Pieņemti Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Tie nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu; cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti; apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi; apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.
Apdrošināšanas atlīdzība tiks izmaksāta kā vienreizējs maksājums pēc apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieņemtā lēmuma. Apdrošināšanas atlīdzības kopējais apmērs par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem noteikts līdz 1000 latiem par katru ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu.
Noteikumu projekts paredz ieviest jaunu kārtību civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā, proti, apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kāda iepriekš nepastāvēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā. Noteikumos paredzēts tāds mehānisms apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai, lai, piemēram, nākotnē, mainoties apdrošināšanas atlīdzības apmēriem, nemainītos kārtība, kādā tiek aprēķināta apdrošināšanas atlīdzība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem.
Noteikumi paredz diferencēt katras cietušās personas apdrošināšanas atlīdzības apmēru atkarībā no personas veselībai nodarītā zaudējuma katrā konkrētajā gadījumā, piemērojot noteikumu pielikumā pievienoto apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas procentu tabulu.
Kopējā apdrošināšanas atlīdzības summa par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem un to aprēķināšanas kārtība tika noteikta, ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu, galvenokārt Lietuvas, Igaunijas, pieredzi, kā arī tika apskatīta Čehijas, Zviedrijas, Vācijas, Austrijas un Itālijas pieredze nemateriālo zaudējumu aprēķināšanā.

Kārtība noteic, ka ārvalstu pārvadātājs, veicot starptautisko autopārvadājumu Latvijas Republikas teritorijā, nomātu autotransporta līdzekli izmanto saskaņā ar savas reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasībām. Nomātajiem autotransporta līdzekļiem jābūt Latvijā reģistrētiem pastāvīgi vai uz laiku.
Tāpat noteikumi paredz, ka, veicot autopārvadājumu ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, autotransporta līdzekļa vadītājam papildus citiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi un autopārvadājumiem, autotransporta līdzeklī nepieciešams nomas līgums vai līguma izraksts, kā arī autovadītāja darba līgums vai tā izraksts, ja autotransporta līdzekļa vadītājs nav individuālais komersants. 

Pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 “Adopcijas kārtība”, nosakot, ka Latvijā nevar adoptēt pilngadīgas personas. Tāpat grozījumi paredz, ka bērnu no Latvijas uz ārvalstīm varēs adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju, kā arī precizēta bāriņtiesas un adoptētāja pienākumi adoptācijas procesā.
Grozījumi veikti saskaņā ar Saeimā 2005.gada 10.martā pieņemto likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz aizliegumu adoptēt pilngadīgas personas, kā arī to, ka bērnu no Latvijas uz ārvalstīm var adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju līdzšinējās tieslietu ministra atļaujas vietā.

Izskatīti grozījumi Patentu likumā, svītrojot noteikumus par Patentu valdes finansējumu no speciālā budžeta, novēršot pretrunas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un paredzot Patentu valdes Apelācijas padomes darbību, statusu un neatkarību lēmumu pieņemšanā.
Likumprojekts novērš Patentu likuma panta neatbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, paredzot, ka turpmāk Patentu valdes Apelācijas padomes darbību noteiks Ministru kabineta apstiprināts nolikums.
Likumprojekts nosaka arī Patentu valdes Apelācijas padomes tiesisko statusu un to, kādā veidā tiek nodrošināta tās darbība. Paredzēts, ka Patentu valdes Apelācijas padome izskata ne tikai patentu tiesību, bet arī preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju strīdus.
Precizēta Patentu valdes Apelācijas padomes izveidošanas kārtība – tās skaitliskais sastāvs tiks noteikts un locekļus pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma iecels tieslietu ministrs.
Vienlaikus likumprojektā nostiprināta Patentu valdes Apelācijas padomes neatkarība lēmumu pieņemšanā, līdzīgi kā tas ir attiecīgā institūcijā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) (OHIM) Alikantē, kas ir noteikts ar Padomes 1993.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi.

Akceptēti grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”, precizējot pensiju fondu līdzekļu pārvaldnieku un turētāju loku, kā arī nosakot, ka arī Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas sabiedrības ir tiesīgas veikt līdzekļu pārvaldīšanu.
Tāpat likumprojektā tiek izslēgta prasība saskaņot ar Komisiju pensiju fonda statūtus un to grozījumus, kā arī atvieglota pensiju plānu izmaiņu veikšanas kārtība. Līdz ar to tiek samazināts Komisijai iesniedzamo dokumentu apjoms.
Papildus noteikti ierobežojumi pensiju plānu reklāmai – noteikts aizliegums pensiju fondu reklāmā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni.
Tāpat tiek precizēta valsts uzraudzības kārtība, nosakot precīzu Komisijas rīcību gadījumā, ja pensiju fonds neievēro normatīvo aktu vai Komisijas prasības. Par likuma prasību un Komisijas noteikto pensiju fonda darbības normatīvu neievērošanu Komisija pensiju fondam var izteikt brīdinājumu, uzlikt soda naudu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, apturēt vai anulēt licenci. Vienlaikus precizēta licences darbības apturēšanas kārtība, kā arī noteikti ierobežojošie pasākumi licences darbības apturēšanas laikā.
Ņemot vērā, ka līdz šim likums neregulēja jautājumu par piedziņas vēršanu pret papildpensijas kapitālu, likumprojektā tiek iekļauta norma, kas nosaka, ka piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu. Tādējādi tiek aizsargātas pensiju plānu dalībnieku intereses, izslēdzot citas iespējas vērst piedziņu pret papildpensijas kapitālu.

Akceptēti grozījumi Streiku likumā, kas paredz samazināt kvorumu balsojumam par streika pieteikšanu no ¾ uz pusi no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita, kam jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Tāpat saīsināts termiņš institūcijas informēšanai par streika sākšanu – līdzšinējo 10 dienu vietā streiku komitejai attiecīgā institūcija jāinformē 7 dienas pirms streika sākšanas.
Minētie grozījumi veikti, lai saskaņotu Streika likuma normas ar Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas Nr.87 “Par apvienību brīvību un tiesību apvienojoties aizsardzību” prasībām. Konvencijā noteikts, ka valsts varas iestādēm jāatturas no jebkādām darbībām, kas ierobežo darbinieku organizāciju (arodbiedrību) vadību un darbību. Saskaņā ar arodbiedrību statūtiem arodbiedrības institūcijās lēmumus parasti pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Noteikumi paredz šādas veidlapas, uz kuru pamata tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrībām:
– pieteikums Eiropas komercsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā (SE1.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par izmaiņām Eiropas komercsabiedrībā (SE2.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrības maksātnespējas procesu (SE3.veidlapa);
– pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par Eiropas komercsabiedrības darbības izbeigšanu (SE4.veidlapa);
– pieteikums Eiropas komercsabiedrības izslēgšanai no komercreģistra (SE5.veidlapa).
Iepriekšminētās veidlapas pievienotas noteikumu pielikumos.

Akceptēts Aizsardzības ministrijas izstrādātais rīcības plāns pārejai uz profesionālo militāro dienestu. Kā neatliekamo pasākumu komplekss minēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centra pilnveidošana, apvienojot to ar Aizsardzības ministrijas Militārā dienesta iesaukšanas centru; sociālās atbalsta programmas izstrāde; NBS infrastruktūras attīstība; NBS aktīvās rezerves sistēmas izveide; militāro mācību sistēmu un normatīvās bāzes pārskatīšana, kā arī sabiedrības informēšanas stratēģijas īstenošana.
Lai veiktu pāreju uz profesionālo militāro dienestu, laika posmā līdz 2008.gadam Aizsardzības ministrijas budžetā tam katru gadu jāparedz papildus vidēji trīs miljoni latu. Rīcības plānā noteikto uzdevumu īstenošana notiks Aizsardzības ministrijas piešķirtā valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” finansējuma ietvaros.
Plānots, ka 2008.gadā profesionālā militārā dienesta karavīru skaits būs 5800, kā arī 11646 rezerves karavīri (zemessargi).
NBS pāreja uz profesionālo militāro dienestu tiek veikta, lai nodrošinātu bruņoto spēku atbilstību mūsdienu draudu situācijai, kā arī nodrošinātu Latvijas kā NATO dalībvalsts gatavību kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros un lielākas NBS operatīvās spējas un kaujas gatavību dalībai starptautiskajās operācijās.

Tradicionāli izpildvara ir organizēta hierarhiski. Latvijā hierarhiskā izpildvaras organizācija ir nostiprināta Satversmē un Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tomēr pastāv izņēmuma gadījumi, kad var pastāvēt lietišķa nepieciešamība dažas pārvaldes iestādes izņemt no valdības padotības sistēmas.
Mūsdienu tiesību zinātnē šādu izņēmumu nepieciešamību atzīst galvenokārt trijos gadījumos:
1) attiecībā uz institūcijām, kas kontrolē citas pārvaldes iestādes, lai varētu efektīvi veikt šādu kontroli (piemēram, cilvēktiesību aizsardzības institūcijas);
2) institūcijām, kuru kompetencē ir monetārā politika (valsts banka);
3) institūcijas, kuras tiek izveidotas uz sabiedrības grupu reprezentācijas principiem (nevis uz politiskā vairākuma principa pamata) un kuru kompetencē ir noteiktu brīvību aizsardzība un interešu izlīdzināšana (sabiedriskās televīzijas padome, tarifu regulatori).
Koncepcijas izstrādātāji uzskata, ka Centrālā vēlēšanu komisija, Latvijas Banka, Valsts cilvēktiesību birojs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā radio un televīzijas padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Datu valsts inspekcija atbilst kādam no minētajiem kritērijiem. Līdz ar to šīm institūcijām to funkciju veikšanai ir svarīgi atrasties ārpus politiskās varas ietekmes sfēras un tātad arī ārpus valdības padotības institucionālās sistēmas.
Lai novērstu situāciju, ka tiek apšaubīts jebkuras patstāvīgās institūcijas juridiskais statuss un šo institūciju pieņemto lēmumu un izdoto normatīvo aktu tiesiskums, koncepcija paredz grozīt Latvijas Republikas Satversmes normas, kā arī izdarīt grozījumus vairākos citos normatīvajos aktos - Valsts pārvaldes iekārtas likumā; likumos, kas regulē “neatkarīgās” iestādes, tai skaitā likumā “Par Latvijas Banku”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, likumos “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Radio un televīzijas likumā un Fizisko personu datu aizsardzības likumā.
Koncepciju izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas, Latvijas Universitātes un Tieslietu ministrijas.

Finanšu līdzekļi tiek piešķirti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Kā zināms, 2005.gada 22.–24.aprīlī Gruzijā spēcīgu un ilgstošu lietusgāžu izraisītajos plūdos un zemes noslīdējumos tika sagrauti desmitiem ciematu, atstājot bez pajumtes, elektrības un ūdensapgādes tūkstošiem Gruzijas civiliedzīvotāju. Tāpat bojāti tilti, transporta maģistrāles, kā arī nodarīts ievērojams kaitējums lauksaimniecības zemēm. Kopumā tika skarta aptuveni trešdaļa Gruzijas teritorijas, galvenokārt rietumu, dienvidrietumu un centrālie apgabali.

Atbalstīts Tieslietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par konkursa komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai”. Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju noteikts, ka biroja direktoru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem ieceļ amatā Saeima. Jauns konkurss ir jāizsludina sakarā ar pašreizējā direktora Olafa Brūvera amata pilnvaru termiņa beigām šā gada 13.jūnijā.
Valdība akceptēja, ka konkursa komisijas vadītājas amatā tiek apstiprināta tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Konkursa komisijas sastāvā iekļauti pārstāvji no Saeimas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.
Rīkojums paredz konkursa komisijai līdz 2005.gada 15.jūlijam iesniegt Ministru kabinetam izvērtēšanai priekšlikumu par Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata kandidātu, ko virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Ieva Aile, Valsts kancelejas

Komunikācijas departamenta vadītāja