ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Parlamentā atšķirīgi uzskati par vēsturi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2005., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/108064
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Eiropas Parlamentā atšķirīgi uzskati
par vēsturi
Šonedēļ Eiropas Parlamentā (EP) pirmo reizi tika
debatēts par Otro pasaules karu un tā radītajām sekām. Lai gan debatēs izskanēja
pretrunīgi viedokļi, vakar, 12. maijā, EP atbalstīja rezolūciju par 60.gadadienu
kopš Otrā pasaules kara beigām. Par rezolūcijas pieņemšanu balsoja 463 deputāti,
pret 49, bet 33 atturējās.
 Foto no Māra Kaparkalēja personīgā arhīva |
Rezolūcijā atzīts, ka Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu
tirāniju, ko radīja staļiniskā Padomju Savienība. Dokumentā EP vienoti iestājas
pret jebkuru totalitāru režīmu, nosauc valstu okupācijas faktu vārdā, kā arī
uzsver, ka saskaņā ar Helsinku vienošanos nevienai valstij nav tiesību lemt par citas
valsts likteni.
Lai gan rezolūciju EP deputāti apstiprināja pārliecinoši, tomēr debatēs izskanēja
visdažādākie viedokļi. Daži sauca lietas īstajos vārdos. Deputāts Ģirts Valdis
Kristovskis atgādināja, ka Krievija joprojām noliedz Baltijas valstu okupāciju,
pārspīlē nepilsoņu problēmas Latvijā un neciena totalitārisma upuru ciešanas.
Latvijas deputāts teica, ka Eiropas nākotnes un stabilitātes vārdā nepieciešams
nosodīt komunismu. Citi deputāti atzina pāridarījumus austrumeiropiešiem, bet
Krievijas vārdu un okupācijas faktu vairījās minēt. Tas norāda uz šā jautājuma
politisko jūtīgumu.
Debatēs uzstājās arī deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa neslēpa savu neapmierinātību
un argumentēja, ka rezolūcijas pieņemšana radīs labvēlīgu augsni cilvēktiesību
pārkāpumiem un netaisnībām pret nepilsoņiem Latvijā un Igaunijā. Tā kā
rezolūcijā teikts, ka Austrumeiropas valstis bijušas okupētas, Latvijas un Igaunijas
gadījumā tas radot draudus tiem cilvēkiem, kas tolaik apmetušies uz dzīvi šajās
valstīs.
Rezolūcija nav juridiski saistošs dokuments. Tam ir politiska nozīme. Ar rezolūcijas
palīdzību EP deputāti, kurus ievēlējuši 25 Eiropas valstu pilsoņi, pauduši vienotu
nostāju šajā jautājumā.
Rezolūcijas teksts un EP deputātu viedokļi un deputāta Ģ.V.Kristovska runa – A20.lpp.