Pretrunīgi viedokļi

EP deputāts Valdis Dombrovskis “Latvijas Vēstnesim” stāstīja, ka viņš balsojis pretēji Parlamenta atbalstītajam priekšlikumam. “Es aizstāvēju liberālo pieeju. Diemžēl EP kreisi domājošo deputātu vairākums, piesaistot arī deputātus no labējām partijām, nobalsoja tā, kā nobalsoja. Uzskatu, ka darba tirgus būtu jāregulē pēc iespējas mazāk. Pastiprinātā regulācija, kādu grib pieļaut EP, tikai rada problēmas. Palielinās bezdarbs, mazinās Eiropas Savienības konkurētspēja pasaulē.”
EP debatēs izskanējušie viedokļi bija ļoti dažādi. Par EP ziņojumu atbildīgais deputāts Alehandro Serkass iestājās par atteikšanās principa atcelšanu, jo tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumiem un Pamattiesību hartu. “Atteikšanās principa saglabāšana neaizsargā darba ņēmēju tiesības. Valstīs, kur pastāv atteikšanās iespēja, darbinieku tiesības tiek pārkāptas,” argumentē A.Serkass.
Kreisi noskaņotie deputāti kā galveno argumentu izmantoja faktu, ka “noguruši darbinieki ir bīstami darbinieki”. Izskanēja arī viedoklis, ka lielākā daļa darbinieku Lielbritānijā, kur atteikšanās princips tiek izmantots, nemaz nezina, ka viņiem ir tiesības atteikties strādāt vairāk par 48 stundām nedēļā. Tur darba devējs, sagatavojot darba līgumu, tajā iekļauj klauzulu, ka darbiniekam jāstrādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā. Tādējādi darbiniekam nav izvēles. Ja viņš grib strādāt, viņam jāpiekrīt darba devēja nosacījumiem un arī garākai darba nedēļai.
Savukārt liberāli noskaņotie deputāti debatēs pieminēja Lisabonas stratēģiju un ES vēlmi kļūt par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē. Tāpat tika teikts, ka pārmērīga regulēšanas tieksme ir pretrunā ar mērķi panākt augstu nodarbinātību. Mūsdienās sabiedrībai vajadzīga elastīga pieeja, nodarbinātajiem jādod tiesības izvēlēties.
Ziņotājs A.Serkass, iebilstot liberāli noskaņotajiem deputātiem, teica, ka nākotnē par atskaites perioda noteikšanu 48 darba stundu nedēļā aprēķināšanai paredzēts izmantot nevis četrus mēnešus, bet gadu. Šāda pieeja izdevīgākā situācijā nostāda darba devējus. Lielāka atskaites perioda noteikšana varētu kompensēt atkāpšanos no atteikšanās principa, uzskata A.Serkass.

Latvijas nostāja - atšķirīga

Jautājumā par atteikšanās principu Latvijas oficiālajai pozīcijai līdzīga nostāja ir Lielbritānijai, Vācijai, Maltai, Polijai un Slovēnijai, stāsta EP preses sekretāre Marika Armonoviča. Kāds varētu būt kompromiss šajā jautājumā, to Labklājības ministrijas speciāliste atteicās prognozēt. “Dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja. Turklāt lielais vairums iebilst pret Latvijas nostāju. Tagad arī EP balsojis pretēji liberālisma tendencēm. Grūti prognozēt,” teica S. Skripka.

Var dežūrēt aktīvi un pasīvi

Vēl kāds aktuāls jautājums darba laika direktīvas sakarā ir dežūras laika aspekts. Eiropas Komisijas priekšlikumā tika ieteikts dežūras laiku sadalīt aktīvajā un pasīvajā dežūras laikā. Labklājības ministrijas speciāliste teica, ka priekšlikumi bijuši ļoti dažādi. “Daļai darbinieku, piemēram, ārstiem, ugunsdzēsējiem, dežūrējot visu laiku nav jāstrādā. Piemēram, viņi gaida izsaukumu. Izskanēja ierosinājums tā saukto pasīvo dežūras laiku apmaksāt atšķirīgi vai pat par to nemaksāt vispār. Latvija iebilda pret šāda principa iekļaušanu direktīvā, un to mēs arī aizstāvējām.” Jautājums par dežūras laika traktējumu līdz šim bijis aktuāls vairākās valstīs, jo tur neaktīvo dežūras laiku nebija pieņemts reģistrēt tāpat kā parastās darba stundas. Eiropas Kopienu tiesa lietās par ārstu dežūru laikiem lēmusi, ka tie jāskaita kā parasts darba laiks. Pēc šā Eiropas Kopienu tiesas sprieduma, piemēram, Francijā, Spānijā un Vācijā bija jāmaina likumdošana.
Latvijas viedoklim līdzīgu pozīciju pauda arī EP deputāti, atbalstot normu, ka viss dežūras laiks – kā aktīvais, tā neaktīvais – jāreģistrē kā parasts darba laiks.

Jārod kompromiss

Gan Labklājības ministrijas speciālisti, gan Eiropas Parlamenta preses sekretāre norāda, ka šis ir tikai pirmais direktīvas projekta lasījums. Direktīvas projekta tālākvirzība vēl daudz ko var mainīt. V.Dombrovskis paskaidroja, ka direktīva tiek pieņemta, izmantojot koplēmuma procedūru. Tas nozīmē, ka starp Eiropas Ministru padomi un Parlamentu jārod kompromiss. Nav iespējams, ka EP pēdējā lasījumā iebalso normas, pret kurām kategoriski iebilst Ministru padome.

Materiālus sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv