Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 8.janvāra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2005., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108338

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada 8.janvāra sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

18.05.2005., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 8.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts! 153 deputāti. Ir iesniegta Augstākās padomes Prezidija ieteiktā darba kārtība. Tikai ir šādi papildinājumi vai grozījumi: pirmais– lēmumprojektu “Par Aizkraukles rajona un pašvaldības reorganizāciju” komisija lūdz izskatīt rīt no rīta. Tas ir tikai jautājums par izskatīšanas kārtību. Otrais– ierosināts šodien pēcpusdienā pulksten 15.00 izskatīt jautājumu par papildu armijas kontingenta ievešanu Latvijā piespiedu mobilizācijas organizēšanai sakarā ar PSRS aizsardzības ministra Jazova pavēli.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Ņemot vērā situāciju, kas pašreiz ir ļoti saasinājusies, es domāju, ka nebūtu lietderīgi rītdien skatīt kārtības rulli. Mēs ierosinātu izskatīt likumprojektu “Par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka šodien ārkārtīgi pieaugusi spriedze un iedzīvotāju vidū klīst daudz baumu, es ierosinu šodien televīzijā dot iespēju uzstāties visu frakciju deputātiem un izklāstīt savu viedokli par politisko stāvokli republikā un darīt zināmus iedzīvotājiem savus uzskatus./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Frakcija “Līdztiesība” ir vairākkārt piedāvājusi izskatīt parlamentā jautājumu par valdības cenu politiku. Šodien mēs pieprasām iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un uzaicināt valdību. Latvijas sabiedrība sakarā ar jauno cenu līmeni un kompensācijas problēmām ir šoka stāvoklī. Pieaug populistiski noskaņojumi. Pēdējo dienu laikā frakcija ir saņēmusi pietiekami daudz informācijas, lai apgalvotu, ka iedzīvotāji grimst nabadzībā, apmaksājot ar saviem grašiem izdaudzināto valdības bezdeficīta budžetu. Pretstatā valdības lēmumprojektam cenas ir pārsniegušas skaidra saprāta robežas. Pēc pirmā cenu pieauguma ir sācies otrreizējais un pat trešreizējais cenu pieaugums. Jebkurā gadījumā arī parlamentam vajag uzņemties atbildību par valdības cenu politiku. Piedāvājam šo jautājumu izskatīt šodien pēcpusdienā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk nav priekšlikumu? Tagad par balsošanu. Man liekas, būtu jābūt šādai kārtībai– vajadzētu nobalsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību, bet pēc tam balsot visus papildinājumus. Kas attiecas uz deputāta Škapara ierosinājumu, tad mēs varam izskatīt secību, kādā izskatīt. Diez vai man patlaban ir tiesības noņemt no dienas kārtības Prezidija piedāvāto darba kārtību, tajā skaitā arī jautājumu par kārtības rulli. Mēs pēc tam varam izskatīt to, kādā secībā izskatīsim. Ja arī visus jautājumus neizskatīsim divās dienās, tad tie, protams, pāries uz nākamo nedēļu, tajā skaitā arī kārtības ruļļa izskatīšana. Jums nav iebildumu pret to? Nav, ja? Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 152 deputāti.

Kolēģi deputāti! Tagad balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, turklāt ar iebildi, ka secību un visus papildinājumus izskatīsim pēc tam atsevišķi. Vai nav iebildumu?

A.Aleksejevs: */Par procedūru. Anatolij Valerianovič! Es gribētu teikt, ka jūs noliekat mūs diezgan smagā stāvoklī. Ja mēs neizskatām jautājumu par cenām, tad personīgi es nevaru balsot par šo dienas kārtību. Ja mēs nobalsosim par šo dienas kārtību, tad iznāks, ka būs neērti vēl pievienot jautājumu par cenām. Tāpēc es domāju, ka, ievērojot šī jautājuma ārkārtīgo nozīmi, vispirms to vajadzētu likt uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Jūs savu priekšlikumu esat izteicis. Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Es domāju, ka mums šī nepārtrauktā jaukšana ir jābeidz. Jāļauj Aleksejeva kungam nebalsot, jo pagājušajā reizē viņš gribēja ierosināt komunistu Ziemassvētkus pēc vecā stila. Es saprotu, ka komunistiem Ziemassvētki– tā ir Ļeņina dzimšanas diena. Tagad viņi uztraucas par cenām tajā pašā laikā, kad Ļeņingradā gaļa maksā 70–100 rubļus. Jāievēro darba kārtība, jānobalso ātri par priekšlikumiem un jāizbeidz šis juceklis. Jo tagad bezgalīgi nāks gan Dīmanis, gan Aleksejevs un nepārtraukti izvērsīs destruktīvu darbību.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti! Visi priekšlikumi tiks izskatīti, lai cik arī tie būtu svarīgi vai nesvarīgi. Visu izlemsim demokrātiski, un katrs varēs izteikt savu viedokli. Lūdzu, nomierinieties. Tagad nobalsosim par Prezidija ieteikto darba kārtību, pēc tam par visiem papildinājumiem un par secību. Visu izlemsim tā, kā nākas. Tikai mieru! Lūdzu, balsosim par Prezidija ieteikto darba kārtību. Rezultāts! Par– 105. Visi šie jautājumi ir iekļauti darba kārtībā.

Tagad par papildinājumiem. Pirms katra papildinājuma varēs īsi izteikt savu viedokli, lai nebūtu nekādu jautājumu, ka mēs te kaut ko vienu gribam, bet otru negribam un trešo vispār nepielaižam pie runāšanas.

Pirmais bija ierosinājums par to, lai mēs iekļaujam darba kārtībā jautājumu par papildu armijas kontingenta ievešanu Latvijā piespiedu mobilizācijai PSRS Bruņotajos spēkos. Īsu informāciju es vakar sniedzu televīzijā. Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi? Es ierosinu iekļaut darba kārtībā. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Jūsu runā saklausāms spiediens uz deputātiem. Ne vardarbīga iesaukšana armijā, bet to iesaukšana, kas šodien izvairās pildīt likumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu mieru! Es esmu formulējis precīzi ministra Jazova izteikto formulējumu. Es pats šo formulējumu neesmu izdomājis, ja deputātam Aleksejevam būs kādi labojumi, apspriežot viņš varēs izteikt to. Lūdzu, balsosim. */Jau balsojam./

B.Feršalovs: */Biedri Gorbunov, jūs kļūdāties. Pirmkārt, Jazovs izpilda Padomju Sociālistisko Republiku Savienības prezidenta dekrētu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultāts! Par– 106, ir iekļauts darba kārtībā. Nākamais ir deputātu komisijas vadītāja Škapara ierosinātais jautājums par sabiedriski politiskajām organizācijām. Pirms balsojam, jūs gribat izteikt viedokli? Lūdzu.

A.Endziņš: Es gribēju izteikt pretēju viedokli deputāta Škapara domām. Man liekas, ka tik tiešām stāvoklis ir diezgan saasināts, lai mēs vēl vairāk mēģinātu to saasināt, tagad ķeroties pie šā jautājuma izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es lūgtu pārlikt, kārtības ruļļa izskatīšana nekādā gadījumā nevar notikt rīt no rīta, jo mūsu galvenais referents Bojāra kungs pašreiz ir Maskavā. Es baidos, ka viņš rīt no rīta nebūs.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt neiekļaut darba kārtībā?

V.Eglājs: Nē, nē, jāiekļauj, bet izskatīšana jāpārliek pašās beigās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Eglāj, mēs tagad lemjam par sabiedriski politiskajām organizācijām. Jūs domu sapratāt?

V.Eglājs: Es gribēju sacīt, ka es atbalstu Škapara kungu šai ziņā.

Priekšsēdētājs: Vai citu viedokļu nav? Lūdzu, balsosim. Rezultāts! Balsu vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā. Par valdības cenu politiku– vai ir kādi viedokļi? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Man ir tāds priekšlikums. Visu likumprojektu paketi par cenām Prezidijs ir nodevis izskatīšanai komisijās. Komisijas šo paketi vēl nav izskatījušas. Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, kuras sastāvā es esmu un uz kuru īpaši attiecas likumu pakete par cenām, jo tajā runa ir par kompensācijām, šo jautājumu vēl nav skatījusi. Tāpēc es lūdzu atlikt šā jautājuma izskatīšanu, kamēr nebūs noskaidrota komisiju attieksme pret to./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribu atgādināt, ka Ministru padomes lēmums par cenu paaugstināšanu mums nav zināms. Mums zināms tikai lēmuma projekts. Mēs gribam zināt šā lēmuma būtību, cik tas atbilst 18.decembrī publicētajam projektam.

Un tālāk. Jautājums par kompensācijām ir ļoti cieši saistīts ar laiku, kad šīs kompensācijas tiek izmaksātas. Pensionāri pensiju par janvāri jau ir saņēmuši, arī cenas jau cēlušās. Tas ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums. Tāpēc mēs prasām to iekļaut dienas kārtībā un izskatīt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es domāju, ka mums nevajadzētu atbalstīt to, ja kāds vēlas sasaistīt valdībai rokas un traucēt tās darbību, lai gan, protams, to var darīt. Taču es domāju, ja cenas darbojas piecas dienas, tad mēs tās aši, aši šodien pārskatīt vai lemt kaut ko nevaram. Tādā gadījumā varbūt dažiem deputātiem jāieiet valdības sastāvā, lai arī lemtu un atbildētu par to. Cenām vispirms jāsāk darboties, tad varbūt pēc divām vai trim nedēļām mēs varēsim noklausīties valdības informāciju, kā darbojas cenu mehānisms, bet nevis ar to nodarboties tagad un tērēt savu laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Manuprāt, jautājums par cenām ir tiešām ļoti svarīgs un būtisks. Taču jautājums ir jāsagatavo, un man priekšlikums ir uzdot Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai jautājumu izskatīt, sagatavot un apmēram pēc nedēļas vai divām, tad mēs varam reāli par to spriest un lemt, nevis šo jautājumu šeit vienkārši politiski apspriest.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Es atbalstu deputāta Dozorceva priekšlikumu, bet tajā pašā laikā, atliekot šā jautājuma izskatīšanu, prasu apstādināt visu cenu paaugstināšanu, atgriezt tās iepriekšējā stāvoklī. Ja mēs šo jautājumu pat komisijās vēl neesam izskatījuši, kādas tiesības bija valdībai cenas celt jau tagad?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič! Es ļoti lūdzu, lai reizē ar Ministru padomes priekšsēdētāju obligāti uzstātos sociālās nodrošināšanas ministrs. Lieta tā, ka man ir informācija, ka sociālās nodrošināšanas ministrs bez jebkāda rakstiska dokumenta ir devis komandu savas ministrijas skaitļošanas centram no 1.janvāra pārtraukt pensiju un pabalstu izmaksāšanu atsevišķiem pilsoņiem. Un skaitļošanas centrs no janvārim vajadzīgajiem 150 miljoniem saņēmis tikai 50 miljonus. Tāpēc jautājums: kāpēc gan mēs šeit apspriedām likumu par pensijām un citus jautājumus? Lai viņš ir šeit– sociālās nodrošināšanas ministrs!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu klusumu! Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Godāto Anatolij Valerianovič! Es neredzu jēgu jautājuma par cenām izskatīšanai komisijās, ja jaunu cenu ieviešana ir valdības prerogatīva. To vajadzētu izdarīt līdz tam vai arī vispār nedarīt.

Otrais. Es atbalstu frakcijas priekšsēdētāja uzstāšanos par valdības atbildēm. Par šo jautājumu mums vispār nav valdības atbilžu, un mēs iedzīvotājus nevaram informēt, kāpēc tas viss notiek.

Un trešais. Es prasu vienlaikus ar jautājuma par cenām izskatīšanu no jauna skatīt jautājumu par kompensācijām. Savus priekšlikumus es Prezidijam iesniedzu rakstiski. Jau pirms sešām dienām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es atbalstu Sergeja Dīmaņa priekšlikumu, bet dažas detaļas es gribu precizēt.

Šis jautājums jāizskata arī tāpēc, ka valdība ir pārkāpusi savas sais­tības cenu lietā, ko pati deva. Lieta tā, ka šodien virs valdības lēmumā noteiktajām robežām cenas jau uzlēkušas taksometru tarifiem– viens, bērnudārzos– divi. Tādu jautājumu, tādu problēmu var nosaukt daudz. No tā izriet, ka valdība vairs pati nekontrolē situāciju ar cenām. Es kategoriski prasu šo ierosinājumu iekļaut dienas kārtībā un izskatīt./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos visiem, kuri stāv pie mikrofona. Man tikko piezvanīja mūsu premjerministrs Godmaņa kungs, un viņš lūdza pēc apmēram 10 minūtēm dot viņam vārdu uz pusstundu. Viņš grib sniegt īpašu informāciju sakarā ar cenu situāciju.

No zāles: Nu, pagaidiet! Man ir jautājums, Anatolij Valerianovič, man ir jautājums!

Priekšsēdētājs: */Vienu mirkli. Vai par šo pašu jautājumu?/

No zāles: */Par šo pašu, bet cits jautājums./

Priekšsēdētājs: */Nu, citu nevajag! Man jāpabeidz šis jautājums./

No zāles: */Par šo pašu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu nobalsosim par to, vai mēs pēc 15 minūtēm dosim vārdu premjerministram Godmanim.

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs jau izbeidzām.

No zāles: Runa ir ne tikai par Godmani, bet par valdību, jo arī citas ministrijas ir lietas kursā.

Priekšsēdētājs: Izsakiet savu viedokli! Lūdzu rezultātu. 114. Paldies. Gaidīsim Godmaņa kungu šeit ierodamies.

Nākamais jautājums.

No zāles: */Vai jautājumu var?/

Priekšsēdētājs: Kas attiecas uz kolēģa Aleksejeva ierosinājumu, tad jautājums– kad uzstāties televīzijā, es saprotu, nav mūsu darba kārtības jautājums. Lūdzu, izsakiet savu viedokli, lai mēs varam balsot par to.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka citu frakciju deputāti netiek aicināti uz televīzijas apaļajiem galdiem, sakarā ar to, ka šodien iedzīvotājiem ir milzums jautājumu, es uzskatu par nepieciešamu, lai šodien, izņēmuma gadījumā rīt, tiktu organizēta televīzijas skatītāju tikšanās ar deputātiem– visu Augstākās padomes frakciju pārstāvjiem, kas televīzijas skatītājiem izskaidrotu savu pozīciju. Ja Tautas frontes frakcija uzskata, ka tai ir bijis pietiekami iespēju izklāstīt savu viedokli, tad es oficiāli prasu, lai man šovakar tāda iespēja tiktu dota./

Priekšsēdētājs: */Mēs jūsu lūgumu nodosim televīzijai./ Kas attiecas uz to– maz vai daudz mēs uzstājamies un runājam, tad es arī varu izteikt savu viedokli, ka Baltijas kara apgabala pavēlnieks divu nedēļu laikā lūdza divas reizes vārdu un viņam šis vārds tika dots. Mani centrālā televīzija ierakstīja sešas reizes, bet nevienu reizi materiālu nenoraidīja. */Rezumē: mēs jūsu lūgumu nododam televīzijai./

Kolēģi, visu esam veikuši godam. Turpināsim darbu. Sāksim ar likumprojekta “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” otro lasījumu. Pēc tam, kad atbrauks Godmaņa kungs, mēs šā jautājuma izskatīšanu pārtrauksim un turpināsim, kad būsim noklausījušies informāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisijas vārdā runās deputāts Špoģis.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Diskusijā par šā likumprojekta pirmo lasījumu plenārsēdē tika izteikti priekšlikumi, kas pēc tam tika iesniegti rakstiski, kā arī no stenogrammas izlobītie deputātu priekšlikumi tika ļoti rūpīgi izskatīti komisiju darba grupā. Tās sastāvā bija Ekonomikas komisijas locekļi un Rūpniecības komisijas pārstāvji, Ēlerts no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, Edmunds Krastiņš no Jūras lietu komisijas, Salītis no Likumdošanas jautājumu komisijas un pārstāvji no citām komisijām. Piedalījās arī priekšlikumu autori. Rezultātā tika panākta vienošanās par to, kādi priekšlikumi būtu jāpieņem. Visi tie ir priekšlikumi, kas pieņemti un fiksēti šajā dokumentā, kas mums visiem ir uz rokas. Par šo tabulu komentāri nav vajadzīgi, jo visi priekšlikumi iestrādāti tekstā, tas ir, dokumentā Nr.387, kas jums visiem ir uz rokas.

Viens deputāta Krastiņa priekšlikums palika uz balsošanu šodienas plenārsēdē. Tas ir jautājums par pamatkapitāla minimālā lieluma apjomu. Darba grupas vairums, ko atbalstīja arī Ekonomikas komisija savā sēdē, palika pie 20 tūkstošiem rubļu. Tas ir fiksēts 23.pantā. Projektā tas ierakstīts, lai sekmētu nelielo sabiedrību veidošanos. Šādas sabiedrības masveidā var būt ne tikai rūpniecībā, tirdzniecībā, bet arī daudzās citās mūsu tautsaimniecības sfērās. Pārējos priekšlikumus darba grupā, autoriem pašiem klātesot, noņēma no turpmākās apspriešanas, un tāpēc tie nekur nav fiksēti.

Kolēģi! Daži deputāti izteica priekšlikumus un vēlējumus šo projektu saīsināt, dažas normas izmetot ārā, sevišķi normas, kas regulē šo darbību. Man jāsaka, ka apvienotā darba grupa centās arī šajā aspektā izdarīt visu iespējamo, un tagad projekts ir par divām lapām īsāks. Vairāk saīsināt, likumprojektu nesabojājot un neapgrūtinot tā lietošanu, nebija iespējams. Bez tam, tā kā nav autoru, kas šos priekšlikumus bija iesnieguši, tad gan darba grupas, gan komisijas vairākums, kā arī daudzi citi deputāti atzina, ka pašreizējais ekonomiskās un tiesiskās kultūras un vispārējās kultūras līmenis prasa konkrētāku un sīkāku šo sabiedrību veidošanas un darbības iekšējo reglamentāciju. Tāpēc vēl vairāk saīsināt mums nebija iespēju.

Realizēts ir deputāta Valda Birkava un citu deputātu no tribīnes izteiktais priekšlikums par juridiskās ekspertīzes nepieciešamību šim likumprojektam. No Augstākās padomes Juridiskās daļas mēs saņēmām plašu recenziju ar lietišķiem priekšlikumiem par projekta juridiskā sakārtojuma uzlabošanu un šo jautājumu noregulēšanu. To absolūtais vairākums ir iestrādāti otrā lasījuma tekstā. Jautājuma veidā izteiktie priekšlikumi ar recenzijas autoriem ir pārrunāti, saskaņoti un noskaidroti. Būtiskas domstarpības nav palikušas. Mēs vēl esam ļoti pateicīgi Latvijas Universitātes profesoram Torgāna kungam par rūpīgu šā projekta juridisko analīzi, proti, vēl par daudziem priekšlikumiem, kā labāk veikt šā projekta juridisko sakārtojumu un redakcionālo slīpējumu. Komisijas vārdā man jāsaka, ka absolūtais vairākums šo priekšlikumu ir arī iestrādāti tekstā otrajā lasījumā. Tikai daži priekšlikumi ir redakcionāli, un turpinās to slīpēšanas darbs. Taču pēc būtības tie ir pieņemti. Mums neizdevās 8. un 18.pantā vārdu “uzņēmējs” nomainīt ar vārdu “persona” tāpēc, ka šāds uzņēmējs var būt ne tikai viena persona, bet arī ģimene. Vēl daži profesora Torgāna priekšlikumi redakcionāli jau iestrādāti attiecīgi 8., 21., 30., 31., 42., 44., 48. un 50.pantā.

Realizējas arī deputāta priekšlikums, kas bija izteikts diskusijā pirmajā lasījumā, ka nepieciešams atsevišķs likumprojekts par paju sabiedrībām un par sabiedrībām ar papildu atbildību. Likumprojekts par paju sabiedrībām jau praktiski ir gatavs un atrodas Ministru padomes ekonomisko reformu valdības komisijā. Tas sākotnēji tika izskatīts vakar arī Ekonomikas komisijā, un tas tiek virzīts uz priekšu. Otrais likumprojekts, kas tika ierosināts par sabiedrībām ar atbildību, arī tiek gatavots, lai gan lēnāk, nekā to vēlētos.

Cienījamie kolēģi, es atvainojos par dažādām drukas kļūdām, kas ir iekļuvušas 2.pantā, kur vārdu “uzņēmēja darbība” vietā jābūt “uzņēmēja sabiedrībām”. Arī 4.panta 3.punkta pēdējā rindiņā vārda “par” vietā jābūt “ar”, un 9.pantā 3.lappusē beigās pēc punkta turpinās teksts, bet 4.lappusē punkts nav vajadzīgs, un 10.panta otrajā daļā pēc 8 seko 9, nevis 8.

Ekonomikas komisija tagad iesniedz šo likumprojektu, lai to pieņemtu otrajā lasījumā. Atsevišķi būtu jānobalso par 23.pantu, tas ir, par Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu, deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Par sabiedrības dibināšanas dokumentiem jāsaka, ka ir trīs dokumenti, bet informācija par to, kas ir šajos dokumentos, atkārtojas. Dibināšanas līguma statūtos un arī dibināšanas sapulces protokolā ir tas, kas jau ir iepriekšējos divos dokumentos. Vai tad nevarētu vienkāršot?

K.Špoģis: Mēs to ļoti rūpīgi apspriedām. Tik tiešām, trīs kolēģi šādus priekšlikumus iesniedza. Bija klāt darba grupa, un mēs rūpīgi analizējām un konstatējām, ka, lai neapgrūtinātu šā likuma pielietojumu, kas paredzams ļoti plašā mērā, un, lai līdzi nebūtu jānes viss 120 lappušu biezais likums par akciju sabiedrībām, tad nolēmām, ka tas ir nepieciešams arī šeit.

S.Dīmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man jautājums par dibinātājiem– 10.panta otrajā daļā 2.apakšpunktā dibināšanas līgumā ir norādīts dibinātāju fizisko personu vārds, uzvārds, bet 8.pantā ir norādīts, ka par sabiedrības dibinātājiem var būt likumā “Par uzņēmējdarbību” norādītie uzņēmēji. Vai fiziskās personas, kuras nav reģistrētas kā uzņēmēji, nevarētu būt dibinātāji? Vai vienkārši šeit tas ir kaut kā paslīdējis garām, vai arī ar vārdu “uzņēmēji” jūs domājat fiziskās personas? Taču tad varbūt tomēr atsevišķi vajadzētu norādīt fizisko personu, kura nav reģistrējusies kā uzņēmējs?

K.Špoģis: Šo divu pantu galīgo redakciju varēs precizēt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kā mēs norunājām, mēs pašreiz pārtraucam likumprojekta apspriešanu jautājumu uzdošanas stadijā. Tad, kad mēs atsāksim šā likumprojekta izskatīšanu, pirmais jautājumu uzdos deputāts Plotnieks.

Patlaban ir ieradies Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, un mums vajadzētu vienoties par pašu procedūru. Ir dažādi varianti– viņš ir gatavs runāt 30 minūtes un lūdz šo laiku. Kā mums darīt, lai būtu operatīvāk? Par šo jautājumu mēs varētu runāt dienu un nakti, mums pietiks gan, ko teikt, gan emociju, gan spēka un enerģijas. Tā kā visiem ir tik daudz jautājumu, vai nevajadzētu norunāt, ka no sākuma vai, teiksim, 15 minūtes visi formulē ļoti īsi savus jautājumus, uz kuriem gribētu dzirdēt atbildi. Tad nebūs tā, ka Godmaņa kungs norunās 30 minūtes un mēs pēc tam stundu uzdosim jautājumus. Tātad vajadzētu no sākuma uzdot konkrētus jautājumus, uz kuriem atbildot Godmaņa kungs pēc saviem ieskatiem tos papildinātu ar informāciju, kura liktos viņam svarīga. Tas ir mans priekšlikums.

Lūdzu, deputāts Aizezers.

J.Aizezers: Man tomēr ir priekšlikums– dot Godmaņa kungam kādas 10 minūtes laika. Kolēģi šajā laikā uzrakstītu jautājumus un iesūtītu. Jautājumi būs rakstiski, īsi un konkrēti, bet mutiski jautājumus neuzdot.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi par procedūru? Lūdzu.

S.Dīmanis: Es domāju, ka vajag noklausīties priekšsēdētāja uzstāšanos un tad, kā parasti, zināmu laiku atvēlēt jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs! Ja jūs vispirms runāsiet, cik jums vajadzēs laika? Tātad 15 minūtes Godmaņa uzstāšanās par kompensācijas tēmu. Jautājumus, lūdzu, iesniedziet sekretariātā rakstiskā veidā. Cik laika atvēlēsim atbildēm uz jautājumiem? Atbildēm 30 minūtes, un 15 minūtes acīmredzot vēl jārezervē. Tātad visa jautājuma apspriešana ilgs stundu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka jautājums, kuru mēs tagad izskatīsim, ir vissvarīgākais no visiem, ko mēs pēdējā laikā esam apsprieduši. Tāpēc es domāju, ka nav pareizi apspriešanu ierobežot laika ziņā./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Otrais mikrofons./

J.Drobots: */Mans priekšlikums praktiski tāds pats... (neskaidri)./

Priekšsēdētājs: Ir divi priekšlikumi. Pirmo es esmu formulējis– kopējais laiks ir stunda, un sadalījums arī mums tika sniegts. Otrs priekšlikums– vispār neierobežot debašu un apspriešanas laiku. Vispirms balsojam par pirmo priekšlikumu, pēc tam par otro. Kurš gūs balsu vairākumu, tas arī tiks pieņemts.

Lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu– kopējais laiks stunda. Rezultāts: par– 89. Balsojam par otro priekšlikumu– neierobežot laiku. Rezultāts: 43, negūst atbalstu. Pirmais priekšlikums tiek akceptēts.

Frakcija “Līdztiesība” vēl ir iesniegusi priekšlikumu nodrošināt translāciju pa radio. Es varu tikai informēt, ka šodien valdība plāno speciālu informāciju radio un televīzijā. Taču šis priekšlikums ir jābalso. Acīmredzot pieslēgties var tikai pēc kāda laika, ja to var vispār izdarīt. Rezultāts: balsojošo vairākuma nav.

Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu savu uzstāšanos sākt ar iegūto informāciju Federācijas padomē. Kā zināms, 3.janvārī es biju Federācijas padomes sēdē, kurā bez jautājuma par budžeta veidošanas principiem viens no svarīgākajiem jautājumiem bija jautājums par cenām. Sēdē piedalījās PSRS prezidents un praktiski visu republiku vadība. Tātad jautājums par cenām tika skatīts divās plāksnēs– gan iepirkuma cenu līmenī, vairumtirdzniecības cenu līmenī, gan arī mazumtirdzniecības cenu līmenī.

Vismaz mutiski varu jūs informēt par to, ka praktiski visi Federācijas padomes pārstāvji, kas piedalījās šajā sēdē, atskaitot varbūt tikai Turkmēnijas un Tadžikijas pārstāvjus, viennozīmīgi iestājas par to, ka mazumtirdzniecības cenu reformai ir jābūt– un jo ātrāk, jo labāk. Mūsu priekšlikumi, ar ko mēs nācām klajā jūlijā, ar ko mēs nācām klajā augustā, tas ir, koordinēt šīs cenas gan vairumtirdzniecības cenu līmenī, gan mazumtirdzniecības līmenī, neguva atbalstu sakarā ar to, ka valdība daudzās republikās vienkārši neatrada sevī pietiekoši drosmes spert šo soli. Federācijas padomē par to arī konkrēti tika runāts.

Es šajā Federācijas padomē uzstājos un informēju visus Federācijas padomes locekļus par to, kādi principi ir cenu reformai un kādi principi kompensācijas programmai tika izvēlēti Latvijas Republikas valdībā. Šie principi tika viennozīmīgi atbalstīti, piemēram, valsts komitejas, jeb labāk man teikt krieviski– “Goskomtrud”, priekšsēdētājs Ščerbakovs, kas uzstājās pēc manis, atzina, ka visi nepārtrauktie rēķini, kādi ir veikti Savienības valdības līmenī, teorētiskā ziņā ir nonākuši pie tā paša, ka ir iespējams tikai tāds kompensācijas mehānisms, kad strādājošiem saimnieciskā aprēķina iestādēs kompensēts netiek nemaz. Tas ir viens. Jautājums var būt izskatīts tikai par kompensāciju piešķiršanu bērniem un tiem, kas nestrādā saimnieciskā aprēķina iestādēs. Tātad šis princips viennozīmīgi tika atbalstīts. Patlaban Cenu departamenta direktors Gusevs atrodas Maskavā, kur apmēram nedēļas laikā tiks izstrādāts mehānisms attiecībā uz visu Savienību. Ticiet man, šis mehānisms būs precīzi tāds, kādu mēs esam izvēlējušies.

Es nedomāju atkārtot to, ko runāju, un es nedomāju šeit minēt un citēt visus šos te cenu reformas principus mazumtirdzniecības sfērā, tāpat arī kompensācijas principus. Tie visi bija publicēti. Es varu tikai izteikt nožēlu sakarā ar zināmās organizācijas aktīvo prettiesisko darbību. Mums nav iespējas patlaban pilnā mērā presē skaidrot cenu reformas un kompensācijas mehānisma darbību. Par to mēs varam pateikties zināmai organizācijai, taču es ceru, ka ar televīzijas un radio palīdzību mēs centīsimies tomēr skaidrot kārtējo notikumu un lietu gaitu.

Man gribētos šodien informēt jūs par tiem momentiem, kas varbūt nebija viennozīmīgi iekļauti dokumentos, kuri bija, kā zināms, savlaicīgi publicēti, tas ir, vairāk nekā 10 dienas pirms cenu pacelšanas, un tām grūtībām, ar kurām mēs esam saskārušies. Tagad tās mēs mēģināsim arī labot un jau labojam.

Pirmkārt, patlaban es gribētu runāt par cenām kā tādām. Neapšaubāmi, sociālistiskā sistēma nodemonstrēja to, ka resoriskā pieeja tomēr ir pietiekoši spēcīga, un valdībai darba gaitā sevišķi nākas ar šo resorisko pieeju cīnīties, jo neapšaubāmi, ka lauksaimnieki, Lauksaimniecības ministrija, pārstrādes sistēma nekavējoties iestājas par to, lai, cik vien iespējams, paaugstinātu esošo cenu nomenklatūru, uz kurām pamatojoties mēs publicējām cenas presē. Presē mēs nopublicējām cenas par kādiem nomenklatūras 50 nosaukumiem, lai gan kopējā cenrādī ir apmēram 1500–1700 nosaukumi. Neapšaubāmi, ka tur tiek rēķināts pilnīgi viss, sākot no porcijām ēdnīcā, beidzot līdz vissmalkākajam gaļas, piena un tā tālāk izstrādājumam. Mēs sadūrāmies ar to, ka, pretēji valdības nostājai, zināmā mērā parādījās arī produkcija par cenu, kas valdībai nav pieņemama. Ir runa par gaļu, kas maksāja 20 rubļus. Kā zināms, 1,6 procentus no visa kautķermeņa sastāda fileja. Ja rēķina tikai tās izmaksas, kas patlaban ir pie iepirkuma cenām, un tās izmaksas, kas ir pārstrādes uzņēmumos, tad šādas filejas pašizmaksa ir 16 rubļi 40 kapeikas, tas ir, 1,6 procenti no kopējā apjoma. Toties, ja ņem vēl klāt tirdzniecības atlaides apmēram 20 procentu, uz ko pastāv mūsu tirgotāji, tad iznāk apmēram minētā cena. Gaļas kombināti, protams, pārstrādes sistēma, centās nekavējoties izmantot šo iespēju un pārpumpēt gaļu zināmā mērā no tās cenas, par kuru mēs iestājamies, tas ir, par 12 rubļiem, uz 20 rubļu kategoriju. Aizvakar ar manu personisku rīkojumu jeb pavēli gaļa par 20 rubļiem tika pilnīgi izņemta no visas apgrozības, un mēs sodīsim tos cilvēkus, kas šo cenrādi ir apstiprinājuši. Pats tajā reizē es diemžēl biju Maskavā un šo cenrādi neredzēju, bet katrā ziņā gaļa par tādu cenu vairs neparādīsies. Tiks izteikti attiecīgi aizrādījumi, gan arī piešķirti sodi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ja jūs tūlīt gribat savā starpā komentēt dzirdēto informāciju, tad mums vajag noteikt citu reglamentu.

I.Godmanis: Nākamais jautājums ir jautājums par to, kā prakse parāda, ka, īstenojot cenu reformu, mēs iziesim cauri vienam tādam periodam, kad tās cenas vairāk vai mazāk pieslīpēsim atbilstoši realitātei. Ar to mēs valdībā arī rēķinājāmies, un tāpēc, lūk, šis gadījums ar gaļu, kuras cena 20 rubļi kilogramā. Tas ir viens.

Otrs jautājums radās sakarā ar konditorejas izstrādājumiem. Kā jūs jau zināt, sestdien tirdzniecībā parādījās tādi konditorejas izstrādājumi kā torte, kas maksāja burtiski 20 rubļus, un kēksi, kas maksāja 14 un 16 rubļus, un tā tālāk. Vadoties pēc manas pavēles un rīkojuma, visa šī produkcija tika izņemta no apgrozības. Līdz tam laikam, kamēr mēs nevienosimies ar attiecīgo trīs konditorejas fabriku direktoriem, var gadīties, ka zināmu periodu konditorejas produkcijas veikalā var nebūt.

Izrādās, ka situācija, cienījamie deputāti, ir ļoti vienkārša. Iepērkot konditorejas preces, īpaši izejvielas, no citām republikām, tas ir, rozīnes, riekstus, dateles, tās tiek pirktas par līgumcenām. Šīm izejvielām vairs nav valsts cenrāža. No tā automātiski izriet, ka, teiksim, rozīņu cena pieaug desmit reižu, riekstu cena pieaug vairāk nekā desmit reižu. Attiecīgo konditorejas fabriku direktori pastāvēja uz to, lai viņiem produkcijai, kurā šīs, nosacīti importa, izejvielas sastāda vairāk nekā 50 procentus, izejot no cenas, es pasvītroju, izejot no cenas, atļauj noteikt brīvās cenas. Tajā brīdī Cenu departamenta direktors piekāpās, un divas dienas šīs preces parādījās. Tā bija rupja kļūda, jo triviāli var pierādīt, ka pietiek kēksā, kur ir milti un piens, ielikt desmit rozīnes, un automātiski mainījās cena tā, ka šīs 10 rozīnes veidoja vairāk nekā 50 procentus no kopējās cenas. Cienījamie direktori pastāvēja uz to, ka viņi grib pārdot šādu produkciju par brīvām cenām, un divas dienas viņi to arī realizēja. Tas pats attiecas uz tortēm. Pietiek, lai tortē ieliktu četrus riekstus, un tūdaļ mainās cenu proporcija. Pildot manu pavēli, šī produkcija tiek izņemta. Lai mēs varētu apskatīties un pieņemt vienu vai otru lēmumu par to, kāda ir šī regulējamā cena, mēs esam griezušies pie minētajiem direktoriem ar prasību iesniegt mums rēķinus, par cik sadārdzinās viņu produkcija, ņemot vērā, lūk, šīs importa izejvielas. Tāpēc šajā brīdī mēs esam pret brīvām cenām.

Līdzīgi mēs saskārāmies ar daudzām problēmām no ražotāju puses, jo, kā redzat, atliek tikai mums grozīt cenas pamatpārtikas produktiem, ka mēs nekavējoties sagaidām lavīnveida pieprasījumus no visiem citiem ražotājiem, piemēram, par zivīm. Kirejeva kungs no “Latribprom” uzskata, ka viņš ir absolūti pakļauts Savienības jurisdikcijai un viņam ar Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministriju nav nekāda sakara, un tādēļ viņš mums sūta telegrammu par to, ka viņš grib pārdot zivis divreiz dārgāk. Mēs nevaram iet tādu soli tā elementārā iemesla dēļ tikmēr, kamēr mēs nebūsim izrēķinājuši, cik precīzi jākompensē cilvēkiem par šo divkāršo sadārdzinājumu. Igaunijā šis sadārdzinājums radīja nepieciešamību papildus kompensēt 1,60 un 1,80 rubļus mēnesī. Patlaban notiek sarunas ar zivju produkcijas ražotājiem, un, kamēr mums šī kompensācija netiks izrēķināta un izmaksāta, tikmēr šīs sadārdzinātās zivis mēs nepārdosim. Jā, vienu brīdi var būt tā: kamēr notiks šie strīdi, tikmēr zivju produkcijas pārdošanas apjoms samazināsies, tā kā zivju ražotāji atsakās zivis pārdot par to cenu, kāda ir patlaban. Vienīgais jautājums, kurā mēs piekāpāmies, bija par tā saucamo zivju kulināriju, kur ir ceptās zivis, zivju pončiki un līdzīga produkcija. Attiecībā uz šo produkciju ir uzskats, ka tā vairāk vai mazāk nav saistīta ar pašām zivīm, bet ar ieguldīto darbu. Tādēļ Cenu departaments deva atļauju pārdot šo produkciju par brīvām cenām, lai redzētu, kā šīs cenas veidojas un kāds būs pieprasījums.

Neapšaubāmi, ka patlaban ir pieprasījumi arī no vairāku citu pārtikas preču ražotājiem, piemēram, ir runa par alkoholu un konkrēti par vīniem. No Moldāvijas saņemtais vīna materiāls ir piecas reizes sadārdzināts. Ja litrs maksāja 1,60 rubļus, tad tagad litrs maksā vairāk nekā 5 rubļus. Neapšaubāmi, ka pašreizējā šampanieša cena palikt nevarēs. Tas pats attiecas uz dažiem dabiskajiem vīniem. Pašreiz, kamēr mēs praktiski neesam pieņēmuši jauno privatizācijas koncepciju un kamēr mums nav īpašuma daudzveidības ražošanas un tirdzniecības sfērā, tikmēr brīvās cenas nenovedīs ne pie kā cita kā vien pie nenormālu monopolcenu izveidošanās. Tāpēc mēs iestājamies pret to, un šīs monopolcenas mēs neļausim piemērot.

Tātad, kas vēl jāņem vērā attiecībā uz sadārdzinājumiem. Liela prob­lēma ir transporta sadārdzinājums Rīgā. Kā jūs zināt, mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumu, ka lēmumu par jaunajiem tarifiem pieņem attiecīgās pilsētas vietējā padome. Tas nozīmē, ka lēmumu par tarifa grozījumiem transportā, tas ir, attiecībā uz autobusu, trolejbusu un citu transportu, pieņem pilsētas padome. Pilsētas padomē ir izveidojusies tāda situācija, ka nevar savākt pietiekošu daudzumu balsu, jo opozīcija iestājas par to, ka šos tarifus mainīt nedrīkst. Varam pateikt tikai to, ka mēs nāksim klajā ar attiecīgo aprēķinu, ņemot vērā divkārtējo degvielas sadārdzinājumu, kas nav izdarīts republikā, un ņemot vērā elektroenerģijas sadārdzinājumu no divām kapeikām līdz sešām kapeikām, tas ir trīs reizes, kas attiecas uz tramvajiem un trolejbusiem. Tādējādi, ja Rīgā nemainīs tarifus, mēs nonāksim situācijā, ka mums pirmām kārtām katastrofāli samazināsies tramvaju un trolejbusu skaits ar visām no tā izrietošām sekām. Es domāju, ka tā ir Rīgas padomes kompetence, katrā ziņā valdības nostāja šajā jautājumā ir viennozīmīga, ka tarifi ir jāmaina.

Tajā pašā laikā jūs redzat, ka mēs esam apturējuši situāciju, kas saistās ar jauno apkures cenu ieviešanu šajā apkures sezonā. Jūsu zināšanai– jaunās apkures cenas no sešām līdz astoņām kapeikām par kvadrātmetru, kas bija agrāk, sadalot “Latvenergo” sistēmu un “Latvijas siltuma” sistēmu, jaunās apkures cenas ir 50 kapeikas par kvadrātmetru. Tas ir ļoti būtisks sadārdzinājums, un mēs uzskatījām par nepieciešamu minēto sadārdzinājumu šajā apkures sezonā neieviest. Valdība patlaban šo apkures sadārdzinājumu 90 miljonu apmērā dotē. Tāpat jautājums ir par malku. Ņemot vērā to, ka celmu naudas vidēji pieaug 4,5 un vairāk reižu, un to, ka grūti iegādāties malku cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi, valdība atrada iespēju malku, malkas iegādi dotēt 13–14 miljonu apmērā.

Tāpat radīsies jautājums, kas saistīts ar jauno īres cenu. Taču mums patlaban nav plānu tuvākajā laikā mainīt īres cenu. Jo es uzskatu, ka te ir jāizstrādā arī nopietns kodekss, kam šī īres cena piemērojama un kuram slānim nav piemērojama. Īpaši tas attiecas uz trūcīgiem cilvēkiem. Es viennozīmīgi šo jautājumu saistu ar privatizāciju, un tikai tad, kad jautājums par privatizāciju dzīvokļu sfērā būs atrisināts, varēs runāt par to, kā ieviest jauno īres cenu.

Tālāk– par kompensācijām. Neapšaubāmi, ka mērogs, kādā kompensācija ir paredzama un kādā kompensācijas tiek izmaksātas, skars visu Latviju. Tas arī uzliek lielu slodzi Sociālās nodrošināšanas ministrijai. Šeit ir runa par skaitļošanas centru un tā tālāk. Tāpēc pensionāri, kuri pensiju saņem pēc 12.datuma, uzreiz klāt pie savas jaunās pensijas saņems 46 rubļus, jo, sākot no 1.janvāra, jaunā minimālā pensija ir 100 rubļi. Tie pensionāri, kuriem pensijas pienācās līdz 12.datumam, arī saņems janvārī, nevis februārī, kā izteicās sociālās nodrošināšanas ministra pirmā vietniece Bites kundze. Tā ir viņas pašdarbība. Mana pavēle ir, lai 46 rubļi tiktu izmaksāti janvārī.

Tagad ir jautājums, kā izmaksāt pabalstus bērniem. Atgādināšu, cienījamie deputāti, ka pabalstus bērniem saņem visi, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā budžeta iestādē vai viņi strādā saimnieciskā aprēķina iestādē. Iepriekšējā prakse, saņemot pabalstus bērniem, bija tāda, ka pabalstu par iepriekšējo mēnesi saņēma nākamā mēneša sākumā. Tas faktiski nozīmē, ka mātes saņems savu pabalstu, birokrātija šeit ir ļoti minimāla. Sociālās nodrošināšanas ministrija ir izsūtījusi instrukciju, kurā teikts: lai saņemtu Sociālās nodrošināšanas ministrijā februāra sākumā, tas ir, līdz februāra 5. vai 7.datumam nepieciešamo summu, tad praktiski ir vajadzīgi tikai pases dati, dati par bērnu– vai nu dzimšanas apliecība, vai skolēna apliecība.

Paredzot to, ka vairākas budžeta iestādes vienīgi pēc avīzes publikācijām neorientēsies, ka ir jāpiemaksā 66 rubļi, Finansu ministrija gan telefoniski, gan arī teletaipiski jau ir izsūtījusi savas telegrammas, kurās noteikts, ka, sākot ar 15.datumu, kad izmaksā algu, 66 rubļiem attiecīgi jābūt klāt.

Tagad es pieskaršos divām vissāpīgākajām lietām. Pirmā sāpīgākā problēma ir saistīta ar sabiedrisko ēdināšanu. Mums praktiski galīgi neinteresē, kā situācija mainās restorānos un faktiski visās tajās ēdināšanas iestādēs, kas ir vairāk vai mazāk domātas brīvā laika pavadīšanai un kur katrs var atļauties pavadīt šo laiku tā, kā viņam līdzekļi atļauj. Jautājums ir par 3.kategorijas ēdnīcām un skolu ēdnīcām. Mēs izskatām šo jautājumu sakarā ar to, ka bez izejvielu, respektīvi, gaļas un tā tālāk, sadārdzinājuma rodas jautājums, ka 14 procentu sadārdzinājuma vietā tika ieviests 30 procentu sadārdzinājums. Tas nozīmē, ka 3.kategorijas ēdnīcās, kas galvenokārt ir strādnieku ēdnīcas, tika piemērots 30 procentu sadārdzinājums. Izrādās, ka situācija bija veidota tā, lai iekļautu arī 66 rubļu izmaksas. Tas ir ļoti interesanti, kā sabiedriskā ēdināšana sevi aizstāv. Tā šajā 30 procentu sadārdzinājumā ietver katra sava darbinieka 66 rubļus. Tas praktiski nav pieļaujams, un es jau šodien esmu devis rīkojumu pārskatīt jautājumu par 30 un 14 procentu kompensāciju, nosakot, ka tā jāizmaina atpakaļ uz 14 procentiem. Gribu minēt, ka daudzas rūpnīcas, īpaši Rīgā, pēc manām domām, ir gājušas visnormālāko ceļu. Es uzskatu, ka tas parāda vienkārši direktoru aktīvo rīcību. Minēto rūpnīcu skaitā ir “Radiotehnika” un vēl liela daļa rūpnīcu, kuras faktiski kompensē visu starpību no rūpnīcas līdzekļiem, tas ir, kompensē ēdināšanas cenu starpību. Uzskatu, ka tas ir viens no ļoti normāliem risinājumiem, kaut gan mēs šos 14 procentus acīmredzot pārskatīsim.

Vēl otrs jautājums, par kuru acīmredzot strīds ir numur viens. Man ir informācija par to, ka vairākās rūpnīcās veidojas streiku komitejas sakarā ar viņu uzskatu, ka šie 66 rubļi ir jākompensē arī strādājošajiem. Pirmais jautājums ir tāds, ka rūpnīcām vienkārši neesot naudas, lai varētu kompensēt. Es esmu speciāli lūdzis, lai man sagatavo fondu atlikumu, pie tam, kā jūs zināt, cienījamie deputāti, sākot ar jauno gadu, visi šie fondi tiek likti kopā. Ir runa tātad par materiālās stimulēšanas fondu, ir runa par zinātnes attīstības fondu, ir runa par sociālo fondu.
Es esmu savācis informāciju un gribu jums vienkārši dot pāris precīzu datu. Par jebkuru rūpnīcu Latvijā es varu iedot datus, kas attiecas uz 1990.gada 1.oktobri. Tas nozīmē– trīs mēnešus atpakaļ ir dots rīkojums savākt šos datus Statistikas komitejā.

Tātad pāris datu. Kā jūs atceraties, ja tiek simtprocentīgi kompensēts pilnīgi visiem, tas ir, maksāti 66 rubļi, tad faktiski sadārdzinājuma kompensācija sadalās šādi: daļa tiek kompensēta no budžeta un daļa (pensionāriem) arī no sociālās apdrošināšanas fonda, un daļa– no rūpnīcas līdzekļiem. Šis sadārdzinājums kopumā sastāda ap diviem miljardiem, uz rūpnīcas pleciem gulstas apmēram 700–800 miljoni. Jautājums, vai šāda nauda ir, lai pilnīgi visiem kompensētu? Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka direktoriem nav jāpieņem lēmums pilnīgi visiem kompensēt, jo ir cilvēki, kuriem algas ir pietiekoši lielas. Tā, es jums nosaukšu skaitļus: tātad 1990.gada 1.oktobrī fondu atlikumi Latvijā visiem uzņēmumiem, padomju saimniecībām sastādīja 1 miljardu 316 miljonus 181 tūkstoti, no kuriem Savienības pakļautības uzņēmumiem ir 161 204 tūkstoši. Kopsaimniecībām un starpsaimniecību uzņēmumiem– šeit ir runa par kolhoziem, padomju saimniecībām un tā tālāk– 327 360 tūkstoši. Republikas pakļautības tautsaimniecībai, kur ietilpst gan visas rūpniecības, gan visu šo resoru rūpniecības ministrijas, “Latvijas celtnieks”, Agrorūpnieciskā komiteja, transporta sistēma, Tirdzniecības ministrija un tā tālāk, 1990.gada 1.oktobrī fondu atlikumi ir 800 717 tūkstoši rubļu. Jautājums varbūt ir tāds, ka ir tendence šiem fondu atlikumiem ļoti strauji samazināties. Es jums nosau­kšu skaitļus, kas rāda, par kādu summu šie atlikumi ir pieauguši, sākot ar 1.janvāri. Piemēram, Rūpniecības ministrijai, kas pakļauta “Minpromam”, atlikums no pagājušā gada sākuma līdz 1.oktobrim ir pieaudzis par 17 miljoniem. Asociācijai “Latvijas celtnieks” fondu atlikumi pieauguši par 27 miljoniem, Transporta ministrijai– par 9 miljoniem, Veselības aizsardzības ministrijai– tikai par 3 miljoniem. Cienījamie deputāti, faktiski mums nav resora, kurā fonda atlikumi būtu samazinājušies gada laikā. Tāpēc valdība paliek pie viedokļa, ka, neskatoties ne uz ko, attiecīgā kompensācija, kas jāizmaksā, ņemot vērā direktoru nostāju, tajās organizācijās, kas strādā saimnieciskajā aprēķinā, tiek izmaksāta no šo rūpnīcu līdzekļiem. Valdība negatavojas savu viedokli mainīt. Protams, ja situācija saasināsies un parādīsies streiku draudi, un streikos rūpnīcas, tad kopā ar arodbiedrību jautājums tiks izskatīts atsevišķi katrā rūpnīcā. Man ir dati par katru rūpnīcu.

Ja ir kādi jautājumi, es jums varu atbildēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Sekretariāts iesniedz jums jautājumus.

I.Godmanis: Kāda ir cenu indeksa prognoze sakarā ar vērojamo cenu celšanos visiem produkcijas un pakalpojumu veidiem? Kur ir darba algas indeksācijas likums? Vai tiešām Savienības valdība atbalsta cenu pacelšanu trīs un vairāk reižu?

Nav runa par to, vai sadārdzinājums ir divas reizes vai sadārdzinājums ir trīs reizes. Ir runa par principu, lai varētu glābt budžetu. Un kādā stāvoklī ir Savienības budžets? Deputāts Dīmanis uzdod jautājumu. Es domāju, ka deputāti ir informēti. Ir runa par to, lai likvidētu dotācijas, lai konsekventi likvidētu dotācijas budžetā. Budžeta situācija, īpaši Savienības budžeta situācija, ir ārkārtīgi saspringta, ņemot vērā to, ka republikas maina savu iemaksu. Tā ir atsevišķa tēma, par to es tagad nerunāju. Ja ir nepieciešams, es par to varu ziņot. Tātad galvenais princips ir nevis divas, trīs, četras vai vienu, vai pusotras reizes. Galvenais princips ir savest kārtībā cenu struktūru, lai likvidētu nepamatotās dotācijas. Tas ir viens.

Otrs– valdība šodien, rīt izskata likumprojektu, kas ir saistīts ar cenu indeksāciju, ar cenu, ar dzīves līmeņa indeksāciju. Mums ir divi modeļi. Viens indeksācijas mehānisms ir domāts minimālam patēriņa grozam. Tas ir gatavs, tas ir, attiecībā uz minimālo patēriņa grozu. Otrsparedzēts diemžēl situācijai, kad mēs nevarēsim nodrošināt visu to preču pārdošanu, kurām jābūt minimālajā grozā. Tādā gadījumā ir otrs princips, proti, mēs varam indeksēt, vadoties pēc reālām precēm, kuras ir pārdošanā. Mums te ir iesaistīta Statistikas komiteja, Labklājības departaments, Finansu ministrija. Šie mehānismi ir gatavi. Mēs tos varam iesniegt Augstākajā padomē, bet mēs uzskatām, es atbildu cienījamam deputātam Dīmanim, ka šī funkcija vairāk vai mazāk ir arodbiedrību funkcija. Mēs būsim gatavi pirmā ceturkšņa beigās, aprīlī veikt indeksāciju. Taču mēs domājam, ka tā nav valdības kompetence. Valdība to dara spiediena rezultātā, uz valdību spiež arodbiedrības, uz viņu spiež deputāti. Tā nav tā vajadzīgā lieta, ar kuru valdībai būtu jānodarbojas pirmām kārtām. Taču mēs esam sagatavojuši, un es vēlreiz gribu teikt, ka indeksāciju mēs paredzam īstenot ne agrāk kā aprīlī. Tā ir nolikta pirmā kvartāla beigās, kad mums būs pilnīga skaidrība par cenu struktūras izmaiņām un būs pilnīga skaidrība par algas izmaiņām, un būs pilnīga skaidrība par to, kā darbojas kompensāciju mehānisms.

I.Godmanis: */(Atbild uz rakstveidā iesniegtajiem jautājumiem.) “Sakiet, lūdzu, vai tiks paaugstināta cena cukuram, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem?”

Nav paredzēts paaugstināt cenu cukuram. Gribu jūs informēt par sekojošo. Acīmredzot šī cenu paaugstināšana, uz kuru mēs gājām, valdībai nebija viegls solis, kā jūs paši to saprotat, šis bija pēdējais gadījums, kad valdība paceļ cenas pārtikas precēm. Mums veidojas atbilstošas asociācijas: asociācija “Latvijas cukurs”, graudu ražotāju asociācija un citas, turpmāk situācija būs cita. Atbilstoši Lauksaimniecības ministrijas, Ekonomikas ministrijas pārstāvji sēdēs līdzās atbilstošiem produktu ražotājiem un sarunu rezultātā noteiks cenu līmeni. Un tad jūs, protams, attiecīgajiem ražotājiem varēsit prasīt, kāpēc viņi nākamajam gadam cukuram uzliek pusotra rubļa, rubli septiņdesmit, rubli astoņdesmit. Lūk, jums atbilde.

Kas attiecas uz alkohola izstrādājumiem, tad es jau teicu, ka šis jautājums tiek izskatīts sakarā ar šampanieti./ Es atbildēšu krieviski, lai mani saprot visi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, centīsimies operatīvi virzīties uz priekšu.

I.Godmanis: */“Valdība pasludinājusi, ka paaugstinās cenas pienam, gaļai, maizes produktiem. Citiem pārtikas produktiem cenas tiek uzskrūvētas bez kādas sludināšanas...”

Runa ir par pašreizējām olu līgumcenām. Runa ir par dārzeņiem, kur darbojas līgumcenu sistēma. Un dabiski– mainoties konjunktūrai, arī cenas mainās. Mēs neveicam nekādas darbības, lai paaugstinātu citu produktu cenas.

“Ieviešot kompensāciju izmaksas kārtību saimnieciskā aprēķina uzņēmumos pēc piedāvātā modeļa, tie zaudē iespēju risināt citus sociālus jautājumus: celt dzīvokļus, piešķirt ceļazīmes un tā tālāk.”

Jā. Tā tas būs. Tāpēc ka turpmāk mēs vairs tālāk nevaram dzīvot pēc tāda varianta, ka maksājam nesamērīgi maz par pārtikas produktiem un tajā pašā laikā atļaujamies greznuma lietas, kā, piemēram, atpūtas namus un līdzīgas lietas. Sākumā jārisina vissvarīgākie uzdevumi. Nevar turpināties nenormālā situācija, kāda valdīja vairākus gadu desmitus. Es varu pierādīt: ja mēs turpinātu veco cenu politiku, kas bija līdz šim, veikali kļūtu pavisam tukši, bet korupciju, melno tirgu mēs vispār nespētu apstādināt.

“Kāpēc republikas Ministru padome vienpusīgi paaugstinājusi cenas par spīti tam, kas rakstīts ekonomiskā nolīguma projektā, kas saskaņots ar Savienības Ministru padomi?”

Pirmkārt, jautājums par ekonomisko nolīgumu vēl tikai tiek lemts. No Latvijas es personīgi piedalos šā jautājuma izstrādāšanā. Jautājums tiek risināts. Burtiski 3.janvārī bija pēdējā sēde.

“Kāds pēdējais lēmums pieņemts federācijas sēdē?”

Nav iespējams cenas paaugstināt vienlaikus visās republikās, tāpēc ka republiku struktūra ir ļoti atšķirīga. Varu jums nosaukt piemēru. Ņemsim, teiksim, Uzbekistānu. Uzbekistāna ieved 200 tūkstošus tonnu gaļas. Uzbekistānā gaļa veikalos vispār neparādās. Tā iet tikai pa valsts sagādes sistēmu, uz atbilstošām slimnīcām un citur. Ja mēs varam izrēķināt, cik līdzekļu mēs varam iegūt, gaļai paaugstinot cenu, lai ar to kompensētu budžetu, tad Uzbekistānai tāda mehānisma nav. Viņiem jāprasa no PSRS Finansu ministrijas. Protams, viņiem ir izeja. Viņi šo izeju jau ir atraduši– kokvilnai cenu paaugstinājuši seškārtīgi. Latvija faktiski pērk kokvilnu par seškārtīgu cenu. Tas nozīmē to, ka mums pārmeta: mums nav tiesību ņemt apgrozījuma nodokli, bet tie ir tukši vārdi. Nodoklis no apgrozījuma jau ir paņemts. To pašu var teikt par vilnu. Arī to pārdod sešas reizes dārgāk. Tā viņi risina šos jautājumus. Taču nevar teikt, ka Vidusāzija var aiziet pa šo ceļu, diezin vai var. Tāpēc Valsts cenu komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka cenas kaut kam būtu jākoordinē, bet vienādas cenas Savienībā nevar būt. Starp citu, šajā nolīguma projektā nav rakstīts, ka cenām jābūt vienādām, identiskām. Runa ir tikai par to, ka var notikt zināma savstarpēja šo jautājumu koordinēšana.

“Kas maksās kompensāciju pensionāriem–karavīriem?”

Aizsardzības ministrija, tāpat kā pensijas. Starp citu, Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par algas paaugstināšanu karadienestā kalpojošajiem sakarā ar pārtikas izmaksu palielināšanu. Tā ka tur, domāju, jautājums jau atrisināts. Tas būs lēmums par visu Savienību. Es domāju, tas attiecas arī uz situāciju Latvijā.

“Kāds iedzīvotāju skaits nesaņems kompensāciju tādēļ, ka uzņēmumiem nebūs līdzekļu? No kādiem līdzekļiem uzņēmumam būs jāmaksā kompensācija? Vai iespējams saņemt valdības aprēķinus, kas apstiprinātu tagad noteiktās cenas?”

Jā, iespējams. Deputātam Aleksejevam atbildu: jā, iespējams. Ja jums būs vēlēšanās, mēs jums izsniegsim absolūtos aprēķinus, kuros iznāk cena 12,80, izejot no iepirkuma cenas. Mēs jums izsniegsim precīzu aprēķinu vai nu par galvenajiem produkcijas veidiem, vai visu cenrādi.

Nav jautājumu? Es ziņošu saviem palīgiem, viņi to izdarīs.

Kāds skaits? Tas, protams, ir atkarīgs no tā, kā lems uzņēmumu vadītāji. Es domāju, ka viņiem jāizlemj divi jautājumi– jautājums par dotācijām sabiedriskajai ēdināšanai, trešās šķiras ēdnīcām un jautājums par tiem, kas saņem mazas algas. Faktiski to līdzekļu, kurus es nosaucu, pietiek visām kompensācijām, ja visus šos līdzekļus izlietos. No kādiem līdzekļiem? Sākot ar šogadu, visi fondi salikti vienā katlā. Vairs nav tā, ka no materiālās stimulēšanas fonda, no sociālā un kultūras fonda vai zinātnes veicināšanas fonda līdzekļus nevarētu izmantot citām vajadzībām. Ar jauno gadu faktiski visiem fondiem ir viens katls./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, arī Godmaņa kungs, lūdzu, nekādus precizējumus, atbildiet uz jautājumiem.

I.Godmanis: Man palikuši vēl seši jautājumi. Deputāts Kostins man jautā, kurš ir autors lēmumprojektiem par mazumtirdzniecības cenām un par kompensācijām? Autors ir Latvijas valdība. Par abiem projektiem, par šiem lēmumiem ir atbildīga Latvijas valdība. Mums ir kolektīvā atbildība. Protams, es kā priekšsēdētājs esmu atbildīgs.
?/ Jā. Es varu arī jums izsniegt, tāpat kā deputātam Aleksejevam, precīzu aprēķinu, no kura izsecināma pašreizējā cenu sistēma./

Mums ir izveidotas piecas grupas, un katrā grupā ir vairāk kā 30 cilvēku. Tās ir Lietu pārvaldē, Tirdzniecības ministrijā, Lauksaimniecības ministrijā, un vēl ir grupa, kas saucas– finansu inspekcija uz vietām. Patlaban mēs skatāmies katru rajonu. Mums ir zināma informācija, piemēram, ka Maskavas rajonā neiet kopā dati. Lauksaimniecības ministrijas dati, cik viņi piegādā, un manā rīcībā esošā informācija par to, cik mēs piegādājam. */Man ir informācija par to, cik katrs piegādā. Šīs ziņas par Maskavas rajonu nesaskan ar tām, kuras mums dod tirdzniecības pārvaldes Maskavas nodaļa. Pašlaik notiek pārbaude. Mēs pārbaudām visus veikalus un salīdzinām datus. Tā ka mēs šobrīd praktiski kontrolējam visus Rīgas veikalus. Ne tikai Rīgā, Jūrmalā, bet arī citās pilsētās./

Deputāts Šapovālovs uzdod diezgan interesantu jautājumu: */ “Vai jūs neizskatāt jautājumu par valdības atkāpšanos sakarā ar nespēju turpmāk strādāt?”

Jā, es domāju, ka laikā, kad notiek tik liela apjoma cenu izmaiņas, mēs nevaram vienā dienā visu nokārtot. Tādēļ faktiski tika pārtraukta gaļas pārdošana par 20 rubļiem, konditorejas izstrādājumu pārdošana un tā tālāk. Un šis pārkārtošanas process zināmu laiku turpināsies, jo mēs to darām pirmo reizi 50 gados– jūsu zināšanai. Par valdības atkāpšanos jālemj jums. Būs vai nebūs atkāpšanās– par to jūs šeit balsojat. Nevienam citam nav tiesību to izlemt.

“Vai tiks paaugstināta alga tautas izglītības un veselības aizsardzības sistēmas darbiniekiem?”

Jā. No 1.janvāra, kā nolemts likumā par budžetu./ Tā ir atbilde arī jums, Ozola kungs. Sākot no 1.janvāra, tiek pārrēķināts, un gan skolotāji, gan ārsti saņems.

Te nav saprasts– 30 procenti. /“Kāpēc jūs stāstāt, ka skolu ēdnīcās maksa par pusdienām paaugstināta par 30 procentiem, ja faktiski tā kāpusi trīs reizes?”

Nē, ne par to ir runa. Runa ir par 30 procentu uzcenojumu, kas agrāk bija 14 procenti. Šo uzcenojumu mēs acīmredzot mainīsim atpakaļ. Tas, ka pusdienu sadārdzināšanās notiek sakarā ar produktu cenu kāpumu,– tā ir viena lieta. Bet ir vēl uzcenojumi, kas pastāv restorānos, dažādu šķiru ēdnīcās un tā tālāk. Lūk, šajās zemāko kategoriju ēdnīcās, kur cenu līmenis zemāks, apkalpojošā sfēra centās radīt sev labvēlīgākus apstākļus. Bet domāju, ka mēs tos mainīsim.

“Kur nopirkt uzvalku un apakšveļu?”

Grūti atbildēt. Notiek cīņa par cenām. Jau zinām, cik mēs gribam./ Kādu cenu mums grib prasīt par drēbi? Ir runa par drēbi, kas maksā 80 rubļu metrā. Tātad ar visiem uzcenojumiem uzvalks maksās 1000 rubļu. Mēs neesam ar mieru pieņemt tādas cenas, bet patlaban notiek īsta cīņa. Ražotāji nāk ar savu diktātu, un valdība ir tas instruments, kas ar ražotāju ved šīs sarunas un cīņas.

Te ir jautājums par taksometriem. */ “Kāpēc pieaugušas vieglo taksometru cenas, tarifi? Kāpēc pieaugusi maksa valsts un resoru bērnudārzos?”

Par taksometriem lēmums tika pieņemts gada beigās pēc Transporta ministrijas priekšlikuma. Tam bija divi iemesli. Pirmais– degvielas sadārdzināšanās. Otrais– izdota pavēle janvārī izstrādāt vienotus likumus, vienotus taksometru izmantošanas noteikumus kā valsts, tā privātajiem vedējiem. Ieviesīsim vienādus noteikumus. Kas nepakļausies, to izslēgsim. Cenu paaugstināšana arī ar to ir saistīta. Maksas palielināšana par valsts un resoru bērnudārziem ir sakarā ar ēdināšanas sadārdzināšanos.

“Ministru padome ar savu lēmumu uzlikusi nodokli kazino ienākumiem. Kāpēc nodokli uzliek Ministru padome, ja tā ir Augstākās padomes prerogatīva? Cik naudas ir devis šis nodoklis, kur izlietota šī nauda, un kāpēc tā nav redzama 1991.gada budžetā?”

Kā jūs zināt, tie ir atskaitījumi valūtā. Es došu rīkojumu, lai jūs iepazīstinātu ar lietu stāvokli 1991.gadā. Vienā no tuvākajām sēdēm uzstāsies Ārējās ekonomikas departamenta direktors. Viņš jums sīki paskaidros, kur palika šie 65 procenti, kurus mēs saņemam valūtā.

