
Aizstāvot Latvijai izdevīgu finanšu politiku
Aizvadītās nedēļas nogalē Luksemburgā notika kārtējā Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sanāksme, kurā izskatīja vairākus ES valstīm svarīgus finanšu jautājumus, kas saistīti ar attīstības atbalsta finansēšanu, eiru monētu kopējās puses dizaina maiņu, samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, un citus.Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas |
Sanāksmē notika arī sākotnējās debates par Vispārējo
ekonomiskās politikas vadlīniju projektu, un ministri sniedza savu novērtējumu ES
valstu makroekonomiskajai un finanšu sistēmas attīstībai un ar to saistītajiem
riskiem.
Latvijas oficiālo nostāju, ko 10.maijā apstiprināja Ministru kabinets, sanāksmē
pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
Siltumenerģijas piegādes bez nodokļa
Latvijai svarīgākais sanāksmē izskatāmais jautājums bija
saistīts ar samazinātajām PVN likmēm. Mūsu valsts finanšu ministrs iestājās par
nepieciešamību vēl uz desmit gadiem – līdz 2015.gada beigām – pagarināt Latvijai
piešķirto atbrīvojumu no PVN siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem.
Tā kā samazinātās PVN likmes darbības termiņš beidzas šā gada 31.decembrī,
Luksemburgas prezidentūra bija iesniegusi ECOFIN kompromisa priekšlikumu, kas paredz
izvēles nosacījumus tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest vai turpināt piemērot
noteiktas likmes ekonomisku, sociālu vai vides politikas apsvērumu dēļ, skaidro
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace.
Paužot Latvijas nostāju, O.Spurdziņš atbalstīja Luksemburgas prezidentūras
priekšlikumu vēl uz desmit gadiem pagarināt 2003.gada Pievienošanās līgumā ietverto
nosacījumu darbības termiņu. Latvijas gadījumā tas ļautu līdz pat 2015.gada
31.decembrim siltumenerģijas piegādes iedzīvotājiem neaplikt ar PVN.
Eiru monētu dizaina maiņa
Sakarā ar ES paplašināšanos eiru monētu kopējās puses dizaina
maiņa bijusi aktuāla jau vairākus gadus, un pērn rudenī tika izstrādātas jaunās
eiru monētu kopējās puses dizaina versijas. Lielākā daļa ES dalībvalstu atbalsta
monētu kopējās puses dizaina maiņu.
Tā kā vecās dalībvalstis bez ierobežojumiem varēs izmantot savas monētu rezerves,
to kopējās puses dizaina maiņa neradīs zaudējumus. Lēmums par jauno dizainu
attieksies tikai uz jauno dalībvalstu monētām un veco dalībvalstu monētu krājumu
papildināšanu. Turklāt izteiktais priekšlikums paredz minimālas esošā dizaina
izmaiņas un būtu galīgs, neraugoties uz tālāku ES paplašināšanos.
Arī Latvija atbalsta eiru monētu kopējās puses aktualizēšanu, ņemot vērā ES
neseno paplašināšanos un nepieciešamību laikus veikt sagatavošanās darbus sakarā
ar drīzumā paredzamo jaunu valstu iekļaušanos eiras zonā.
Makroekonomiskā un finanšu sistēmas attīstība
ES valstu finanšu ministri un nacionālo centrālo banku vadītāji
sanāksmē apsprieda pašreizējo situāciju dalībvalstu makroekonomiskajā un finanšu
sistēmā un darbu, kas tiek veikts, lai sekmētu ES finanšu sistēmas stabilitāti.
Viņi tika aicināti apstiprināt Saprašanās memorandu par sadarbību finanšu krīžu
gadījumos Eiropas Savienībā.
Paužot Latvijas oficiālo nostāju, mūsu valsts pārstāvji pieņēma zināšanai
ziņojumu par ES makroekonomiskās un finanšu sistēmas attīstību un ar to saistīto
risku novērtējumu, kā arī apstiprināja Saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas
Savienībā iespējamo finanšu krīžu gadījumos.
Sanāksmes ietvaros notika debates arī par Vispārējo ekonomiskās politikas vadlīniju
projektu. Ņemot vērā ECOFIN vadošo lomu šo vadlīniju izstrādē, ES finanšu
ministru diskusijas notika, balstoties uz līdzšinējām konsultācijām un dalībvalstu
viedokļu apmaiņu.
Attīstības atbalsta finansēšana
Sanāksmes dalībnieki diskutēja arī par iespējamo Eiropas
stratēģiju attīstības atbalsta finansēšanā un nabadzīgo valstu ārējā parāda
sloga samazināšanā, izstrādājot Eiropas kopējo nostāju un priekšlikumus rudenī
plānotajām starptautiska līmeņa sanāksmēm.
ES finanšu ministri turpināja iepriekšējā ECOFIN sanāksmē aizsākto viedokļu
apmaiņu par nepietiekama attīstības atbalsta finansējuma problēmas risināšanu,
palielinot attīstības atbalsta finansējuma īpatsvaru valstu nacionālajos budžetos,
īstenojot starptautisko nodokļu iniciatīvu, kā arī atlaižot parādus nabadzīgajām
valstīm.
Latvija visumā skeptiski raugās uz Eiropas Komisijas piedāvātajiem inovatīvajiem
attīstības atbalsta finansēšanas risinājumiem, jo mūsu valsts objektīvu ekonomisku
apsvērumu dēļ nevar izpildīt jau tagad Eiropas Savienības noteikto slieksni
attīstības palīdzības finansējuma līmenim.
Tajā pašā laikā Latvijas delegācija pauda atbalstu parādu atlaišanai nabadzīgajām
valstīm, lai tādējādi veicinātu to attīstību, vienlaikus piekrītot viedoklim, ka
parādu atlaišana var notikt tikai tad, ja tiek rūpīgi izvērtēts katrs atsevišķs
gadījums un izvērtēta parāda ilgtspēja.
Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv