un 1940.gada novērtējums, tad saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, proti, Hāgas konvenciju par okupētās valsts statusu, šīs okupētās valsts iedzīvotāji nedrīkst tikt iesaukti okupācijas armijā.

Treškārt, 4.maija Neatkarības deklarācija tiek pilnīgi ignorēta, tiek ignorēts viens no galvenajiem konstitucionālajiem principiem, ka katra valsts savā darbībā vadās pēc likumiem, ko pieņēmis tās parlaments. Ja nu galu galā netiek ņemti vērā republikas parlamenta pieņemtie likumi, tad mums jājautā, kādēļ netiek ievēroti PSRS likumi, kuros noteikts, ka par izvairīšanos no iesaukšanas karadienestā vainīgās personas tiek sauktas pie kriminālatbildības.

Cienījamie deputāti, vēl nesen Padomju Savienībā intensīvi runāja par tiesisku valsti. Tagad šis jēdziens sen ir aizmirsts, un mūsu pienākums šodien ir atgādināt par to PSRS prezidentam un aizsardzības ministram, paskaidrojot, ka, pirmkārt, pret personām, kas saucamas pie kriminālatbildības par izvairīšanos no karadienesta, ir ierosināmas krimināllietas konkrēti pret katru, tās izmeklējamas un nosūtāmas ar prokurora apstiprinātu apsūdzības rakstu uz tiesu tiesas izskatīšanai, un tikai tiesa nosaka katras konkrētas personas vainu, nevis sodu nosaka visas republikas jauniešiem. Padomju likumdevējs paredzējis alternatīvu: vai iet karadienestā vai stāties tiesas priekšā. Cita risinājuma nav. Tātad neviens, pat prezidents, nemaz nerunājot par aizsardzības ministru, nevar izdot dekrētus vai pavēles, kas būtu pretrunā ar PSRS likumiem. Rekrūšu tvarstīšana arī PSRS likumos nav paredzēta. Otrkārt, konkrētajā dokumentā, kas ir sagatavots, lai pašreiz apspriestu parlamentā, būtu jānorāda, ka alternatīvā darba dienesta institūts ir pazīstams pasaulē un tā risinājums paredzēts arī PSRS likumprojektos par bruņotajiem spēkiem.

Cienījamie deputāti, mums pareizi jānovērtē šis dažu dienu moratorijs, pēc kura sāksies piespiedu mobilizācija. Tas nav nekas cits kā iebaidīšanas termiņš, kurā centrs grib mūs piespiest pašu rokām realizēt mobilizāciju, lai pasaules acīs prezidenta un armijas vīru rokas būtu tīras. Tādā gadījumā tā jau ir piekāpšanās, piekāpšanās, pēc kuras sekos turpmākās, tāpēc mums jāpaziņo pasaules sabiedrībai par notiekošo. Bez tam prezidents jāinformē, ka republika apzinās to, ka piespiedu mobilizācija ir tikai sekundārs iemesls, lai pakāpeniski ievestu armijas kontingentu, ka tās galvenais mērķis ir prezidenta pārvaldes faktiskā ieviešana Latvijā un citās valstīs. Es uzskatu, ka parlaments ir pilnīgi tiesīgs likt priekšā prezidentam apturēt akcijas realizāciju un sākt sarunas ar republikas vadību par jau vairākkārt izteiktajiem priekšlikumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, debatēs vairs neviens nav pieteicies.

Vienu mirklīti, Dobeļa kungs mani labos. Ir lūgums pēc debatēm dot vārdu paziņojumam deputātam Romašovam. Mūsu sekretariāts tikko precizēja, ka deputāta Romašova vietā šo paziņojumu sniegs deputāts Dīmanis. Es pareizi sapratu? Jā, lūdzu.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Man tikko paziņoja par Dineviča kunga uzstāšanos, un mēs nolēmām, ka tomēr es došu atbildi, un varu jums pateikt, ka frakcija aizgāja, vienīgi demonstrējot savu neapmierinātību ar valdības cenu politiku, ne vairāk. Tā ka visas šīs izdomas un iedomas, kuras te izskanēja sakarā ar mūsu frakciju, tik tiešām ir izdomājumi. Es domāju, ka nevajag saspīlēt situāciju. Ja mums būtu iespēja citādi izrādīt sevi, savu pozīciju, mēs to nekad nebūtu darījuši. Taču es domāju, ka Lietuvas notikumi, kas arī skar cenu politiku, jums varbūt pierādīs to, ka mums šodien bija taisnība. Tas ir viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas bija frakcijas “Līdztiesība” līdera deputāta Dīmaņa paziņojums. Bet mums ir jāatgriežas pie mūsu dokumenta, dokumenta, kas adresēts gan PSRS, gan arī citu valstu valdībām un parlamentiem. Es tikai gribēju precizēt par dokumentu to, ka vienlaikus mums būs jāpieņem viens lēmums, kura teksts, es ļoti atvainojos, nav izdalīts drukātā veidā. Taču nav nepieciešamības, jo tas burtiski dublē mūsu paziņojuma 9.punktu. Tas ir, mēs paziņojam visai pasaulei, ka šādas pilnvaras– pārstāvēt Latvijas Republiku– tiek dotas Dainim Īvānam. Taču, lai šādu paziņojumu pieņemtu, ir nepieciešams lēmums, kas nosaka, ka mēs šīs pilnvaras sniedzam Dainim Īvānam. Tā ir formālā puse, bet, pieņemot šo dokumentu, mums tā būs jāievēro. Es domāju, tā kā teksts tiešām pilnīgi precīzi atkārto dokumenta 9.punkta tekstu, tad šoreiz nav nepieciešams rakstiskais papildu variants. Man liekas, tā būtu veltīga papīra tērēšana.

Godājamie deputāti, jūs redzējāt, ka manis nolasītais teksts dažās detaļās un redakcionālos labojumos atšķiras no jums izdalītā. Grozījumi tika izdarīti pēc atkārtotas apspriešanās darba grupā un pēc frakcijas sēdes. Taču visi šos labojumus jau ir izdarījuši. Mums būtu jābalso par diviem papildinājumiem, kādi šeit konkrēti tika izteikti. Tātad vienu papildinājumu izteica deputāts Teikmanis. Otru papildinājumu ierosināja deputāts Gorbunovs. Par abiem šiem konkrētajiem papildinājumiem mums tad arī būtu jābalso. Galarezultātā būs jābalso par visu dokumentu. Pirms mēs par šo dokumentu balsojam, balsosim par lēmumu par pilnvaru došanu Dainim Īvānam. Pēc tam mēs varēsim 9.punktu iekļaut Augstākās padomes paziņojumā. Secībai ir jābūt šādai. Godājamie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrējušies 113 deputāti.

Godājamie kolēģi, lūk, šis papildinājums, kuru izteica deputāts Teikmanis, ja es nemaldos, attiecībā uz 6.punktu. Es atvainojos, tiešām paldies, ka atgādinājāt. Tātad Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna pilnvarām”: “Sakarā ar draudiem, kas radušies Latvijas demokrātisko institūtu turpmākai darbībai, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Pilnvarot Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu pārstāvēt Latvijas Republikas intereses pasaules valstu valdībās un parlamentos.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.”

Man liekas, ka tas ir formāls lēmums un nav diskutējams. Tātad balsojam par šā lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: par– 110, pret– 1, neatturas neviens. Tātad šis lēmums ir pieņemts.

Vēl mums ir jāapspriež dokuments krievu valodā. Tātad pirmais labojums, kas tika izteikts attiecībā uz 6.punktu, ir deputāta Teikmaņa papildinājums: */ Neņemot vērā Tbilisi traģiskos notikumus, armija atkal ir nolikta pret tautu, tai nelikumīgi uzdots pildīt neatbilstošus uzdevumus pret civilajiem iedzīvotājiem./

Mēs dzirdējām Teikmaņa kunga pamatojumu. Lūdzu, balsojam par šo papildinājumu attiecībā uz 6.punktu. Rezultāts: par– 77, pret– 9 un atturas– 19. Papildinājums 6.punktam pieņemts.

Vēl ir deputāta Gorbunova ieteiktais papildinājums attiecībā uz 5.punktu, ka tajā jāiekļauj šāds teksts: */ “Latvijas Republikas Augstākā padome ierosina Baltijas kara apgabala pavēlniecību kopā ar kara komisariātiem un vietējām padomēm izstrādāt kārtību, kā īstenot Latvijas Republikas likumu par alternatīvo (darba) dienestu, paredzot arī jautājumus par to personu saukšanu pie atbildības, kas izvairās no likuma par alternatīvo dienestu pildīšanas, tāpat arī noteikt kārtību, kādā izskatāmas karadienestā esošo sūdzības un iesniegumi, kas iesaukti no Latvijas un nepanesamu apstākļu dēļ pametuši savu dienesta vietu.”/

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es atvainojos, ja es pareizi sapratu, tad frakcijā tika piedāvāts formulējums par likuma piemērošanu. Šobrīd tiek piedāvāts formulējums– izstrādāt jaunu likumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tagad mēs varam diskutēt par un pret šādiem papildinājumiem, nevis par tekstu. Tas nebūtu konstruktīvi.

Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es tikai varu izteikt nožēlu, ka Latvijas Republikas iekšlietu orgāni līdz šim nav saukuši pie atbildības jauniešus, kuri nedienē nevienā dienestā. Taču šobrīd zem automātu stobriem kopā ar PSRS armiju veikt kaut kādas akcijas, lai šos jauniešus izķertu un izdotu kaimiņvalstīm, es uzskatu par amorālu rīcību, un tāpēc es šobrīd aicinātu balsot pret Gorbunova kunga papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Es gribētu uzziņu. Godātie kolēģi, mēs paši esam pieņēmuši Kriminālkodeksā labojumus, kuri izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm dod tiesības saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no alternatīvā darba dienesta. Domāju, ka šajā situācijā nav jāiesaista ārvalsts karaspēks, respektīvi, PSRS karaspēks. Es arī balsošu pret šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es domāju, šāds papildinājums ir vietā un ir obligāta norāde, kas liecina, ka šis mūsu dialogs tiek piedāvāts līdz speckontingenta ievešanai. Taču minētais papildinājums vairāk iederētos tajā otrajā lēmumā, kuru mēs pieņemam, nevis šajā paziņojumā, kas vairāk domāts pasaules informēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Gorbunovam īsai uzziņai.

A.Gorbunovs: Vai nu es neprecīzi esmu izteicies, vai kolēģi vienkārši nav sapratuši. Mans nodoms bija tieši tāds, ka šos jauniešus nevar atstāt zem PSRS Bruņoto spēku automātu stobriem. Tāpēc jau tas tiek piedāvāts, nevis otrādi. Mums jānolemj, kādā kārtībā jautājums jāatrisina, nevis mēs šos jauniešus atstāsim PSRS Bruņoto spēku automātu stobru priekšā. Kāda šeit ir loģika, es nesaprotu?

Godātie kolēģi, mēs varam diskutēt par jautājumu gari un plaši, bet es domāju, ka gan šo jauniešu vecāki, gan paši jaunieši mums konkrēti uzprasīs, kā mēs viņus aizstāvēsim. Kā viņiem konkrēti būs jārīkojas? Tad iznāks, ka mums ir tikai politisks paziņojums, politiski pareizi izvērtēti fakti, bet konkrētas rīcības nebūs, piemēram, man– Augstākās padomes priekšsēdētājam– jūs nekādas pilnvaras konkrētai rīcībai nebūsiet devuši.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo 5.punkta papildinājumu? Nevēlas. Lūdzu balsojot paust savu attieksmi pret deputāta Gorbunova ierosinājumu papildināt 5.punktu ar jums tikko nolasīto tekstu. Rezultāts: par– 65, pret un atturas– 39. Vairāk nekā puse no balsojošo skaita ir par. Līdz ar to šis papildinājums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tagad mums būtu kopumā jānobalso par paziņojumu. Dabīgi, ņemot vērā, ka mūsu apspriešanas gaitā tika izteikti vairāki labojumi. Pēc tam mēs laikam uzticēsim veikt redakcionālu darbu, lai papildinājumus no valodas viedokļa gludāk ietvertu paziņojumā. Patlaban es lūdzu visus godājamos deputātus balsot par mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu kopumā. Rezultāts: par– 106, pret– 2 un atturas– 1. Mūsu paziņojums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais mūsu uzdevums ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par PSRS Bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā. Godājamie kolēģi, es nolasīšu šo tekstu. Tātad Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par PSRS Bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā” nosaka, ka Latvijas Republikas Augstākā padome, apzinādamās, ka PSRS Bruņoto spēku vadība, realizējot PSRS aizsardzības ministra Jazova prettiesisko pavēli par bruņoto spēku iesaistīšanu piespiedu mobilizācijā bruņotajos spēkos, rada tiešus vardarbības draudus Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem, nolemj:

“1. Visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un iedzīvotājiem atturēties no jebkādas sadarbības ar tiem kara komisariātiem, PSRS Bruņoto spēku formējumiem un PSRS iestādēm, kuras piedalās Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizācijā.

2. Lai aizsargātu alternatīvo darba dienestu pildošo un tam pakļauto Latvijas iedzīvotāju dzīvību un drošību, uzskatīt par attaisnojamiem visus alternatīvā dienesta darba kavējumus laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam.

3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.”

Tāds ir teksts. Godājamie deputāti, es domāju, ka, tāpat kā izskatot iepriekšējo dokumentu, jautājumus nevajadzētu uzdot. Lūdzu pierakstīties debatēs, kurās tad arī izteikt priekšlikumus. Pirmais sekretariātā pieteicies debatēs deputāts Bērzs.

Lūdzu, vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Augstais nams! Šis lēmumprojekts mums izdevies apbrīnojami pasīvā izteiksmē. Paskatieties 2.punktu: lai aizsargātu alternatīvajā darba dienestā atrodošos jauniešus, mēs viņiem atļaujam bēgt. Tāpēc man ir šāds konkrēts priekšlikums– daļēji atgriežoties pie no rīta izsniegtā varianta, iekļaut šajā lēmumā 1.punktu šādā redakcijā: “Atkārtoti atgādināt, ka Latvijas Republikas teritorijā un attiecībā uz tās iedzīvotājiem darbojas Latvijas Republikas likums “Par alternatīvo darba dienestu”.” Kādreiz tā bija 4.punktā: “Uzdot Latvijas Republikas valdībai izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus šā likuma darbības nodrošināšanai un alternatīvo darba dienestu pildošo un tam pakļauto Latvijas iedzīvotāju dzīvības un drošības aizsardzībai.”

Līdz ar to 2.punkta redakcija ir šāda: “Uzskatīt par attaisnotiem visus alternatīvo darba dienestu pildošo iedzīvotāju darba kavējumus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam.” Mūsu lēmuma 1.punkts kļūst par 3.punktu. Tāds ir mans priekšlikums. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet rakstiski, lai mēs varētu par to balsot.

Lūdzu, vārds deputātam Eglājam, gatavoties deputātam Einaram Repšem.

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību uz šādu izteiksmes neprecizitāti, kas pašreiz ir 1.punktā, proti: Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj, pirmkārt, visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem atturēties no jebkādas sadarbības. Augstākā padome nolemj, ka uzņēmumiem jāatturas no sadarbības. Man liekas, vajadzētu rakstīt šādi: “Augstākā padome nolemj uzlikt par pienākumu atturēties no sadarbības.” Citādi formulējums ir neloģisks. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ja deputāts Eglājs šādus papildinājumus neiesniegs rakstiski, tad mēs nevarēsim balsot. Lūdzu, deputāts Repše.

E.Repše: Cienījamie kolēģi! Mums jāapzinās, ka šobrīd acīm redzami situācija saasinās. Tātad drīz mūs sagaida ļoti nopietni pārbaudījumi. Kādi šie pārbaudījumi būs, par to vēl pāragri spriest, lai gan nojaust jau varam un arī sagatavoties varbūt varam. Šobrīd es gribu runāt par mūsu jauniešu aizsardzību, par to jauniešu aizsardzību, kas nav vēlējušies dienēt PSRS Bruņotajos spēkos. Daudzi no šiem jauniešiem godīgi pilda savas alternatīvā darba dienesta saistības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Jāatzīmē, ka PSRS Bruņotajiem spēkiem nav nekādu– ne juridisku, ne morālu– tiesību Latvijas teritorijā tvarstīt jauniesaucamos. Un tomēr šie spēki varbūt drīzumā to darīs.

Mēs nedrīkstam ar to nerēķināties. Šobrīd Latvijas Republikas jauniešus sargā 4.maija Deklarācija, Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas rīcībā esošie spēki un arī Latvijas sabiedrība. Mums godīgi jāatzīst, ka šie spēki pagaidām vēl nav pārāk stipri, un var gadīties, ka mums būs darīšana ar ļoti brutālu spēku. Tālab pirmām kārtām šodien ir ļoti rūpīgi jāapzinās reālā situācija. Es uzskatu, ka mēs nevaram šobrīd aicināt ne uz kādām citām sabiedrības darbībām kā vienīgi uz pilnīgu nepakļaušanos un nesadarbību ar armijas organizācijām un formējumiem. Tālab es aizstāvu Augstākās padomes lēmumprojekta 1.punktu, kas nosaka pilnīgu nesadarbošanos ar tiem, kas Latvijas teritorijā grib iziet uz jauniesaucamo tvarstīšanu.

Es aizstāvētu arī to domu, ka līdz pēdējam brīdim mēs maksimāli izvairāmies no jebkādām provokācijām, un, manuprāt, tālab arī nebūtu pieņemama doma šobrīd uzdot iekšlietu karaspēkam vai citiem Latvijas Republikas lojāliem formējumiem stāties pretī desantniekiem. Viņi acīmredzot taču ir ievesti tieši ar tādu nolūku– te kādam uzbrukt. Pagaidām par ķīlniekiem un par objektiem ir izvēlēti tie Latvijas Republikas jaunieši, kas ir iesaucamo vecumā. Mēs arī nevaram šos jauniešus savākt kopā kādā nocietinātā vietā, kurai apliktu apkārt mums lojālu apsardzi. Šo apsardzi varbūt salauzīs, un tādā gadījumā jauniesaucamie būs vienkopus paņemami ciet kā cāļi. Mēs nevaram arī paļauties uz to, ka armijas formējumi respektēs Latvijas Republikas likumu par alternatīvo darba dienestu. Taču saraksti ar alternatīvā darba dienesta darbavietām neapšaubāmi ir armijas rīcībā; lai gan mēs esam centušies maksimāli no tā izvairīties, bet šie saraksti ir. Ir arī zināms par tiem jauniešiem, kuri pametuši savas dienesta vietas nepanesamu dienesta apstākļu dēļ. Viņu dzīvesvietas, viņu radinieku un, es pieņemu, arī tuvāko draugu dzīvesvietas un darbavietas– visas šīs vietas ir apdraudētas.

Manuprāt, mēs varam protestēt pret armijas iebrukumu Latvijas Republikas teritorijā, un tas ir jādara. Mēs varam rīkot daudz un dažādas sabiedrības protesta akcijas, bet mēs noteikti varam arī parūpēties, lai jaunieši neatrastos tajās vietās, kur viņus meklēs vispirms. Tālab es aizstāvu Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumprojekta 2.punktu, kas nosaka to, ka jaunieši, kuri šobrīd atrodas alternatīvajā darba dienestā, sakarā ar radušos situāciju var attaisnoti kavēt darbu līdz speciālam Augstākās padomes lēmumam. Tātad viņi nav spiesti pildīt konkrēto dienestu un var padomāt par to, ka varbūt pašreiz nevajadzētu uzturēties mājās un varbūt nevajadzētu atrasties pie tuvākajiem radiniekiem. Vajag atrast citu iespēju, kā pārlaist šo ļoti sarežģīto laiku. Protams, ka tas pagaidām nav viss, ko mēs varam izdarīt. Taču es domāju, ka tas ir pirmais, par ko var parūpēties katrs atsevišķi. Es tiešām aicinātu Latvijas iedzīvotājus to arī darīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: */Godātie deputāti! Es gribu atbalstīt mums piedāvāto dokumentu vispirms tāpēc, ka šodien republikā nav nevienas mierīgas mātes sirds. Katra māte, vienalga, latviete, krieviete, baltkrieviete, jebkurai citai tautībai piederoša, ja viņai ir dēls, kuram šodien draud notveršana un piespiedu aizvešana uz armiju, un arī tā, kurai tādi bērni aug, šodien nevar būt vienaldzīga, gaidot, kā uz šo faktu reaģēs Latvijas Augstākā padome. Šodien viņas vieno bailes un izmisums aklu draudu priekšā. Es domāju, ka to acīmredzot nav paredzējuši šīs ieplānotās akcijas organizētāji. Man ļoti žēl, ka pašlaik šeit nav frakcijas “Līdztiesība”, šīs frakcijas vairākuma. Man pat liekas, ka viņu aiziešanas iemesls– jautājums par cenām– bija tikai iegansts, bet faktiski viņu aiziešanas mērķis bija paust savu viedokli par pašlaik apspriežamo dokumentu, tāpēc ka šie apstākļi skar arī viņu vēlētāju intereses, to, kas stāv aiz frakcijas “Līdztiesība” un tās deputātiem. Vai tiešām mūsu cienījamie kolēģi no frakcijas “Līdztiesība” ir pret šī dokumenta pieņemšanu? Vai tiešām mūsu cienījamie kolēģi ir par to, lai izvērstos rekrūšu tvarstīšana kā Krievijas impērijā carisma laikos?

Es lūdzu visus atbalstīt šo lēmumu un, pirms balsot pret, labi padomāt, nevis domāt pēc balsošanas. Paldies./

Priekšsēdētājs: Debatēs vārds deputātam Gorbunovam. Ja vēl kāds deputāts vēlas debatēt, lūdzu pieteikties sekretariātā.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man tomēr interesē ļoti praktiski jautājumi, jo man kā amatpersonai šos praktiskos jautājumus vajadzēs risināt. Es vēlreiz gribu pasvītrot savu pozitīvo attieksmi pret politiskajiem konstatējumiem, bet, kas attiecas uz praktisko pusi, tad es tomēr gribētu precizēt vai arī, izmantojot šo laiku un tribīni, izteikt priekšlikumus.

Mani zināmā mērā māc bažas un varbūt ir arī tāda nojauta, ka mēs līdz galam neesam izdomājuši vai arī mūsu rīcībā nav visu līdzekļu likuma par alternatīvo darba dienestu realizēšanai. Šī doma mani pavada jau gandrīz gadu, kopš mēs vispār sākām cilāt šo jautājumu. Divi parlamenti ir strādājuši, divas augstākās varas ir strādājušas. Taču kāds patlaban ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka mēs piedāvājam jauniešiem bēguļot un liekam to neuzskatīt par darba kavējumiem. Mums jau tagad ar alternatīvo darba dienestu nav nekādas kārtības. Es to gribētu apgalvot. Un tagad mēs piedāvājam, lai jaunieši turpina bēguļot līdz nākamajam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam. Protams, visādi var uztvert šo lēmumu. Var uztvert dažādi, katrs pēc savas izpratnes, kā viņš šo formulējumu saprot. Dažs labs mums ļoti skaļi arī aplaudēs, jo nebūs ne jāstrādā, ne jādienē, nekas nebūs jādara. Drošību mēs, protams, nenostiprināsim, tas ir vairāk nekā skaidrs. Tāpēc man 2.punkts kā amatpersonai neko nedod. Izmantojot šo punktu, es šiem jauniešiem neko nevaru līdzēt. Kaut gan mums Ministru padomē speciāli ir Alternatīvā dienesta lietu departaments– vai kā citādi to sauc. Mēs šim oficiālajam valsts varas orgānam nekādus rīkojumus un uzdevumus nedodam, mēs vienkārši aicinām jauniešus bēguļot.

Es šādai pieejai principā nepiekrītu. Ja jau mēs nevaram nosargāt, tad arī tā jāpasaka un tad vispār nekāds lēmums nav jāpieņem, nevis pieņemt šādu lēmumu. Ko es ierosinu? Diemžēl ierosināt kaut ko tādu, lai uzreiz pateiktu, kā visu atrisināt, kā jūs saprotat, es arī nevaru. Taču, vai mēs tomēr nevaram uzlikt par pienākumu Latvijas Republikas Ministru padomes Alternatīvā dienesta departamentam kopā ar vietējām padomēm vai vietējo padomju izpildkomitejām veikt visus nepieciešamos pasākumus alternatīvā darba dienesta nodrošināšanā un funkcionēšanā? Manā iepriekšējā priekšlikumā tika atbalstīts tas, ka mēs kopā ar Baltijas kara pavēlniecību tomēr izstrādātu kārtību, kādā komisariāti un vietējās padomes varētu realizēt Latvijas Republikas likumu “Par alternatīvo darba dienestu”. Ja to izdarītu, tad tas jau kaut kas būtu, jo, es, atvainojos, bēguļot varēs vienmēr, lai bēguļotu, nevajag mūsu lēmumus.

Priekšsēdētājs: Vairs deputāti nav pierakstījušies debatēs. Tātad debates šajā jautājumā varam beigt. Man rakstiski iesniegti trīs ierosinājumi, par tiem mēs varam balsot. Attiecībā uz nosaukumu un preambulu ierosinājumu nav. Ierosinājums tātad ir 1.punktā svītrot vārdu “Republikas”. Tā ir ieteicis deputāts Rikards. Nav gan gluži skaidrs, kādā nozīmē tas ir domāts, taču šāds piedāvājums ir. Profesors Rikards ātri paskaidros.

R.Rikards: Ja mēs rakstām “Latvijas Republikas uzņēmums”, tad var domāt, ka tie ir uzņēmumi vai arī amatpersonas, kas Latvijas Republikai pakļauti. Vajadzētu rakstīt šādā kontekstā: visiem Latvijas uzņēmumu, iestāžu un tā tālāk, visiem Latvijas teritorijā esošiem... Šajā kontekstā nebūtu jāmin valsts oficiālais nosaukums. Es domāju, ka tā būtu labāk.

Priekšsēdētājs: Izskaidrojums ir saņemts, un mums par to ir jābalso. Es nolasīšu arī pārējos labojumus. Tātad deputāts Eglājs ierosina redakcionāli labot 1.punktu un to izteikt šādi: “uzlikt par pienākumu visiem Latvijas...” un tālāk kā tekstā.

Vēl ir deputāta Bērza ierosinājums. 1.punktu formulēt šādā redakcijā: “Atkārtoti atgādināt, ka Latvijas Republikas teritorijā un attiecībā uz tās iedzīvotājiem darbojas Latvijas Republikas likums “Par alternatīvo darba dienestu”, uzdot Latvijas Republikas valdībai izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus šā likuma darbības nodrošināšanai un alternatīvo darba dienestu pildošo un tam pakļauto Latvijas iedzīvotāju dzīvības un drošības aizsardzībai.”

2.punktu izteikt šādā redakcijā: “Uzskatīt par attaisnotiem visus alternatīvo darba dienestu pildošo iedzīvotāju darba kavējumus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam.”

3.punkts būtu līdzšinējās redakcijas 1.punkts. Šādi ierosinājumi ir iesniegti rakstiski, un par tiem mums jābalso.

Izteikties vēlas deputāts Teikmanis.

A.Teikmanis: Krastiņa kungs laikam palaidis garām, ka, apspriežot iepriekšējo dokumentu, es ierosināju papildināt šo dokumentu ar Gorbunova kunga iesniegto tekstu.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kunga iesniegtais teksts ir iekļauts mūsu paziņojumā.

A.Teikmanis: Taču es ierosināju šajā lēmumā.

Priekšsēdētājs: To, vai mums divos lēmumos ir vajadzīgi analoģiski teksti, mēs nolemsim balsojot. Tātad deputāts Teikmanis uzskata, ka arī otrajā lēmumā tomēr praktiski jādublē pirmais lēmums. Tāds ir ierosinājums.

Godājamais kolēģi, tātad par preambulu ierosinājumu nav. Šā lēmuma nosaukumā vārdi “piespiedu mobilizācijas izdarīšanai” ielikti iekavās. Tātad ir divi varianti. Viens– aprobežoties ar nosaukumu: “Par PSRS Bruņoto spēku speciālo vienību nelikumīgu ievešanu Latvijas Republikas teritorijā”; otrs– minēto nosaukumu papildināt vēl ar vārdiem: “piespiedu mobilizācijas izdarīšanai”. Par šiem diviem variantiem jābalso. Ir ierosinājums apmierināties ar īsāko variantu. Nav? Neviens nepieprasa balsot. Tādējādi paliek īsākais variants.

Vai attiecībā uz preambulu ir kādi ierosinājumi? Nav. Attiecībā uz 1.pantu ir divi varianti. Viens ir deputāta Bērza variants, otrs– 1.pants paliek tāds, kāds tas ir pašlaik šajā tekstā. Par to mums jānobalso vispirms. Visi atceras deputāta Bērza ierosinājumu? Vai tas vēlreiz jānolasa? Nav. Lūdzu, balsojam par deputāta Bērza variantu. Rezultāts: par– 62, pret– 9 un atturas– 33. Tātad esam iekļāvuši deputāta Bērza iesniegto 1.punkta redakciju.

Šajā sakarā mums ir jāizskata arī deputāta Bērza ierosinājums par 2.punkta redakciju, proti: “Uzskatīt par attaisnotiem visus alternatīvo darba dienestu pildošo iedzīvotāju darba kavējumus no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam.” Sakarā ar šo deputāta Bērza projektu mūsu 1.punkts kļūst par 3.punktu. Mēs spriedīsim arī par 3.punkta tekstu. Vispirms mums jābalso par redakcijas komisijas variantu, bet pēc tam– par deputāta Bērza variantu. Tātad balsojam par 2.punkta redakciju komisijas variantā. Rezultāts: par– 54, pret– 23 un atturas– 27. Tika paceltas arī vairākas rokas. Tātad vēl trīs ir pret. Tātad– 26 balsoja pret. Paldies. Paldies, es noņemu vienu nost. Tātad par– 53, pret– 26 un atturas– 27.

Lūdzu, otrais balsojums– par deputāta Bērza formulējumu 2.punktā. Rezultāts: par– 62, pret– 12 un atturas– 24. Tādējādi 2.punkts ir pieņemts deputāta Bērza redakcijā.

Tātad attiecībā uz 3.punktu, kas mūsu lēmumprojektā ir kā 1.punkts, ir divi ierosinājumi. Viens variants, ko izteica deputāts Eglājs, ir šāds: “Uzlikt par pienākumu visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem, iestādēm...” un tālāk kā tekstā. Otrs balsojums ir deputāta Rikarda ierosinājums svītrot vārdu “Republikas” un atstāt vārdus “Latvijas uzņēmumiem”.

Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Latviski nemaz nevar rakstīt– “uzlikt par pienākumu”, vajag uzrakstīt pareizi.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums mums, kā vienmēr, ir komisijas variants, tātad 1.punkts kļūst par 3.punktu. Nākamais ir deputāta Eglāja piedāvātais variants– “uzlikt par pienākumu”. Trešais ir deputāta Rikarda ierosinājums svītrot vārdu “Republikas”.

Tātad pirmais balsojums– par komisijas iesniegto variantu. Rezultāts: par– 70, pret– 6 un atturas– 21. Nākamais balsojums– par deputāta Eglāja piedāvāto variantu. Rezultāts: par– 34, pret– 25 un atturas– 36. Tādējādi pamatteksts pieņemts komisijas variantā. Trešais balsojums par deputāta Rikarda ierosinājumu. Rezultāts: par– 83, pret– 8 un atturas– 11. Nobalsojusi vairāk nekā puse no balsojošo skaita. Tādējādi deputāta Rikarda piedāvājums ir pieņemts un vārds “Republikas” tiek svītrots.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka apspriest pēdējo– 4.punktu, kas nosaka, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, mums nav nekādas vajadzības. Tas nav apspriežams.

