Datorprogrammas ekonomē tūkstošus

Pirmo uzaicinājumu piedalīties starptautiskajās datorsimulāciju mācībās “Viking’99” saņēma toreizējā “Baltbat” štābā 1999. gada nogalē. Mācībās piedalījās tikai desmit valstis. Štābs bija Zviedrijā, bet militārās vienības un civilās organizācijas darbojās katra savā valstī. “Sliktie cilvēki” pie simulatordatoriem bija izdomājuši scenāriju: Betalandes salas iedzīvotāju vidū radušās nopietnas reliģiska rakstura domstarpības, kas noved pie savstarpējas karadarbības. Lai pārtrauktu asinsizliešanu, salas teritorijā tiek ievestas starptautiskās miera uzturēšanas vienības no Skandināvijas un Baltijas valstīm. Latvijas rotas nonāk starp diviem bataljoniem, kuru avangarda vienības jau sāk apšaudi. Mīnu lauki ir tieši tajās vietās, kas mūsējiem sevišķi vajadzīgas, bet pa vidu maisās 5000 bēgļu bez pārtikas un pajumtes...
Latvijas virsnieki šādās mācībās piedalījās pirmoreiz. “Pirmās dienas vakarā visiem bija slapjas muguras, apsārtuši acu plakstiņi, un nebija nekādas pārliecības, ka datori pieņems izstrādātos risinājumus,” atceras mācību dalībnieks pulkvedis Guntis Porietis. Mūsu virsnieki ātri orientējās “slikto zēnu” situācijas modelēšanas variantos un mācību beigās atzina, ka līdz šim bataljona štābs darba teorijas gudrības bija apguvis no glīti iesietiem mācību materiāliem, bet tagad ar sviedriem, nogurumu un nervu piepūli iegūta neatsverama pieredze škietami pilnīgi reālā situācijā. Tomēr jāatzīst, ka tajos gados mūsu virsnieki plašāku līdzdalību šādās datorkaujās pieskaitīja pie sapņiem, tāpat kā iestāšanos NATO, un atgriezās pie vecās un pārbaudītās sistēmas – karte planšetē, zīmulis rokā, rācija uz muguras – un poligonā iekšā.
Bet jau tolaik tapa starptautisks projekts, kas paredzēja izveidot plašu datorsimulāciju tīklu, kas spētu adaptēt nacionālās sistēmas, ļaujot tās pievienot vienotai ķēdei. Par “Viking” mācību tālāko attīstību un piecu gadu ilgo pieredzi pastāstīja pulkvežleitnants Tālis Blūmfelds.
Šogad trīs štābu līmeņos piedalījās 26 valstu 150 virsnieki. Droši vien tāda mēroga militārās spēles, ja izmantotu reālus tehniskos sakaru līdzekļus, transportu, bruņutehniku un karavīrus no dalībvalstīm, būtu ļoti dārgi un sarežģīti realizējamas. Iedomājoties tikai kara tehnikas pārvietošanu no Dānijas uz Somiju vai no Zviedrijas uz Norvēģiju vien, kļūst skaidrs, cik tas izmaksātu. Taktisko un operatīvo plānošanu veica, izmantojot datorprogrammas, kas izstrādātas Zviedrijas “Pasaules spēļu centrā”, bet datortehniku piegādāja ASV.
Izmantojot datorprogrammas, plānotās operācijas tiek vizualizētas. Programma ir galvenais instruments, kas veido spēli, palīdz trenēties. Pēc operācijas uzdevumu saņemšanas virsnieki izstrādā plānus. Izmantojot speciālu datorprogrammu, tiek analizēts sastādītais plāns, plānošanas kļūdas, stratēģija. Piemēram, apgādes un loģistikas virsniekiem īsā laikā jāveic aprēķini kādas vienības pārdislocēšanai no viena Zviedrijas rajona uz kādu Norvēģijas piekrasti. Sākas darbs uz reālas apvidus kartes, aprēķinot nepieciešamās vienības – no transporta mašīnām un degvielas līdz pat rezerves zābaku pāriem. Ģenerāļi sarežģī spēli, iesaistot vietējos iedzīvotājus protesta akcijās. Ja spēles darbības vieta un kartes tiek nomainītas ar “bijušo Dienvidslāvijas reģionu”, uzdevumu izpildi sarežģī etniskie konflikti utt.
Leģendas ir dažādas, spēle pakāpeniski kļūst arvien grūtāka un sarežģītāka. Ir “dzīvā spēka zaudējumi”, nepieciešami papildinājumi, jāiesaista gaisa spēki, speciālās uzdevumu vienības un citi spēku veidi. Šāda mēroga mācībās, kas izstrādātas pēc NATO parauga, mūsu virsnieki gūst milzu pieredzi un praktiskās iemaņas. Plānošana, taktiskās procedūras, sazināšanās notiek angļu valodā, mācību temps atbilst reālajai dzīvei, pareizāk būtu sacīt – notikumu un kaujas intensitātei.
Virsnieki apgūst nepieciešamo terminoloģiju, kuras praktiskajā pielietošanā ir nianses, kas ne vienmēr rakstītas mācību grāmatās. Pulkvežleitnants T.Blūmfelds, nesenajās “Viking” mācībās asistējot vienam no mācību augstākajiem komandieriem, pārliecinājās, ka dažas jaunās NATO dalībvalstis pieļauj kļūdas, aizsūtot uz vienu mācību konferenci vienus virsniekus, bet uz otru – citus. Bet, tāpat kā viss militārajā jomā, arī šīs spēles attīstās, “iet virsniekiem pa priekšu”. Tas prasa pakāpenisku sagatavotību, treniņu un mājas uzdevumus. Un tad nu gadās, ka nesagatavots virsnieks, kas pirmo reizi ieradies uz mācībām, saņem no ģenerāļa samērā pazemojošus uzdevumus – spraust karodziņus uz operatīvās kartes vai sarūpēt kafiju.
Kaut arī līdz šim mūsu bruņotie spēki šāda mēroga militārajās spēlēs nav bieži piedalījuīses, militārā vadība rūpīgi seko, lai uz tamlīdzīga mēroga mācībām dotos sagatavoti virsnieki, un tāpēc viņi ar sarežģītajiem uzdevumiem godam tikuši galā, saņemot mācību štāba atzinīgu novērtējumu.
Elektronikas ierīču un datoru tehnoloģiju izmantošana arvien vairāk un vairāk iegūst vadošo lomu gan moderno precīzo ieroču izstrādāšanā, gan karavīru apmācības procesā, prasot no viņiem labas tehniskās zināšanas un profesionālās iemaņas.