“Kādas rekomendācijas jūs varat dot tiem 70 procentiem iedzīvotāju, kas nonākuši smagā ekonomiskā stāvoklī, tajā skaitā tiem 25–30 procentiem, kas nonākuši pie nabadzīgas eksistences sliekšņa?”

Atbilde sekojoša. Budžets ir tik sociāls, godātie deputāti, ka mani nebaida šī budžeta puse. Latvijas Republikas budžets 1991.gadam sociāli orientēts par visiem 120 procentiem. Tās ir jaunas pensijas, jauns pensiju līmenis, kas nedaudz, tomēr ir augstāks nekā Savienībā. Tās ir algas, kuru minimums faktiski būs 146 rubļi. Es nedomāju, ka šie pasākumi novedīs pie nabadzības sliekšņa 25–30 procentus iedzīvotāju. Es baidos no kā cita, no tā, ka šo 37 procentu nodokli gada ritumā nāksies koriģēt. Pašreiz, es uzskatu, sevišķi attiecībā uz pensionāriem, problēma risinās uz labo pusi, ne uz slikto. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums jāpanāk, lai veikalos būtu produkti. Tas nozīmē– neizpirkt tos kilogramiem.

Kādas ir dotāciju summas? Deputāts Gavrilovs: “Kāds ir dotāciju apjoms par produktiem, kuru cenas paaugstinātas ar PSRS lēmumu, un kāda ir iedzīvotājiem paredzētā kompensāciju summa?”

Kopējā sadārdzināšanās– 2 miljardi 100 miljoni. No budžeta iedalīti apmēram 700 miljoni. Taču daļa, kurā ir pensijas, tiek ņemta no tā budžeta, no sociālās nodrošināšanas fonda, pašlaik precīzi nepateikšu, aptuveni 200–300 miljoni. Tas ir, gandrīz puse kompensāciju nāk no valsts līdzekļiem. Nesaprotat? Nē, tā ir cita lieta. 64 miljoni ir dotācija, kuru mēs maksājam par cīsiņiem, sardelēm un taukiem. Nesaprotat? Nu, tur vēl dotācijas par ēdināšanu./

Vēl ir jautājums– kāda ir cenu indeksu prognoze sakarā ar vairumcenu celšanos? To es atbildēju Dīmaņa kungam.

?/ “Vai Latvijas Republikas valdība zina, par cik pazemināsies iedzīvotāju dzīves līmenis pēc vispārējās cenu paaugstināšanas?”/

Es jau teicu, ka, sākot ar 1.aprīli, mēs būsim gatavi mainīt visu indeksāciju. Pirmajā ceturksnī jāpaiet tam laikam, kamēr iedarbojas mūsu kompensācija. Mums vajadzēs apmēram mēnesi līdz pusotra mēneša, kad iestrādāsies mūsu kompensācijas 50 rubļu, 40 rubļu un tā tālāk. apmērā, un 1.aprīlī mēs fiksēsim to, kāds ir cenu sadārdzinājums. Ņemot par vienu 1.janvāri un pirmā ceturkšņa beigas, acīmredzot mēs iedarbināsim indeksācijas mehānismu, attiecīgi proporcionāli paceļot algu.

Ir jautājums par transporta tarifu paaugstinājumu. Transporta tarifu paaugstinājums ir vietējo padomju rīcībā, tas nav valdības kompetencē. Mēs pieņēmām lēmumu, ka vietējās padomes pašas pieņem lēmumu par to, kā mainīt transporta tarifu, kā mainīt sadzīves pakalpojumu tarifu. Ja Augstākā padome uzskata, ka vietējo padomju lēmumi vienā vai otrā pilsētā, Jelgavā, piemēram, vai citur, nav pareizi, tad Augstākā padome ir tiesīga šo jautājumu izskatīt. Tas vairs nav valdības kompetencē. Es atbildu deputātam Bukam. */ Par transportu es jau atbildēju. Jā. Tādu lēmumu mēs pieņēmām. Es teicu, ka 1.aprīlī mēs izdarīsim darba algu indeksāciju. Ne agrāk.

“Vai Latvijas Republikas valdība zina, par cik pazemināsies iedzīvotāju dzīves līmenis pēc vispārējās cenu paaugstināšanas?” Es jau deputātam Gavrilovam atbildēju par kompensācijas proporciju. Mēs kompensējam apmēram 60 procentus, ne vairāk. Var elementāri secināt, par cik pazemināsies dzīves līmenis– par 30–40 procentiem./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pulkstenis ir 11.30, uz jautājumiem vēl var atbildēt piecas minūtes.

I.Godmanis: Deputāta Drobota jautājums: */ “Cukura un alkohola cenas. Kuras no tām tiks pārskatītas un kādos ietvaros?”

Es jau atbildēju. Tas būs atkarīgs no Lauksaimniecības ministrijas un attiecīgās asociācijas sarunām– ar cukura ražotājiem “Latvijas cukurs”. Tas attiecas uz to cukuru, kas tiek ražots uz vietas. Par importa cukuru praktiski mēs nelemjam. Iespējams, ka būs sadārdzinājums sakarā ar to, ka sarežģījusies cukura iepirkšana Kubā, mēs pārorientējamies uz Austrāliju un citiem cukura piegādātājiem. Mēs šo cukuru neražojam. Par alkoholu mums nav nekādu plānu. Es minēju tikai šampanieti. Mums nav plānu pacelt cenu degvīnam./

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, es ļoti atvainojos, bet man ir kaut kas jādara procedūras jautājumā.

I.Godmanis: Man ir palikuši četri jautājumi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti, man liekas, ka jautājumu vēl ir ļoti daudz, bet mēs esam norunājuši savu reglamentu, un tas ir jāievēro. Es ierosinātu domu, ka katrs deputāts var griezties ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar detaļām cenu lietās, Ministru padomē gan pie priekšsēdētāja, gan pie ministriem. Ja šos jautājumus jāizskata šeit sesijā un arī komisijai jāsaka savs vārds, to mēs varam izdarīt. Tagad mums būtu jāpārtrauc atbildēt uz jautājumiem. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Frakcijas “Līdztiesība” vārdā piecas minūtes lūdz deputāts Dīmanis. Ņemot vērā, ka valdība šodien ir ļoti gatavojusies arī radio un televīzijā sniegt plašu informāciju, es gribētu jūs lūgt vēl nedaudz uzkavēties un šo jautājumu, tā kā mēs to bijām ieplānojuši, tā arī pabeigt. Ko darīt turpmāk, par to lems komisijās vai kā citādi. Vai jums nav iebildumu? Nav.

Lūdzu, deputātam Dīmanim piecas minūtes, kuras viņš lūdza. Pēc tam sāksies pārtraukums.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, es ļoti labi saprotu, ka valdības cenu politika ir bijušās Rižkova programmas neliela sastāvdaļa. Jūs ļoti labi atceraties, ka Rižkova programma sociālā ziņā, es teiktu, bija tāda ļoti naiva. Tā neņēma vērā sabiedrībā valdošo atmosfēru. Man tā vien liekas, ka tieši mums bija izlikti slazdi, lai mēs arī šajos slazdos iekristu un kļūtu par “Savienības izmēģinājuma trusīti”, lai Savienība varētu paskatīties, kādas sociālās sekas var būt tālejošai cenu politikai.

Ziniet, ir ļoti grūti kritizēt pašu pieeju. Bez šaubām, cenām ir jāmainās, ir jābūt pavisam citām cenu proporcijām. Taču es nekādā gadījumā negribētu, lai mēs šo jautājumu skatītu tik vienkāršoti. Es jautāju priekšsēdētājam, kāds tuvākajā laikā būs kopējais cenu indekss? Runa taču ir nevis par kaut kādiem procentiem, runa ir par reizēm. Runa nav par kaut kādu atsevišķu preču grupu, runa praktiski ir par visu preču klāstu. Ja izdosies noturēt cenas uz kaut ko, tas būs minimāli. Šajā situācijā mani uztrauc nevis šī jautājuma puse, bet tas, kā mēs spēsim runāt ar cilvēkiem, kā mēs nodrošināsim kompensāciju. Atvainojiet mani, šie rublīši taču ir asaras. Vakar pie manis pienāca viena pensionāre un teica ļoti vienkārši: “Mana pensija ir 100 rubļi, agrāk es pirku pelmeņus par 1,20 rubļiem, tagad tie maksā pāri par 5 rubļiem. Ko man tagad darīt?” Un tagad mums sola kompensāciju, ar ko bija jāsāk. To sola tikai janvāra beigās, bet es šaubos, vai janvāra beigās tā tiks izmaksāta.

Es jautāju priekšsēdētājam arī par to, vai Savienība piekrīt tam, ka cenas tiek paaugstinātas vairākas reizes? Dzirdēju sakām, ka tas atspoguļo nepieciešamību likvidēt dotācijas lauksaimniecībai. Es domāju, ka tik un tā dotācijas būs, jo, ņemot vērā cenu vispārējo celšanos, lauksaimniecība atkal nonāks sprukās un atkal būs bez peļņas, un atkal būs no budžeta jādod attiecīgie līdzekļi. Tāpēc mūsu apstākļos bija jādomā nevis par to, kā izbēgt no dotācijām, bet kā izveidot tādu cenu struktūru, ka iedzīvotāji normāli attiektos pret pārtikas produktiem. Šeit runa bija nevis par reizēm, bet par procentiem, un tieši šie procenti tika ielikti Savienības valdības programmā.

Vēl viens moments. Tie miljardi, kas ir uzņēmumu rēķinu kontos, lielā mērā ir fikcija. Jo par to, kā šie līdzekļi ir sadalīti, valdīja ļoti tāds vispārējs priekšstats. Ņemsim vienkāršu piemēru, kaut kādu uzņēmumu, kurā ir 200 strādājošie. Lai kompensētu cenu celšanos, ir nepieciešama dotācija darba algas fondā ap 150 000 rubļu. Ņemsim vēl papildus šos 37 procentus, kas būs uzskrullēti uz šo papildu darba algas fondu, tie ir tie apdrošināšanas maksājumi, tātad sanāk pāri par 200 000 rubļu. Ņemot vērā to, ka pieaugs arī nodokļi no ienākumiem, kompensācijas līmenis relatīvi saruks. Tātad vēl vajadzētu papildus dot. Tagad rodas jautājums, vai uzņēmumiem ir šī te nauda apstākļos, kad jau ir noslēgti līgumi, kad visas tās papildu izmaksas, par kurām es runāju, praktiski pārnest uz pašizmaksu nevar. Būtībā visa šī kompensācija ies no peļņas, taču peļņas var arī nepietikt. Es runāju ar ļoti daudziem saimnieciskajiem vadītājiem. Viņi nezina, no kurienes ņemt naudu. Starp citu, pirmie bļāvēji būs tieši ražošanas apvienībā VEF, kura arī politiski bija viena no visaktīvākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Taču tur vispār nav ko maksāt. Es runāju ar tiem saimnieciskajiem vadītājiem, kuriem ir tādi samērā ienesīgi uzņēmumi, bet arī tiem šīs naudas reāli nav. Ieraksti rēķinu kontos, tas ir pavisam kaut kas cits un nelīdzinās reālajai naudai, tām reālajām kompensācijas iespējām, par kurām ir runa. Es domāju, ka arī valdība ir pārsniegusi savu kompetenci. Tas ir vienkārši absurds, ka parlamentam uzlikta atbildība par budžetu, atbildība par nodokļiem, bet nav nekādas atbildības par cenām. Tātad valdība savu kompetenci ir pārsniegusi. Parlamentam šī cenu politika ir jāņem savā ziņā. Un, kas attiecas uz indeksāciju, šo problēmu savā ziņā bija jāņem tieši valdībai, nevis arodbiedrībām, kas var tikai organizēt streikus, lai tikai parādītu valdībai, ka ir jāindeksē darba alga.

Beigu beigās gribu pateikt ļoti vienkāršu lietu, proti, mēs nedrīkstējām uzsākt jauno cenu politiku, kamēr nebijām nokārtojuši visus jautājumus, kas saistās ar kompensāciju un indeksāciju. Tuvākajā laikā, es ļoti baidos, tādēļ valdības politika nebūs izprasta un populisma vilnis atkal gāzīsies mums pāri. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mūsu reglaments, par kuru mēs esam kopēji vienojušies attiecībā uz šā jautājuma izskatīšanu, ir pilnīgi izturēts, tikai ar dažām atkāpēm. Tagad es saprotu, ka mēs pieņemam zināšanai valdības informāciju. Deputāti, kuri ir noklausījušies informāciju un kuriem ir kādi konkrēti jautājumi, tos uzdod valdībai rakstveidā un saņem atbildes no konkrētām amatpersonām. Ja ir kādi konkrēti priekšlikumi sakarā ar cenām un kompensācijām, kuri būtu jāizskata Augstākajā padomē, tad deputāti šos savus priekšlikumus var iesniegt komisijā vai arī likumdošanas iniciatīvas kārtībā izskatīšanai plenārsēdē paši var iesniegt konkrētus likumprojektus.

Patlaban sākas pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs deputāts Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Vārdu paziņojumam frakcijas vārdā lūdz frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti uzmanīgi noklausījāmies valdības informāciju un uzskatām, ka valdība ir krietni pārsniegusi savu kompetenci tik svarīgā jautājumā, kas skar visus republikas iedzīvotājus. Noskaidrojām, ka valdībai nav ne mazākā priekšstata par to, kā kompensēt cenu pieaugumu, kā indeksēt darba algu. Tāpēc mēs jums piedāvājam lēmuma projektu, kas uzrakstīts krievu valodā:

?/ Līdz republikas iedzīvotāju sociālo garantiju valsts programmas pieņemšanai, cenu celšanās kompensācijai, ienākumu indeksācijai apturēt Latvijas Republikas Ministru padomes lēmuma par cenu reformu darbību./

Es nododu šo lēmuma projektu sekretariātā, kur to pārtulkos latviešu valodā. Šodien, protestējot pret cenu pieaugumu un valdības nostāju šajā jautājumā, frakcija “Līdztiesība” atstāj zāli. (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti! Kolēģi Dīmani, vai jums var uzdot jautājumus? Kāpēc jūs skrienat prom no tribīnes? Ko paziņojāt? Ja jums ir dots vārds tribīnē, jums kā deputātam ir jāatbild uz jautājumiem. Ko jūs te iedomājaties? Nāciet atpakaļ tribīnē! Kā, lūdzu? Ja jūs sākat valdīt šajā zālē, tad turpiniet vien tālāk tādā veidā.

Turpinām darbu. Lūdzu, kolēģi Špoģi, nāciet tribīnē!

A.Aleksejevs: */Vai es varu rēķināties ar to, ka es saņemšu.../

Priekšsēdētājs: Par procedūru, lūdzu!

A.Aleksejevs: */ Vai es varu rēķināties ar to, ka man būs iespēja sniegt īsu ziņojumu?/

Priekšsēdētājs: */Par kādu jautājumu?/

A.Aleksejevs: */ Es darīšu zināmu deputātiem savu viedokli. Kā es saprotu, cenzūra vēl nav ieviesta./

Priekšsēdētājs: */Mēs norunājām, ka jūs varat savu viedokli izteikt lēmuma projekta veidā, ja jūs tas.../

A.Aleksejevs: */ Tas nozīmē, ka man tagad nebūs iespēju šeit uzstāties? Es uzskatu par nepieciešamu tieši tagad šeit uzstāties. Vai es varu rēķināties ar to, ka man būs tāda iespēja, vai nebūs?/

Priekšsēdētājs: */Mēs esam norunājuši par reglamentu. Kolēģis Dīmanis iesniedza savu projektu. Uz jautājumiem atbildēt viņš atteicās. Šis projekts tiks izskatīts, pavairots un izsniegts deputātiem./

A.Aleksejevs: */Tas uz kolēģi Dīmani neattiecas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet rakstveidā! Turpinām izskatīt jautājumu– likumprojektu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Jautā deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamam referentam jautājums par 12.panta redakciju. Deputāts Birkavs ir izteicis šaubas par to, kā saprast intelektuālā īpašuma jēdzienu. Komisija šajā gadījumā vispār ir no tā atteikusies. Vai jūs neuzskatāt, ka tādā gadījumā mēs radīsim situāciju, ka tām idejām, kuras varētu, es gribētu teikt, pārvērst naudā, gluži vienkārši Latvijā, kā līdz šim, pielietojuma nebūs. Vai mēs, izsviežot šo terminu, neizsviežam, kā saka, no vanniņas līdz ar ūdeni arī bērnu?

K.Špoģis: Redziet, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas ir ļoti sīkas. Tā ir pirmā pakāpe, sākot ar vienu personu, trim dalībniekiem, desmit, tas ir, ar 30 000 pamatkapitālu. Tās ir ļoti nelielas un sīkas. Rūpīgi izskatot un apsverot šos priekšlikumus attiecībā uz 12.pantu, uzskatījām, ka tas ir ļoti nepieciešams, tas ir labi iestrādāts akciju sabiedrību likumā. Taču šeit, to atkārtojot tik sīkās, nelielās sabiedrībās, kur ir pats sākums, var gadīties dažādas nesaprašanās par to un varētu izmantot tā saucamo intelektuālo īpašumu nepietiekami kompetenti un pat, negribētos teikt, varbūt arī nepareizi. Tāpēc mēs nolēmām šajā likumā atteikties.

A.Plotnieks: Šajā sakarībā varbūt vēl tikai priekšlikums. Vai jūs neuzskatāt, ka iespējams apsvērt vismaz šādu formulu– “Mantiskai iemaksai pielīdzināma intelektuālā īpašuma vērtība naudas izteiksmē”?

K.Špoģis: Jā, mēs izskatīsim tūlīt pat. Pēc sēdes beigām iesim augšā pie juristiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir jautājums par 31.pantu, kurā norādīts: “Daļas atsavināšana citai personai”. Tā kā no iepriekšējiem pantiem ir tā grūti atšķirt, bet es, vadoties pēc loģikas, sapratu, ka šeit ir runa nevis par kaut kādu daļu, bet par izmaksātās daļas atsavināšanu citai personai.

K.Špoģis: Jā, kurā punktā? Mēs tikai apmainām šeit vietām. Pašreizējais otrais būs pirmais, un tad pašreizējais pirmais būs otrais. Tad tie loģiski seko viens otram pēc kārtas.

L.Muciņš: Jā, tad par otro daļu man vēl ir divi mazi, precizējoši jautājumi. Kādēļ te runāts par atpirkšanu? Kā jūs motivējat to, ka sabiedrībai ir pienākums atpirkt šo daļu no īpašnieka? Vai šeit tomēr ir domāta izvēles iespēja atpirkšanai? Te tā neskaidri uzrakstīts. Vai te domāta izvēle jeb obligāti ir jāpērk?

K.Špoģis: Te mums speciāli nav akcentēts, bet būs divi veidi– gan slēgtās, gan atklātās. Slēgtajā gadījumā tā būs jāatpērk, atklātajā– varēs pārdot jebko.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav.

K.Špoģis: Paldies, cienījamie kolēģi! Ierosinājums arī pārējiem kolēģiem iesniegt savus rakstiskos priekšlikumus, četri jau ir ienākuši, arī pārējie jāiesniedz šodien pat.

Priekšsēdētājs: Vadoties pēc mūsu tradīcijas un reglamenta, mums par šo visu jānobalso.

K.Špoģis: Jā, par 23.pantu atsevišķi, tas ir, par Edmunda Krastiņa priekšlikumu– pamatkapitālu no 20 000 paaugstināt uz 50 000.

Priekšsēdētājs: Vai attiecībā uz pieņemtajiem priekšlikumiem pārējiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Kāda jums tagad ir kārtība: jūs vairāk nebalsojat, ja nav iebildumu? Es saprotu, lūdzu, paskatieties visi, lai pēc tam procedūras jautājumos nebūtu nekādu iebildumu. Šeit– uz divām lapām– jums ir pieņemtie priekšlikumi. Nav. Līdz ar to balsoti tie netiks, bet tiks akceptēti, balsojot kopumā.

Šeit ir piezīme pie 23.panta. Lūdzu, vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Jautājums būtisks, manuprāt, ir tādā nozīmē, kāds tad ir tas minimālais kapitāls, apjoms, ar kuru mēs varam ļaut ierobežot uzņēmējam savu atbildību? Jo šeit ir būtiskas attiecības ar trešajām personām, ar tiem, kas darbojas, sadarbojas ar šo sabiedrību, slēdz līgumu un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šim kapitālam jābūt pietiekami lielam, lai uzņēmējs varētu savu atbildību ierobežot. Pretējā gadījumā, ja viņš nespēs šādu daudzmaz vērā ņemamu kapitālu savākt, tas neliedz iespēju viņam nodarboties, veikt šo uzņēmējdarbību citās formās, piemēram, privātuzņēmumu formā vai veidojot līgumsabiedrības. Taču tur, protams, atbildība būs pilnā apjomā. Pašreizējos apstākļos, es domāju, 20000 ir pārāk maza summa, lai varētu ierobežot savu atbildību.

Salīdzināsim to, teiksim, ar Rietumu praksi. Rietumvācijā šī summa, es izteikšu to dolāros, lai varētu vieglāk salīdzināt, tātad sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir apmēram 35 000 dolāru. Francijā ir 40 000 dolāru. Pat, ja mēs ņemam, vadoties pēc kaut kāda minimāla dolāru kursa, teiksim, 1:10, kaut gan, kā labi zināms, brīvā tirdzniecībā dolāra kurss ir stipri augstāks– viens pret divdesmit, arī tad tas sanāk 40 000. Turklāt mums jāņem vērā, kāda pašlaik ir rubļa reālā pirktspēja. Tāpēc es piedāvāju vismaz sākuma periodā šeit noteikt un ielikt 50 000 rubļu, ņemot vērā arī to cenu pieaugumu, kāds ir paredzams šā gada laikā gan izejvielām, gan iekārtām, gan daudz kam citam, lai būtu kaut cik reāls segums ierobežotajai atbildībai.

Priekšsēdētājs: Jūs arī izteiksiet savu viedokli? Lūdzu.

K.Špoģis: Šis minimālais ieraksts– 20 000– neierobežo iespējas savos statūtos pieņemt līdz 50 000 vai 100 000. Taču minimālajiem 20 000 jābūt tāpēc, ka tiešām tas ir šīs sabiedrības, tajā skaitā arī vienas personas, tajā skaitā ģimenes, tajā skaitā dažu cilvēku, pats sākums. Tāpēc arī darba grupa un komisija palikām pie tā, ka sākumā tas minimālais varētu būt 20 000, un statūtos var paredzēt jebkuru citu summu. Akciju sabiedrībās minimālais ir 100 000.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēl vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100 deputāti. Vai vajadzētu pagaidīt pāris minūtes? Mēs nobalsosim par Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Jūs dzirdējāt gan komisijas, gan Edmunda Krastiņa argumentus. Balsosim par Edmunda Krastiņa priekšlikumu, es tā saprotu. Pēc tam balsosim kopumā otrajā lasījumā. Man tomēr jāatvainojas vispirms, jo jāreģistrējas vēlreiz, tā kā zālē ienāca vismaz septiņi kolēģi. Esiet tik laipni! Redziet, tomēr zvanam ir ļoti liela nozīme. Kolēģi, lūdzu, visi reģistrējieties. Rezultāts. Kolēģus, kuri ieradušies, lūdzu paņemt šo lapu ar pielikumiem attiecībā uz likumprojektu “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”. Runa ir par 23.pantu. Tātad balsojam par deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu– aizstāt 20 000 ar 50 000. Rezultāts: mazākums. Līdz ar to paliek komisijas redakcija– 20 000.

Tagad, lūdzu, balsosim kopumā. Par akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 100, atturas– 1. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Kādas ir jūsu vēlmes tālākai rīcībai ar šo likumprojektu?

Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Ir lūgums Plotnieka kungam un arī Muciņa kungam, lai viņi tūlīt iedod savus priekšlikumus. Vēl ir iesniegti četri ierosinājumi. Centīsimies parastajā laikā, tas ir, maksimālā tempā– pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Tātad īpaši nav jānosaka? Ir iebildumi? Nav. Paldies.

Kolēģi, deputāti! Es lūdzu turpmāk vadīt sēdi un vadīt nākamā jautājuma izskatīšanu priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mūsu nākamais jautājums ir Latvijas Republikas likums “Par līgumsabiedrībām” otrajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē, kolēģus lūdzu koncentrēties darbam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka noskaņojums nav atbilstošs šāda likumprojekta izskatīšanai, tomēr gribētu jūs iepazīstināt ar to darbu, kas ir veikts pēc tam, kad likumprojekts “Par līgumsabiedrībām” tiks pieņemts pirmajā lasījumā. Šajā laikā mēs esam saņēmuši jau Lietuvas Republikā pieņemtu analoģisku likumu, kas deva diezgan labu vielu salīdzināšanai un arī izmantošanai.

Likumprojekts ir apspriests kompleksajā darba grupā, kurā bija vairāku komisiju ieinteresētie pārstāvji. Saņemta arī Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atsauksme jeb priekšlikumi par šo likumprojektu. Visa tā rezultātā uz otro lasījumu ar Nr.383 jums ir izsniegts likumprojekts. Tas papildināts ar vairākām jaunām normām, kas radušās gan deputātu ierosinājumu rezultātā, gan arī pēc salīdzināšanas ar Lietuvas Republikas likumu par līgumsabiedrībām. Jāsaka, diemžēl Juridiskās pārvaldes priekšlikumi, kuri ir jums izsniegtajā dokumentā Nr.385, tika saņemti jau pēc tam, kad šis likumprojekts bija sagatavots otrajam lasījumam. Tāpēc daļa no tiem diemžēl būs jāprecizē, lai tos iekļautu trešajā lasījumā. Taču var uzskatīt, ka lielākā daļa jau ir ņemti vērā, jo arī Juridiskā pārvalde lielāko daļu savu priekšlikumu bija pamatojusi, balstoties uz Lietuvas Republikas likumu par līgumsabiedrībām. Tā kā tas bija mūsu rīcībā, tad jau var uzskatīt, ka lielākā daļa ir ņemta vērā.

Varbūt iepazīstināšu jūs ar būtiskākajiem papildinājumiem, kas ir nākuši klāt šajā likumprojektā divu lasījumu starplaikā. Likums ir papildināts ar preambulu, pirmajā nodaļā papildus iekļauti jēdzienu skaidrojumi, tie ir līgums, sabiedrība un dalībnieks. Precizēta 1.pantā ārvalstu fizisko un juridisko personu līdzdalības kārtība. No jauna iekļauti panti– 2. līdz 5., kuri precīzāk nosaka šo līgumsabiedrību tiesisko statusu. 3.pants zināmā mērā dublē tās normas, kas ir likumā par uzņēmējdarbību, kurā noteikta kārtība, kā jāveido līguma sabiedrības nosaukums, kā arī tas, ar kādiem nosacījumiem līgumsabiedrības dibināšanas līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu. Precizēta arī dibināšanas līguma noslēgšanas forma. Papildus iekļauts 7.pants, kurā noteikts tas, ka tā jāapstiprina, jāapliecina notariāli 10. un 11.pantā. Precizēta iemaksu izdarīšanas kārtība. Papildināti tie gadījumi, kad līgumsabiedrības darbība izbeidzas. Tas saskaņots ar likumu par uzņēmējdarbību. Iekļauts jauns pants– 13.pants, kas nosaka to, kā tiek mainīts jeb kāda ir kārtība, uzņemot līgumsabiedrībā jaunu komplementāru dalībnieku vai komanditu. 16.pantā precizēta likvidācijas kārtība, kā arī iekļauts 30. un 31.pants, kas nosaka līgumsabiedrības dalībnieku darbības iespējas un uzņēmējdarbības iespējas ārpus šīs līgumsabiedrības. Bez tam 34.pantā un 38.pantā precizēta pilnvaroto dalībnieku pārstāvju darbības kārtība. Tātad tie būtu galvenie lielākie papildinājumi jeb normas, kas nākušas klāt šajā likumā tekstā.

Likumprojekta beigu daļā ir iekļauti arī deputātu priekšlikumi, no kuriem būtiskākie nav pieņemti. Tie ir tādi kā sestais priekšlikums, kuru ierosināja deputāts Ivars Ēlerts,– personisko darbu izslēgt no peļņas veidošanas daļas un attiecīgi no atbildības. Tas ir noraidīts. Devītais priekšlikums– deputāta Ziediņa iesniegtais –, proti, ka komplementārais dalībnieks ir atbildīgs tikai nošķirtā apjomā, kas nesaskan ar līgumsabiedrības komplementārā dalībnieka būtību, ka viņš atbild pilnā apmērā par līgumsabiedrības saistībām. Vēl ir deputāta Ziediņa priekšlikums par to, ka arī komandits varētu pārstāvēt līgumsabiedrības un tas nemainītu viņa statusu šajā līgumsabiedrībā. Arī darba grupā mēs nedaudz diskutējām par šo jautājumu. Salīdzinājuši ar Lietuvas Republikas likumu, tomēr atstājām šo iepriekšējo redakciju, ka gadījumā, ja komandits ir pārstāvējis līgumsabiedrību, tad par šiem darījumiem viņš atbild pilnā mērā un solidāri ar komplementārajiem līgumsabiedrības dalībniekiem. Tie man īsumā būtu visi komentāri par otrajā lasījumā iesniegtā likumprojekta tekstu.

Priekšsēdētājs: Tagad mēs varētu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā, pieņemt pa pantiem, akceptēt otrajā lasījumā. Es domāju– varbūt neuzsāksim, kā mēs esam paredzējuši, nekādas vispārējās debates, bet uzreiz ķersimies pie pantiem un noskaidrosim mūsu attieksmi. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Pirms mēs ķeramies pie šā darba, man tomēr ir jautājums. Jau cienījamais referents runāja par papildinājumiem, kurus iesniegusi Juridiskā pārvalde. Taču es skatījos, ka sešās vietās ir norādījums uz to, ka tiks precizēts vai kaut kas darīts līdz trešajam lasījumam. Ja mēs tagad pieņemsim otrajā lasījumā pa pantiem, tātad trešajā lasījumā šeit būs atkal liela putra, izsekot kaut kam būs ļoti grūti. Man drīzāk būtu priekšlikums to iestrādāt, lai deputātiem viss ir skaidri pārredzams, un tad mēs varam apspriest otrajā lasījumā un likumprojektu pieņemt pa pantiem, jo pašreiz pa pantiem nav salikts.

Priekšsēdētājs: Tātad, cik es saprotu, deputāta Endziņa priekšlikums ir pārtraukt otro lasījumu un atlikt uz nākamo vai citu plenārsēdi, dodot iespēju darba grupai jeb komisijai iestrādāt rakstiski saņemtos Juridiskās pārvaldes priekšlikumus.

E.Krastiņš: Es saprotu, tas ir Endziņa personiskais viedoklis, ka viss nav salikts pa plauktiem. Mans viedoklis ir šāds: tur, kur atstāts precizēt uz trešo lasījumu, pamatā šīs normas ir, tās vienkārši ir jāprecizē un varbūt nedaudz, nemainot, neiekļaujot jaunas normas, neizslēdzot, jāsakārto tās citādā kārtībā, kas izrietētu no Juridiskās pārvaldes pirmā priekšlikuma par likumprojekta struktūru. Var piekrist tam, ka varbūt kāds pants ir jāpārceļ citā nodaļā, taču tas nemainīs likuma jēgu, kā arī citas lietas, kas var tikt precizētas. Tāpat precizēšana uzmanīgi ir jāpārdomā, varbūt jāmaina daži formulējumi, bet ne pati likumprojekta būtība. Bez tam pēc otrā lasījuma, kā es labi saprotu, var ienākt arī citi priekšlikumi, un tad arī tie tiks iestrādāti tomēr trešajā lasījumā. Tad deputātiem trešajā lasījumā būs skaidrība un varēs attiecīgi izlemt, vai šo likumprojektu var pieņemt trešajā lasījumā vai nevar pieņemt, vai tas jāatgriež atpakaļ otrajā lasījumā vai jārīkojas kaut kā citādi.

Vēl es gribētu komentēt, ka diemžēl Juridiskā pārvalde ārkārtīgi ilgi gatavojās iesniegt savus priekšlikumus, kurus iesniedza precīzi tajā dienā, kad teksts bija sagatavots otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es tomēr uzskatu, ka steiga ir vajadzīga vienīgi, ķerot blusas. Mēs taču pieņemam diezgan svarīgu likumu. Cienījamais Krastiņa kungs, man liekas, deputātiem normāli jāseko līdzi visai gaitai, jo galu galā ne visi ir pietiekami kompetenti šajos jautājumos. Taču, ja jāseko līdzi tekstam un tiem priekšlikumiem, kuri jau ir iestrādāti, un jāsaprot, kur kas ir un par kādu teikumu kur, kādā vietā ir runa.
Ja uzskatāmi tas nav redzams, tad tas prasa ļoti nopietnu darbu. Es domāju, ka tas būs lietas labā, lai mūsu likums būtu kvalitatīvs. Nesaprotiet to tikai tā, ka es esmu pret šādu likumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Es esmu ieinteresēts, lai tas, ko mēs pieņemam, būtu kvalitatīvs.

Priekšsēdētājs: Tātad ir izteikti divi viedokļi. Viens ir komisijas deputāta Edmunda Krastiņa viedoklis, ka mēs likumprojektu varam izskatīt otrajā lasījumā tādā veidā, kāds tas ir pašlaik, un iestrādāt visus priekšlikumus līdz trešajam lasījumam. Otrs– deputāta Endziņa viedoklis, ka pārlieka steiga šajā brīdī nebūtu vajadzīga, un jāiestrādā Juridiskās pārvaldes priekšlikumi, lai mēs likumprojektu izskatītu kvalitatīvi. Es domāju, ka šos divus viedokļus mēs varam izšķirt tikai balsojot.

Tātad pirmais ir komisijas viedoklis– jāizskata otrajā lasījumā pašreizējā veidā un formā. Otrs ir deputāta Endziņa viedoklis– jāatliek otrais lasījums un jāturpina strādāt komisijai. Pirmo mēs balsojam komisijas variantu. Rezultāts: par– 51, pret– 15 un atturas– 20. Otrs balsojums par deputāta Endziņa priekšlikumu– atlikt otro lasījumu un likumprojektu sagatavot. Es gribu labot– pirmajā balsojumā par bija 52. Rezultāts: par– 34, pret– 23 un atturas– 28. Līdz ar to spēkā ir komisijas viedoklis.

Mēs sākam izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu– 1.pants.

E.Krastiņš: Tātad 1.pantā jeb, pareizāk sakot, pirmajā nodaļā, kur ir lietoto jēdzienu nozīme, ir iekļauti...

Priekšsēdētājs: Preambula un pirmā šī nodaļa– skaidrojošā nodaļa.

E.Krastiņš: Preambula ir iekļauta no jauna saskaņā ar Jūras lietu komisijas priekšlikumu, un saskaņā ar deputāta Ēlerta priekšlikumu ir iekļauti abi divi jēdzienu skaidrojumi. Bez tam tur bija daži deputāta Ziediņa priekšlikumi attiecībā uz pirmo sadaļu– piemēram, ceturtais priekšlikums –, kas ir noraidīti.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vai kādam būtu iebildumi par komisijas slēdzienu, par jūsu priekšlikumu attiecībā uz preambulu un uz pirmo sadaļu. Nav. Tādā gadījumā mēs varam turpināt. Tātad otrās sadaļas 1.pants.

E.Krastiņš: 1.pantā saskaņā ar deputāta Cilinska priekšlikumu ir iekļauta fizisko un juridisko personu līdzdalības kārtība, taču nav izmantota terminoloģija “Latvijas Republikas pilsonis” un “pastāvīgais iedzīvotājs”, jo diemžēl pašlaik es uzskatu un arī darba grupā uzskatījām, ka šī terminoloģija, šīs problēmas jāatrisina citos likumos, nevis likumā par līgumsabiedrībām. Tas ir 14.priekšlikums, kas attiecas uz visu likumu kopumā, proti, kā izmantot terminoloģiju “Latvijas Republikas pilsonis” un “pastāvīgais iedzīvotājs”, bet ir tomēr iekļauti jēdzieni “ārvalstu fiziskās un juridiskās personas”.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir kas iebilstams? It sevišķi deputātam Cilinskim vai nav nekas pretī? Mēs varam turpināt.

Lūdzu– otrā sadaļa, 2.pants.

E.Krastiņš: No jauna ir iekļauti 2. līdz 5.pants. Līdz ar to priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem nav priekšlikumu? Es ierosinātu tomēr nobalsot par 2. līdz 5.pantu, tā kā tie iekļauti no jauna un par tiem nav bijuši balsojumi iepriekš. Lūdzu, balsosim par 2. līdz 5.panta akceptēšanu. Rezultāts: par– 63. Tātad 2. līdz 5.pants ir akceptēts.

E.Krastiņš: 6.pantā ir iekļauts deputāta Ēlerta priekšlikums, tikai nedaudz citā redakcijā, tas ir, nevis obligāti paredzami noteikumi, tas ir piektais priekšlikums, nevis obligāti paredzamas šīs lietas, bet tās ir iespējams paredzēt, jo būtībā likums nosaka šo peļņas sadali, gan pārvaldes kārtības noteikšanu līgumsabiedrībās. Tātad deputāta Ēlerta priekšlikumu iekļaut nedaudz citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka deputāts Ēlerts ir apmierināts. Vai deputātiem ir kādi iebildumi par šo? Nav. Mēs varam turpināt.

Lūdzu– 7.pants.

E.Krastiņš: Līdz 12.pantam deputātiem priekšlikumi nav bijuši.

Priekšsēdētājs: Vai pašlaik plenārsēdes laikā deputātiem nav radušies kādi priekšlikumi, sākot no 7. līdz 12.pantam? Neredzu.

Lūdzu– 13.pants.

E.Krastiņš: Uz 12.pantu attiecas sestais priekšlikums, kas ir deputāta Ēlerta iesniegts,– mainīt ieguldītā personīgā darba tiesības un atbildību gan par peļņu, gan par zaudējumiem. Tas ir noraidīts, jo es tomēr uzskatīju, ka tā ir uzņēmējdarbības forma, kura varētu dot arī ieguldītam personīgam darbam tiesības piedalīties peļņas sadalē un līdz ar to arī uzņemties attiecīgu atbildību par līgumsabiedrības saistībām.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ēlerts piekrīt šim skaidrojumam? Paldies. Tādā gadījumā mēs varam turpināt.

E.Krastiņš: No jauna ir iekļauts 13.pants, tādēļ priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Tā kā 13.pants ir iekļauts no jauna, vai deputātiem ir kas piebilstams? Nav. Vienalga, mums ir jābalso. Tātad balsojam par 13.panta akceptēšanu. Rezultāts: par– 64. Tādējādi 13.pants ir akceptēts.

Lūdzu– 14.pants.

E.Krastiņš: Saskaņojot ar Jūras lietu komisijas priekšlikumu un arī saskaņojot ar likumu “Par uzņēmējdarbību”, 14.pantā ir precizēts līgumsabiedrības izbeigšanās gadījumu uzskaitījums.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas iebilstams? Nav. Lūdzu– 15.pants.

E.Krastiņš: Attiecībā uz 15., 16. un 17.pantu nekādi priekšlikumi nav bijuši.

Priekšsēdētājs: Vai, lūdzu, deputātiem attiecībā uz šiem pantiem ir kas iebilstams? Nav. Turpinām.

E.Krastiņš: 18.pantā bija deputāta Ziediņa priekšlikums par to, ka komplementāriem dalībniekiem atbildība būtu tikai nošķirtā īpašuma apmērā, nevis pilnā apjomā. Šo priekšlikumu nācās noraidīt, jo tas nesaskan ar pašu līgumsabiedrības komplementārā dalībnieka būtību, vadoties pēc tā definīcijas un arī pēc tā, kā tas ir noteikts likumā “Par uzņēmējdarbību”. Ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, nekavējoties rastos pretruna ar likumu “Par uzņēmējdarbību”. Komplementārais dalībnieks par saistībām atbild pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būtu iebildumi? Nav. Turpinām.

E.Krastiņš: Nākamais pants, kurā ir bijuši priekšlikumi,– 24.pants.

Priekšsēdētājs: Tātad līdz 24.pantam nav bijuši priekšlikumi? Vabūt deputātiem pašreiz ir? Nav. Turpināsim.

E.Krastiņš: Tātad uz 24.pantu attiecas 11.priekšlikums, ko izteicis deputāts Ēlerts. Tas saistījās ar priekšlikumu par personiskā darba ieguldījuma maiņu. Tā kā mēs to esam noraidījuši, tad acīmredzot arī šis atkritīs. Deputāta Ziediņa 10.priekšlikums bija vispārīgas dabas. Bija arī konkrēts priekšlikums par to, ka peļņas sadali nosaka tikai līgums, jo šī kārtība nesniedzot to nozīmi, kāda ir apsaimniekošanai. Uzskatīja, ka par apsaimniekošanu un darbību, ko veic līgumsabiedrības dalībnieka attiecīgie vai algotie darbinieki, saņem darba samaksu, taču peļņa galvenokārt tiek dalīta proporcionāli līdzdalībai pamatkapitālā, izņemot tos gadījumus, kas līgumā paredzēti citādi.

Priekšsēdētājs: Deputāta Ziediņa gan šeit nav. Vai citiem deputātiem būtu kas bilstams? Nav. Es domāju, ka mēs varam turpināt savu darbu.

E.Krastiņš: Nākamais ir 29.pants.

Priekšsēdētājs: Līdz 29.pantam priekšlikumu nav? Paldies. Lūdzu– 29.pants.

E.Krastiņš: Attiecībā uz 29.pantu bija deputāta Ēlerta priekšlikums, ka jāsvītro vārdi “nāves gadījumā”, jo tādā gadījumā līgumā varētu paredzēt, ka tiesības un pienākumus var arī mantot. Taču šeit ir noteikta tā kārtība, kādā attiecīgā dalībnieka mantinieki var saņemt atpakaļ pamatkapitāla daļu. Gadījumā, ja sabiedrības līgumā noteikts vai arī sabiedrības dalībnieki nolemj, ka mantinieki var turpināt līdzdalību līgumā, tāpat šis līgums būs jāpārformē no jauna un jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Tā ka, domāju, nebūtu nepieciešamības šeit svītrot, jo tas tikai radītu neskaidrību. Šis ir tikai precizējošs fakts par nāves gadījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Visnotaļ piekrītot jūsu argumentiem, tomēr es gribētu uzdot vienu jautājumu. Klausoties atbildi, man tomēr gribas daļēji atbalstīt Ēlerta priekšlikumu. Ir runa tikai par teikumu, ir uzrakstīts, ka dalībnieka izstāšanās vai viņa nāves gadījumā viņa pamatkapitāla daļa tiek izmaksāta gada laikā. Par izstāšanos tas ir skaidrs. Taču vai, par nāvi runājot, šeit ir nepieciešams tik konkrēts norādījums, ka tiek izmaksāts? Jūs pats arī paskaidrojāt, ka līgums tiek slēgts no jauna. Tad tikpat labi mantinieks var, kā saka, turpināt savu līdzdalību šajā līgumsabiedrībā, un es aicinātu šo teikumu trešajā lasījumā, ja jūs pēc būtības neiebilstu, tomēr pārstrādāt tādā ziņā, lai attiecībā uz mantiniekiem nav tikai viens gadījums. Es domāju, ka mantinieku tiesības mums jāaizsargā vairāk. Mēs nevaram viņiem uzspiest saņemt naudu. Ja pārējie līguma dalībnieki piekritīs, mēs mantiniekiem varam dot alternatīvu. Patlaban varbūt nebalsosim, bet es principā piekrītu vārdu “nāvi” ņemt ārā un ietvert šo pirmo un otro teikumu vēl speciāli ar izvēles tiesībām: vai nu izmaksāt, vai tomēr iestāties sabiedrībā, noslēdzot jaunu līgumu.

E.Krastiņš: Jā, tam var piekrist. Īpaši labi jau būtu, ja šis ierosinājums tiktu iesniegts arī rakstiski.

Priekšsēdētājs: Cik var saprast, tad komisija un deputāts Muciņš ir vienojušies par turpmāko darbību attiecībā uz 29.pantu. Vai deputātam Ēlertam šajā sakarībā būtu kas sakāms? Tātad mēs varam piekrist, ka trešajā lasījumā šā panta formulējums tiks redakcionāli grozīts, pievienojot skaidrojošu nozīmi.

Lūdzu– 30.pants.

E.Krastiņš: 30. un 31.pants ir jauni panti, jaunas formas, kas šeit iekļautas. Nākamā un pēdējā piezīme par konkrētu pantu ir par 37.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai par 30. un 31.pantu, kas ir jauni panti, būtu kādi jautājumi?

E.Krastiņš: Tāpat arī par 34.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad 30., 31. un 34.pants šajā likumprojektā ir jauni panti. Es uzaicinātu godājamos deputātus par tiem nobalsot, jo par tiem iepriekš nav balsots. Rezultāts: par– 76, līdz ar to mēs esam šos pantus jau akceptējuši.

Lūdzu– pēdējais pants.

E.Krastiņš: Attiecībā uz 37.pantu ir deputāta Ziediņa priekšlikums Nr.13. Deputāts Ziediņš uzskata, ka šo pantu vajadzētu svītrot, jo, ja jau līgumsabiedrību var pārstāvēt algota, pilnīgi sveša persona, tad, pēc deputāta Ziediņa domām, to varētu darīt arī komandits, neuzņemoties nekādu papildu atbildību. Mans viedoklis, kā arī šajā grupā pēc apspriešanas radušais viedoklis un arī Lietuvas Republikas likumā paustā doma ir: ja komandits pārstāv līgumsabiedrību, tad viņš ar līgumsabiedrību tomēr ir īpašās attiecībās, proti, šeit ir ieguldīts viņa kapitāls, un līdz ar to var rasties, veidoties arī īpašas attiecības. Ja viņš pārstāv līgumsabiedrību ar trešajām personām, šai atbildībai tomēr jābūt lielākai un tādai, kā tas noteikts 37.pantā.

Priekšsēdētājs: Es redzu, deputāts Ziediņš piedalās mūsu plenārsēdes darbā. Cik es saprotu, tad nav komentāru. Papildus labiem priekšlikumiem, es redzu, mums vēl ir vispārējs priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pēteris Lazda.

E.Krastiņš: Jā, tas bija par nosaukumiem. Taču nosaukumus mums noteica jau likums “Par uzņēmējdarbību”. Ja mēs patlaban mainīsim terminoloģiju, līdz ar to jāmaina arī likums “Par uzņēmējdarbību”, jo tajā noteikts termins “komanditu sabiedrība”.

Priekšsēdētājs: Vai deputātam Lazdam būtu kaut kas sakāms? Nav. Godājamie deputāti, mēs varētu balsot par likumprojektu “Par līgumsabiedrībām”, par šā likumprojekta akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā. Rezultāts: par– 81, pret– 1 un atturas– 4. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Krastiņa kungs, cik es saprotu, tad trešajam lasījumam ir parastais mūsu termiņš, apmēram divas nedēļas?

E.Krastiņš: Jā, es tā gribētu cerēt, taču, redzot to ātrumu, ar kādu tiek iesniegtas atsauksmes, es domāju, ka nepieciešamības gadījumā, ja Augstākajai padomei nebūs iebildumu, tad varbūt šis termiņš var nedaudz ieilgt.

Priekšsēdētājs: Tātad darba procesā mēs izskatīsim trešajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, mums šajā sēdē vēl ir jāstrādā 20 minūtes. Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir nolikuma projekts “Par Sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi”. Vai mēs varam sākt skatīt šo dokumentu tagad? Mums jāatceras, ka pulksten 15.00 jau paredzēts cits jautājums. Deputāti izsakās, ka varam sākt minētā jautājuma izskatīšanu.

Lūdzu Marjašas kundzi tribīnē.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, ja mēs labi gribēsim, tad līdz pusdienas pārtraukumam mēs šo jautājumu izlemsim. Projekts, kas jums ir uz rokām, jau vienreiz bija iesniegts apspriešanai Augstākajā padomē. Toreiz tika izvirzītas vairākas piezīmes, kuru lielākais vairums, kā jūs redzat jums izdotajā dokumentā Nr.390, ir ņemtas vērā. Vai ir vajadzība dot kopīgu šā dokumenta raksturojumu? Vispār es varētu īsumā pateikt, atgādināt, ka ideja par Sabiedriskās konsultatīvās padomes radīšanu bija pieņemta Latvijas Tautu forumā 1988.gada decembrī. Arī pašreiz spēkā esošās Latvijas Konstitūcijas 106.pants atspoguļo to, ka šāda struktūra mums tiešām pastāv. Pretējās frakcijas galvenais iebildums pagājušajā reizē, kad mēs izskatījām, bija tas, ka šāda struktūra nav vajadzīga, bet Augstākajā padomē ir vajadzīga otra palāta. Neskatoties uz to, ka mūsu komisijā, kad mēs pēdējo reizi skatījāmies šo projektu, arī frakcijas “Līdztiesība” biedri Romašovs un Āboltiņš aktīvi piedalījās un piekrita. Kā es dzirdēju, tad šīs frakcijas vairākums arī šodien vēl domā, ka tāda Konsultatīvā padome nav vajadzīga. Bet ir vajadzīga otra palāta. Es tomēr domāju, ka šāda sabiedriska struktūra, es pasvītroju, kā tas izriet no nolikuma, ka tā ir sabiedriska struktūra, ir vajadzīga mūsu Augstākajai padomei. Tā būtu konkrēta forma, kādā Latvijas minoritātes, ne tikai minoritātes, bet arī latgalieši un arī Latvijas tauta, bez šaubām– latvieši –, varētu ņemt dalību likumdošanas veidošanā ar šā konsultatīvā sabiedriskā orgāna starpniecību. Šāda dalība ir nepieciešama arī visām Latvijā dzīvojošām minoritātēm, es domāju, arī mūsu Augstākajai padomei, jo tas tikai var veicināt mūsu likumdošanas attīstību. Lai vai kāds procents turpmāk Latvijā būs minoritātes, tomēr minoritātes būs, un, bez šaubām, tādā formā tās varētu piedalīties likumdošanas procesā Augstākajā padomē.

Iepriekšējais projekts galveno nesapratni radīja sakarā ar Konsultatīvās padomes veidošanas mehānismu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Runājot par mehānismu, jūs redzat, ka veidošanas mehānisms nolikumā reglamentēts tādā veidā, kā jūs redzat 4.pantā, ka pārstāvjus ievēlē teritoriālās konferencēs, kuras sasauc un organizē vietējās tautas deputātu padomes kopīgi ar attiecīgajiem nacionālo vai etnisko grupu sabiedriskajiem formējumiem. Ko tas nozīmē?
Praktiski pa šo laiku lielākās minoritātes Latvijā ir veidojušas savas biedrības. Šīm biedrībām ir ne vien biedri, bet ir arī auditorijas. Cilvēki zina– baltkrievi zina, ukraiņi zina, ka viņiem tādas biedrības ir. Viņi ierodas uz pasākumiem, viņi, kas tieši piedalās šajos pasākumos, cits citu pazīst. Tātad problēmas nebūtu tām minoritātēm, kurām ir biedrības. Tautas deputātu padomēm šajā gadījumā vajadzēs tikai palīdzēt nokārtot organizatorisko pusi: iedot telpas, palīdzēt ar informāciju presē un citos informācijas līdzekļos. Grūtāk, protams, izdalīt šos pārstāvjus lielām nacionālām grupām, teiksim, latviešiem un krieviem. Taču arī šeit atradīs izeju, apspriedīsies attiecīgās kultūras biedrībās, jo ir taču skaidrs, ka šajā padomē tiks sūtīti visvairāk kompetentie, republikā pazīstamie cilvēki. Acīmredzot tie būs kultūras vai izglītības darbinieki. Ja tie arī būs strādniecības vai zemniecības pārstāvji, tad šajā gadījumā tie būs cilvēki, kas republikā ir pazīstami un kas pārzina savas tautas kultūras un izglītības vajadzības, un kuriem ir sava nacionālā pašapziņa.

Mēs nolēmām, ka varbūt nebūtu vajadzīgs sīki reglamentēt mehānismu, lai šajā Konsultatīvajā padomē pieņemtu lēmumu. Vai nu tas ir konsenss, tas būtu labākais, vai nu tā būs vairākuma griba. Es domāju, ka to vislabāk izlems pati padome, izejot no tās konkrētā sastāva, skatoties, kādi konkrēti cilvēki būs padomē.

Es jūs ļoti lūdzu vēlreiz vērst savu uzmanību uz to, ka tā ir sabiedriska organizācija, tā ir sabiedriska struktūra, kura izveidota Augstākajā padomē. Tas, ka mēs nolemjam nolikumu šeit apstiprināt, tas, ka mēs piedāvājam jau izvēlētās Konsultatīvās padomes sastāvu ar lēmumu apstiprināt Augstākajā padomē un ierosinām padomes sastāvu arī publicēt presē, tas ir domāts tādēļ, lai šai Augstākās padomes sabiedriskajai struktūrai būtu vārds republikā, būtu autoritāte, būtu iespējas turpmāk darboties. Tā ir pavisam jauna struktūra, kas vēl nav aprobēta praksē. Tas ir kaut kas jauns, un dzīve, protams, parādīs, kā tas tālāk virzīsies. Pēc kāda laika par to mēs varēsim spriest.

Ņemot vērā situāciju šeit, man liekas, šodien sevišķi būtu vajadzīgs nolikumu pieņemt un tuvākajā laikā pēc iespējas ātrāk attiecīgi sākt veidot padomi. No sākuma bija priekšlikums izveidot Augstākajā padomē speciālu deputātu grupu, kas nodarbosies ar šīs padomes vēlēšanu organizēšanu, bet tad mēs padomājām, ka to var pilnīgi uzņemties mūsu Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija. Mums ir pastāvīgi sakari ar kultūras organizācijām, mēs tās varam sasaukt kopā un optimāli izdomāt visu organizatorisko pusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai būs nepieciešams izskatīt pa pantiem– to mēs konstatēsim pēc tam, kad godājamā referente būs atbildējusi uz deputātu jautājumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir jautājums attiecībā uz dokumentu Nr.390. Tajā 2.lappusē no augšas ir uzrakstīts deputāta Bekasova priekšlikums par 4.1.punktu. Ir rakstīts, ka ņemts vērā. Bekasovs jau liek priekšā, ka uz paritātes pamata jābūt proporcionāli pārstāvētam. Taču tas ir pretrunā ar to, kas noraidīts 4.2.punktā lappuses beigās. Tekstā nav, es ceru, ka jūs saprotat, ka nav runas par proporcionalitāti, par to vispār šeit nevar būt runas.

R.Marjaša: Nē, nē, viņam jau pašam tajā priekšlikumā ir gan paritāte, gan proporcionalitāte. Viņš pats sev runā pretī, mēs ņemam vērā paritātes pamatu.

A.Endziņš: Tad ir viss skaidrs.

R.Marjaša: Jā, jā, tikai paritātes pamatu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Ābiķis, pierakstījies ir deputāts Ēlerts.

Dz.Ābiķis: Mani tomēr neatstāj tāda sajūta, un vai jums arī tā neliekas, ka mēs neko labāku par Nacionālo kultūrbiedrību asociāciju neizveidosim. Mēs varam izveidot tikai kaut ko sliktāku, un, ja mēs izveidosim kaut ko līdzīgu Nacionālo kultūrbiedrību asociācijai, tad šo organizāciju tāpat vērā neņems mūsu pretinieki un lamās to tāpat, kā līdz šim ir rīkojušies attiecībā uz Nacionālo kultūrbiedrību asociāciju. Vai vispār šai organizācijai ir liela jēga?

R.Marjaša: Ābiķa kungs, es mēģināšu jums atbildēt. Redziet, ja mēs izejam no tā, kas mūs par ko lamās, tad mums tagad jāpaņem savas drēbītes un jāiet mājās. Acīmredzot mūs lamās gandrīz par visu, ko mēs šodien te pieņemam. Svarīgi tas, vai mēs varam kaut ko labāku par asociāciju izdomāt. Mēs varam, un tieši tas ir, ko mēs gribam. Lieta ir tāda, ka šodien republikā ir kultūras biedrības– un ne tikai tās, kas ieiet asociācijā. Vēl ir vairākas citas kultūras biedrības un Konsultatīvajā padomē tieši ir iespēja rast kaut kādu līdzsvaru un kaut kādu konsensu.

Cienījamais Ābiķa kungs, par šo Konsultatīvo padomi es sevišķi domāju šodien, šajos asajos brīžos. Es nemaz nešaubos par to, ka, teiksim, tādā jautājumā kā Preses nama okupācija, ka tādā jautājumā kā rekrūšu tvarstīšana, visu tautību rekrūšu tvarstīšana republikā, šī Konsultatīvā padome noteikti būtu kopā ar mums un atbalstītu ar savu lēmumu arī mūsu uzskatus. Katrā ziņā mēs ar viņiem varētu apspriesties par šiem jautājumiem, kuros svarīgi būt vienotiem. Redziet, mēs jau šeit neesam pārstāvēti un nevar būt pārstāvētas visas minoritātes, visas Latvijas tautības. Tādēļ es domāju, ka tāda sabiedriska struktūra varētu mums tomēr līdzēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamā referente! Sakiet, lūdzu, kāds aptuveni ir plānots šīs padomes lielums. Ja es skatos, ka rajona tautas deputātu padome organizē šo konferenci, kura ievēlē trīs pārstāvjus, tad no katras nacionalitātes varētu būt 78 pārstāvji.

R.Marjaša: Nē, nē, Ēlerta kungs, no katras tautības trīs pārstāvji.

I.Ēlerts: Taču es saprotu, ka katra vietējā padome to dara.

R.Marjaša: Nē, nē, jūs nepareizi saprotat, ja izlasa uzmanīgi, tad tā nevar saprast.

I.Ēlerts: Un otrs, vai būtu pareizi atsaukties uz Latvijas Republikas Konstitūcijas 106.pantu, mums nav Latvijas Republikas Konstitūcijas.

R.Marjaša: Nē, tas ir nepareizi, tā ir drukas kļūda, jāatsaucas uz Latvijas PSR Konstitūcijas 106.pantu.

I.Ēlerts: Vai ir vērts?

R.Marjaša: Taču ir fakts, bet var arī izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums ir svītrot šo dokumentu, kurš, man liekas, eksistēs vairs tikai skaitītas dienas.

R.Marjaša: Man nav iebildumu, es domāju, ka komisijai nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, komisija ir piekritusi šai svītrošanai. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Cienījamā referente! Vai jums nešķistu, ka 3.punkta apakšpunktos tomēr vajadzētu pārcelt 1.5.punktu, jo likumdošanas iniciatīvas tiesības ir ļoti būtiskas. Ja jūs pārcelsiet šo 1.5.punktu uz 3.punktu, vai tādā gadījumā nav vērts atteikties no 3.2.punkta. Padomāsim, ja Augstākās padomes sēdēs mēs aicināsim Konsultatīvās tautību padomes pārstāvjus, tad tālāk rodas neskaidrība, vai ir risināts vai nav jautājums par priekšsēdētāju padomdevēju balsstiesībām. Taču arī viņiem ir kaut kāds statuss. Vai tad mēs neveidosim kaut kādu sava veida superparlamentu, kurā nebūs nekādas skaidrības, kurš sēdes dalībnieks ko dara. Loģiski būtu 3.2.punktā izdalīt likumdošanas iniciatīvas tiesības kā būtiskākās. Deputātu vidū taču ir pārstāvētas dažādas tautības. Vajadzētu atteikties no šīs īpašās pārstāvniecības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze.

R.Marjaša: Konsultatīvajai tautību padomei ir iniciatīvas tiesības, tas ir ietverts vispārējo noteikumu punktā. Pašlaik tam ir īpaša nozīme, ja mēs svītrojam atsauci uz Konstitūciju. Jo līdz šim Konstitūcijā ir paredzētas tās likumdošanas iniciatīvas tiesības un, ja mēs svītrojam atsauci uz Konstitūciju, tad šeit 1.5.punktam ir jāpaliek.

Attiecībā uz 3.nodaļu, kurā runa ir par uzdevumiem, nevis par tiesību definīciju tādā plānā, kā tas ir vispārējos noteikumos. Šeit tiek konkretizētas šā principa realizācijas tiesības. Cienījamais Plotnieka kungs, man ir ļoti grūti ar jums diskutēt par definīcijām un par tekstiem. Varbūt esiet tik laipns un uzrakstiet, ko jūs vēlaties. Šeit es neesmu spējīga, jo man nav tādas augstas profesionālas spējas atspēkot jūsu argumentēto definīciju.

A.Plotnieks: Es šajā gadījumā jums dotu ideju pārdomām, tā kā mēs tomēr runājam jautājumu formā un diskutējam. Katrā ziņā trešajā sadaļā ir jāiekļauj likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo nevar runāt par tautību padomes tiesībām, ja šeit tās nav minētas. Savukārt atteikties no formulas– deleģēt pārstāvjus, jo, ja šai padomei ir tiesības deleģēt, tad Augstākajai padomei ir pienākums uzņemt. Tad mums vispār jā­groza mūsu darba reglamentācija. Savukārt saglabājot šeit– piedalīties priekšlikuma izstrādāšanā –, tas ir korekti.

R.Marjaša: Jā, varbūt, varbūt. Taču es domāju, ka deleģēt– tas vēl nenozīmē, ka viņus obligāti visos jautājumos šeit ir jāpielaiž. Te ir konkretizēts, kas ietilpst Konsultatīvās tautību padomes kompetencē. Vai mēs nepiešķirsim pārāk lielu nozīmi…

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet laikam šī diskusija, kas, protams, ir ļoti interesanta, tomēr jārisina debatēs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es ļoti atvainojos, ka es vēlreiz uzdodu jautājumu. Es saprotu, nekādā ziņā jums nav nolūka diskriminēt latviešus. Nekādā, vai ne?

R.Marjaša: Nē, nē.

Dz.Ābiķis: Taču redziet– te ir mans priekšlikums, bet jūs te rakstāt– skat. 4.1.punktu un 4.2.punktu.

R.Marjaša: Jā.

Dz.Ābiķis: Manuprāt, nevis manuprāt, bet latvieši ir nācija. Vai nevajadzētu arī papildināt 4.1.punktā. Šeit ir tikai nacionālās un etniskās grupas. Latvieši nav ne nacionāla, ne etniska grupa, latvieši ir nācija. Vai te nevajadzēja arī skaidri un gaiši uzrakstīt– nācijas, nacionālās un etniskās grupas?

R.Marjaša: Kā jūs piedāvājat uzrakstīt?

Dz.Ābiķis: Nācijas, nacionālās un etniskās grupas. Jo faktiski mums ir tikai viena nācija. Laikam tad tā to vajadzētu uzrakstīt, jo citādi vienkārši, elementāri no tā teksta izriet, ka latvieši ir it kā apieti, ka paliek ārpus šā lēmuma.

R.Marjaša: Ja tā liekas, tad ierakstīsim nācijas un…

Dz.Ābiķis: Jeb latviešu nācija.

R.Marjaša: Man jūsu doma ir skaidra.

Dz.Ābiķis: Vēl latgaliešu jautājums. Te tos arī varbūt vajadzētu īpaši izcelt.

R.Marjaša: Redziet, tad mums vajag uzskaitīt visus. Ābiķa kungs, es tikai gribu pateikt, ja uzstāsies Panteļejevs, tad viņš to pateiks. Par šīm definīcijām, kas ir nācija, kas ir nacionālā grupa, kas ir etniskā grupa, ar dažādiem zinātniekiem mēs esam ļoti daudz runājuši. Mums maisās tas Staļina definējums un tā tālāk. Tomēr, ja tā īsti runāt, tad nacionālās un etniskās grupas ietver visu. Ja tā cilvēku valodā runā.

Dz.Ābiķis: Varbūt, varbūt.

R.Marjaša: Taču, ja nu speciāli grib piekasīties, tad var.

Dz.Ābiķis: Nē, Dieva dēļ, es negribu piekasīties. Dieva dēļ, nē.

R.Marjaša: Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, ka ir domāti visi, kas Latvijā dzīvo.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, patlaban sāksies trīsdesmit minūšu ilgs pārtraukums. Es varbūt ierosinātu godājamajai Marjašas kundzei šajā pārtraukumā kopā ar komisiju apspriest šeit izteiktos priekšlikumus. Pēc tam, kad mēs būsim beiguši izskatīt jautājumu, kas paredzēts pulksten 15.00, mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Paldies.

Lūdzu, vārds paziņojumam Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Jūs no rīta uzticējāt mums sagatavot attiecīgus dokumentus. Dokumenti ir izstrādāti un pašreiz tiek pavairoti. Man būtu lūgums šeit zālē pulcēties pulksten 14.15 uz frakcijas sēdi, lai mēs iztirzātu minētos dokumentus. Pulksten 15.00 mēs varētu turpināt Augstākās padomes darbu un apspriest dokumentus.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi paziņojumi? Nav. Tātad Tautas frontes frakcija tiekas pulksten 14.15. Pulksten 15.00, kā mēs jau vienojāmies, turpināsies plenārsēde.

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!