Es piedāvāju godājamiem kolēģiem nobalsot par visu šo mūsu lēmumu kopumā. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es domāju, ka vajadzēja nobalsot arī par deputāta Teikmaņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai deputāts Teikmanis pastāv, ka jābalso arī par viņa priekšlikumu? Paldies. Deputāts Teikmanis uzstāj, ka jābalso par to, lai šajā lēmumā no mums jau pieņemtā paziņojuma tiktu atkārtoti ievietots deputāta Gorbunova ierosinātais teksts, par kuru mēs jau nobalsojām. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par– 55, pret– 30 un atturas– 20. No balsojošo skaita tā ir puse, pat vairāk nekā puse. Līdz ar to deputāta Teikmaņa priekšlikums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, tagad balsosim par visu lēmumu kopumā. Rezultāts: par– 103, pret– 3, nav kas atturas. Paldies, lēmums pieņemts.

Sākas 30 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim, lūdzu, vietas! Godājamie deputāti, kā mēs rīta plenārsēdes beigās vienojāmies, tad pēc tā jautājuma, ko mēs izskatījām pulksten 15.00, mums jāturpina jautājums par Sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi. Taču, pirms mēs turpinām šo izskatīšanu, vārds deputātam Gorbunovam sakarā ar frakcijas “Līdztiesība” iesniegto lēmumprojektu.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Tā kā mūsu kolēģi Dīmanis un Aleksejevs ir atgriezušies, es informēju, ka frakcijas “Līdztiesība” vadītājs mums ir iesniedzis lēmumprojektu. Es ceru, ka tas visiem izsniegts, tādēļ man ir ierosinājums– varbūt lūgt frakcijas “Līdztiesība” vadītāju tomēr nepastāvēt uz savu prasību tūlīt balsot par šo priekšlikumu. Es lūgtu šo lēmumprojektu iesniegt visām mūsu komisijām. Tad komisijas varētu šo lēmumprojektu izskatīt, un pēc tam, es domāju, mēs izskatīsim to daudz kompetentāk un varbūt arī bez liekām emocijām. Arī jūs, kolēģi Aleksejev, es lūgtu iesniegt savu priekšlikumu rakstiski, kā mēs bijām runājuši. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būtu kādas citas domas šajā sakarībā? Nav. Deputāts Bērzs vēlas izteikties, lūdzu.

A.Bērzs: Man tikai tāds lūgums, vai nevarētu uzzināt to, par kādu Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu tur ir runāts? Tas būtu vērtīgi.

Priekšsēdētājs: Komisija laikam to apspriedīs. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gribētu, lai šim lēmumprojektam būtu arī papildu informācija par to, kas neapmierina un tamlīdzīgi. Principā arī mūsu komisijā mēs nevaram apspriest vienīgi šo tekstu, kas ir daudz par maz, lai apspriestu.

A.Gorbunovs: Kolēģi, palūdziet frakcijas “Līdztiesība” kolēģiem attiecīgos materiālus un pēc tam rīkojieties. Es šodien atkal negribētu sākt apspriest visas šīs detaļas, ka mums līdz galam vajadzētu izdarīt to, ko mēs esam iesākuši.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Arī komisija var dot savu slēdzienu par to, vai viņiem ir iespējams izskatīt šādā veidā iesniegto lēmumprojektu vai nav. Plenārsēde nav tiesīga izskatīt šādi iesniegto lēmumprojektu. Tāpēc te ir darbs mūsu attiecīgajām komisijām. Ja tās secinās, ka šāds lēmumprojekts nav piemērots izskatīšanai komisijā, tad tās par to mums arī ziņos.

Es domāju, mēs varam turpināt darbu. Nav citu ierosinājumu? Tātad turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumu par Latvijas Republikas Sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi. Mēs pārtraucām diskusiju, kad tika uzdoti jautājumi. Vai sekretariātā ir pieteikušies deputāti, lai runātu debatēs? Varbūt vispārējas debates nav nepieciešamas? Ir.

Debatēs vienīgais uzstāsies komisijas priekšsēdētājs Panteļejeva kungs, kurš tad arī laikam sniegs komisijas viedokli šajā jautājumā. Lūdzu.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamā padome! Es biju domājis uzstāties debašu beigās un sniegt komisijas viedokli par tiem priekšlikumiem, kas te izskanēja. Tā kā debatēs papildu priekšlikumi vairs neizskanēja, tad es vienkārši komentēšu tos priekšlikumus, kuri tika izteikti jautājumu uzdošanas procesā.

Tātad– kas attiecas uz Dzintara Ābiķa priekšlikumu, mēs tam piekritām. Tas ir iekļauts, nācijas jēdzienu mēs izdalīsim atsevišķi.

Kas attiecas uz profesora Plotnieka priekšlikumu, jāatzīst, tiešām ir zināma loģika, ka Konsultatīvajai tautību padomei ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Mēs to varam formulēt punktā, kur ir uzskaitītas šīs tiesības, ņemot vērā, ka tieši šo tiesību daļu visvairāk lasa, un tāpēc atsevišķi to neatdalīt. Tātad mēs piekritām to iekļaut kā 3.1.punktu. Mēs arī piekritām, ka 3.2.punktā tajā vietā, kur ir rakstīts “deleģēt”, visu pirmo šā teikuma daļu līdz frāzei– “piedalīties priekšlikumu izstrādāšanā jautājumos, kas tiek iesniegti Augstākās padomes izskatīšanai”– svītrojam. Jebkurā jautājumā, kurā Konsultatīvā tautību padome būs jau parādījusi savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā mums paskaidroja arī profesors Plotnieks, tas automātiski notiek, padomes pārstāvjiem piedaloties attiecīgā jautājuma apspriešanā Augstākajā padomē, izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Nobeigumā varbūt par to, kas saistās ar konkrētajiem priekšlikumiem. Es gribētu izteikt tādas vispārīgas piezīmes, ņemot vērā tos jautājumus un tās šaubas, kas te izskanēja. Man negribētos, lai klātesošie deputāti Konsultatīvajā padomē saskatītu vairāk, nekā tur būtībā ir ielikts, un nemeklētu kaut kādos politiskos aspektos vai kaut kur citur zemūdens akmeņus. Ticiet man, Cilvēktiesību un nacionālo attiecību komisija, iedziļinoties un izstrādājot nacionālos jautājumus, savā personiskajā pieredzē guvusi tādu atziņu, ka šie jautājumi ir ļoti sarežģīti, ļoti komplicēti un ļoti specifiski. Neviens no šeit klātesošajiem nav tik kompetents specifiskos kultūrnacionālās autonomijas jautājumos, kas attiecas uz vienu vai otru nacionālo grupu. Mūsu pieredze rāda– ja būtu šāda Konsultatīvā padome, kurā pietiekami pārstāvēta tā vai cita nacionālā grupa un šo grupu kultūrnacionālās intereses, tas ļoti palīdzētu mums darbā un novērstu arī tās iespējamās kļūdas, ko savā likumdošanā varam pieļaut minētajos jautājumos. Mums jau ir pieredze šādas padomes izveidošanā. Atcerieties, savā laikā izveidojām Reliģisko konsultatīvo padomi, kurā bija dažādu konfesiju pārstāvji. Darbā gūtā pieredze jau pierādīja, ka šeit nekādas tādas politiskas prob­lēmas nerodas. Sadarbība vienkārši ir ļoti nepieciešama, lai mūsu likumdošanas darbs atbilstu tai reālajai situācijai, kāda ir Latvijā, proti, kad ir ļoti daudz nacionālo grupu un katrai ir savas, ļoti specifiskas intereses. Vēl bez kopējām interesēm tātad ir arī tādas specifiskas intereses, kuras var pārstāvēt un atsegt tikai šīs grupas pārstāvis un kuras daudzi no mums pat nevar iedomāties. Tā vienkārši ir tāda vispārēja pazīme, lai jūs saprastu, ka tā ir sastāvdaļa kultūrnacionālajai autonomijai, par ko mēs visu laiku runājam kā par noteiktu politiku, noteiktu politiku nacionālajā jautājumā.

Vairāk priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kā redzējāt, tad komisija nolikuma projektā ir ietvērusi visus jūsu priekšlikumus. Tā kā par nolikumu pieņemšanu mūsu reglamentā nav nekas sevišķs teikts un tā kā bija nolemts, ka šo nolikumu pieņem Augstākā padome, tad mēs varam balsot par nolikuma tekstu, kurā ņemti vērā tie komisijas iekļautie labojumi un papildinājumi. Kādi, lūdzu, būtu priekšlikumi? Vai mums būtu jābalso nolikums pa pantiem vai arī kopumā? Lūdzu izteikties! Tātad neviens nepieprasa balsot atsevišķus nolikuma pantus.

Godājamie kolēģi, es lūgšu reģistrēties! Rezultāts: 94 deputāti ir zālē. Deputāts Eglājs ir aizmirsis reģistrēties un ceļ roku. Es lieku priekšā balsot plenārsēdē par nolikumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes Sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi. Rezultāts: par– 82, pret– 1 un atturas– 8. Līdz ar to nolikums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, tagad mums ir jāizlemj par to, kāda būs mūsu turpmākā darbība šodienas plenārsēdē. Mēs esam izskatījuši visus šodien darba kārtībā iekļautos un arī papildus iekļautos jautājumus. Rīt, 9.janvārī, mums ir paredzēts izskatīt likumprojektu par grozījumiem 1990.gada 15.februāra likumā, Nolikumu par Latvijas valsts karogu, grozījumus Latvijas Konstitūcijā un tā tālāk. Kādas būtu domas par šo jautājumu izskatīšanu šodien? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man būtu lūgums cienījamiem deputātiem– iekļaut un izskatīt šos jautājumus šodien. Tie ir ļoti nelieli. Būtībā tas ir tehnisks jautājums, izņemot varbūt grozījumus Kriminālkodeksa pantā, kas paredz krimināltiesisku aizsardzību Latvijas Republikas karogam un ģerbonim. Pārējie visi ir tehniski jautājumi– gan labojumi Konstitūcijā, gan attiecīgajos nolikumos.

Priekšsēdētājs: Šajā sakarībā jautājums arī par kārtības rulli. Vai Endziņa kungam būtu kādi priekšlikumi?

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums atstāt tā, kā ir, un kārtības rulli rīt izskatīt, jo Bojāram ir jābūt atpakaļ. Viņš ir gatavs ziņot. Man bija lūgums arī visu pastāvīgo komisiju priekšsēdētājiem, lai komisijās vēl izskata, un dot arī savus priekšlikumus. Domāju, ka atlikt nebūtu vēlams.

Priekšsēdētājs: Tūlīt jautājums rodas sekretariātā, ja gadījumā Bojāra kungs neierodas. Maskava ir tālu, un daudz kas var notikt. Vai ir kāds, kas vēl varētu ziņot par kārtības rulli?

A.Endziņš: Aizvietotājs būs.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, man liekas, nav jāapspriež, rīt tātad minētais jautājums ir darba kārtībā.

Šodien mēs varam izskatīt likumprojektus par karogu. Vai deputātiem nav nekādu citu domu? Nav. Lūdzu ziņotāju deputātu Endziņu tribīnē. Lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegti divi dokumenti: dokuments Nr.381 un dokuments Nr.382. Tie abi ir veltīti vienam un tam pašam jautājumam, proti, grozījumu izdarīšanai republikas likumdošanas aktos, kas attiecas uz mūsu valsts simboliku.

Pirmais dokuments Nr.381 ietver labojumus Konstitūcijā, lai atbilstoši savestu kārtībā sadaļu, kas ir veltīta Latvijas Republikas pašreizējai simbolikai. Atbilstoši situācijai būtu jāizslēdz termins– “Padomju Sociālistiskās Republikas”, tātad šajā Konstitūcijas sadaļā jāfiksē pašreizējais stāvoklis.

Dokumentā Nr.382 paredz vairākus labojumus aktos, kas reglamentē šīs simbolikas lietošanu, kā arī simbolikas izmantošanu svētku dienās. Kā redzat, visi šie labojumi– līdz pat Kriminālkodeksa pantu grozīšanai– būtībā ir tehniski labojumi, kas tiek izdarīti, lai attīrītu šos likumdošanas aktus no tiem sārņiem, kādi mums vēl aizvien ir saglabājušies. Šķiet, ka sīkāki paskaidrojumi par to nebūtu vajadzīgi.

Šā dokumenta trešajā lappusē norādīts, ka Kriminālkodeksa 183.2.pantam tiek dota būtībā jauna redakcija. Šis pants ir veltīts valsts simbolikas krimināltiesiskai aizsardzībai. Var būt, ka deputātiem radīsies jautājums, it sevišķi par panta nosaukumu– “Ņirgāšanās par valsts simboliem”. Iespējams, valodnieki var labot, bet principā panta dispozīcijā ar šo terminu ir dots apkopojums un atbilstoši– sankcija, lai mēs izdarītu labojumus, jo pašreiz mūsu republikas Kriminālkodekss vēl arvien aizsargā LPSR karogu, tātad LPSR simboliku. Līdz ar to Latvijas Republikas karogs, ģerbonis, arī himna netiek aizsargāta. Ieviešot minēto labojumu, šis trūkums tiktu novērsts. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Man ir tāds jautājums, un varbūt reizē tas ir arī priekšlikums. Vai ņirgāšanās vietā nevajadzētu– zaimošana, valsts simbolu zaimošana. Tas būtu latviski, ņirgāšanās– “izdevateļstvo nad čem to”. Man liekas, ka tas ir tiešs tulkojums, vai ne? Ņirgāšanās varētu būt par cilvēku, runājot par simboliem, varētu būt svētuma zaimošana.

A.Endziņš: Es negribētu ar jums diskutēt, ja valodnieki mums dotu priekšlikumu rakstīt: “zaimošana”. Varbūt mūsu literāti var dot labāku apzīmējumu, es domāju, ka mums svarīgi ir būtība. Katrā gadījumā es neiebilstu, ja vārda “ņirgāšanās” vietā būtu vārds “zaimošana”. Galvenais, lai mēs varētu aptvert visu to, kas ir ielikts šajā pantā. Mēs varētu mainīt nosaukumu un rakstīt– valsts simbolikas zaimošana. Arī tekstā ar vārdu “zaimošana” aizvietot vārdu “ņirgāšanās”. Zaimošana– tas skan tiešām labāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tā kā man te ir liegta iespēja uzstāties pie mikrofona, pārdomām es došu vēl vienu ierosinājumu, proti, atklāta necieņas izrādīšana. Jo šādi var tulkot plašāk. Es domāju, ka mūsu tiesām tas būs ļoti vērtīgi, lai plaši varētu tulkot šādu attieksmi pret Latvijas Republikas karogu un ģerboni. Tas ir pārdomām, tā ka mēs līdz pat pēdējam lasījumam varam izdarīt redakcionālus labojumus.

Godājamie kolēģi, vai vēl ir jautājumi Endziņa kungam? Nav. Paldies ziņotājam. Deputāti nav pierakstījušies debatēs. Godājamie kolēģi, tātad abu šo likumprojektu pirmais lasījums mums jāakceptē konceptuāli. Mums ir jābalso atsevišķi par abiem dokumentiem, domāju, ka par atsevišķiem likumprojekta pantiem mums nebūtu jābalso, jo labojumi tiešām ir tehniski un redakcionāli. Tātad balsojam par likumprojektu par labojumiem Latvijas Konstitūcijas IX sadaļā (dokuments Nr.381). Rezultāts: par– 87, pret– 1 un atturas– 2. Paldies. Tātad mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā likumprojektu par grozījumu Konstitūcijas IX sadaļā.

Nākamais balsojums ir par dokumenta Nr.382 akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 88, pret nav neviena, atturas– 1. Arī šo dokumentu mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā. Komisijai jāgatavo otrais lasījums. Darba ir ļoti daudz, taču jāizdara diezgan ātri un dokuments jāiesniedz otrajā lasījumā.

Endziņa kungs varbūt varētu arī ziņot, kad šo dokumentu mēs varētu izskatīt otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Tā kā mums ir jāizdara labojums attiecībā uz jēdzienu “zaimošana”, kā arī jāprecizē par atklātu zaimošanu vai cita veida darīšanu, tad man ir lūgums atļaut iesniegt jaunnedēļ, otrdien.

Priekšsēdētājs: Tātad 15.janvārī komisija mums liek priekšā izskatīt šo jautājumu. To laikam ņemsim vērā, sastādot nākamās nedēļas darba kārtību.

Godājamie kolēģi, līdz ar to mēs šodienas plenārsēdes visu darba kārtību esam izskatījuši. Tagad laiks paziņojumiem.

Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Šodien darba kārtībā bija paredzēts lēmuma projekts par Aizkraukles rajona pašvaldības reorganizāciju.

Priekšsēdētājs: Vadoties pēc komisijas lūguma, jautājums tika pārcelts uz rītdienu un tiks izskatīts rīt kā pirmais. Šodien nebija, kas par šo jautājumu ziņotu. Tas jau bija nolemts.

Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Man ir jautājums cienījamai plenārsēdes vadībai. Šodien vairākkārt bija dzirdami izteicieni, ka Lietuvā Augstākajā padomē ir kaut kādi notikumi. Varbūt mēs varētu saņemt par to informāciju?

Priekšsēdētājs: Informācija jau ir, to sniegs deputāts Krūmiņš. Taču, pirms viņš nāk tribīnē, es gribu paziņot, ka rīt, 9.janvārī, laikā no pulksten 13.30 līdz 15.00 Augstākās padomes ēkā, pirmajā stāvā iepretī garderobei varēs iegādāties biļetes uz izrādi “Vīrieši man sirdi plosa”. Spēlēs aktrise Tirole. Izrāde notiks 16.janvārī Nacionālajā teātrī pulksten 20.00.

Krūmiņa kungs, lūdzu, vārds paziņojumam.

J.Krūmiņš: To, kas notika dienā, jūs jau zināt. Pulksten 16.45, kad mēs sazvanījāmies ar Ārlietu komisiju, pie Augstākās padomes notika mītiņš, kurā pārsvarā esot “Sajūža” cilvēki. Viņi pilnībā kontrolē situāciju, laukums ir norobežots un parlamentam briesmas nedraud. Parlaments apspriež budžeta un cenu jautājumus. Veikali ir slēgti līdz rītdienai pulksten 15.00. Cenas ir apturētas. To jau jūs zinājāt. Tas arī viss.

Igaunijā situācija ir mierīga, absolūti mierīga. Parlaments strādās ceturtdien. Pēc tam, kad Rītels un Savisārs ir vienojušies ar Maskavu, it kā ir paziņots, ka Igaunijā karaspēks netiks ievests.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Apsītis laikam vēlas uzdot jautājumu.

R.Apsītis: Es personiski jūtu, ka arī vairāki mani kolēģi nezina, kas notika Lietuvā pirms tam, par ko jūs sacījāt.

J.Krūmiņš: No rīta notika Interfrontes un tai tuvu stāvošo organizāciju rīkotais protesta mītiņš, vērsts pret augstajām cenām. Nelielai grupai izdevās izlauzt durvis un ielauzties parlamentā. Pēc tam viņi tika no parlamenta ēkas izraidīti. Lietuvas Republikas parlaments apturēja– nevis atcēla, bet apturēja– lēmumu par jauno cenu spēkā stāšanās kārtību. Tas arī viss, pēc tam, kā jau es teicu, pulksten 16.00 notika mītiņš. Armija tiešu līdzdalību nav ņēmusi, tuvumā atradušies bruņoti cilvēki.

Priekšsēdētājs: Paldies, informāciju esam saņēmuši. Tā ir viela pārdomām. Paldies visiem deputātiem par darbu. Tātad līdz rītdienai, pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!