Ārzemju presē

Krievijas televīzijas kanāls “Vremja” vēsta, ka Latvijas Ārlietu ministrija tam nosūtījusi vēstuli, kurā paskaidrota atšķirība starp Latviju un Jaunzēlandi, un piebilsts, ka Latvija un Krievija tā arī nav parakstījušas robežlīgumu, kura sakarā prezidents Putins paziņojis par Krievijas gatavību parakstīt, ja vien netiks izvirzītas “muļķīgas teritoriālās pretenzijas”.

•

Krievijas izdevumā “Izvestija” autore Jeļena Šesterina raksta, ka robežlīguma parakstīšana būtu labvēlīgs pavērsiens Latvijas un Krievijas attiecībās, bet tā vietā Maskava un Rīga atkal sākušas “noskaidrot attiecības” un meklēt “vēsturisko patiesību”. “Izvestija” arī vēsta, ka pirms došanās uz Maskavu ASV prezidents paziņojis, ka uzdos jautājumus Putinam, ko viņš, visticamāk, arī izdarījis, tomēr ļoti delikāti, publikai demonstrējot sirsnīgas attiecības ar Krievijas prezidentu.
Savukārt šīs valsts izdevumā “Politkom” autors Aleksejs Makarkins pauž viedokli par problēmām, kas saistītas ar robežlīguma parakstīšanu, un to, kādēļ tas ir svarīgi Krievijai un kādēļ – Latvijai. Autors izsaka savu vērtējumu Latvijas nostājai šajā jautājumā.

•

ASV “The Boston Globe” rakstā “Otrā pasaules kara mācība Bušam” minēts ASV prezidenta paustais atbalsts Latvijai un arī Krievijas iebildumi par minoritāšu tiesību neievērošanu. Ievadrakstā izteikta piekrišana, ka šīs tiesības Latvijā ir jārespektē.

•

Vācu “Berliner Zeitung” raksta: “Polijā un Baltijā politiķi uzmanīgi vēroja, kā Putins runā godina vāciešus, taču neuzskata par vajadzīgu uzsvērt Polijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu un izvairās atvainoties par trīs Baltijas valstu okupāciju. Sarkanajā laukumā kļuva skaidra Putina attieksme pret padomju mantojumu. Viņš pret to neattiecas kritiski, ne kā pret divējādu vēsturisku pieredzi, bet kā pret krievu jaunās apziņas un nacionālās identitātes pamatu. Protams, ne Polijai, ne Baltijas valstīm tas nerada draudus tikt iekļautām Maskavas ietekmes sfērā. Taču politiķi Baltijā to uztver kā apstiprinājumu tam, ka bija pareizi deviņdesmitajos gados tik dedzīgi censties iestāties ES un NATO. Protams, par to atklāti nediskutēja ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē. Tur runa bija tikai par to, kā beidzot noslēgt vienošanos par attiecību padziļināšanu. Taču, ja Putins patiešām vēlas stratēģisko sadarbību ar ES, tad nepietiek slavēt samierināšanos ar ES dalībvalsti Vāciju. Tad viņam jācenšas izlīgt arī ar kaimiņiem Polijā un Baltijā.”

•

Vācu “Die Welt” rakstā “Līdzvainīgi kara izraisīšanā” vēsta, ka Maskava gan ir anulējusi Hitlera un Staļina līgumu, kas Vācijai deva iespēju sākt karu un PSRS okupēt Baltijas valstis. Taču gandrīz nekas nav lasāms vai dzirdams par to, ka šāds liktenis baltiešus pēc 1945. gada piemeklēja atkārtoti, ka vācieši viņus nodeva jau Eiropas kara laikā no 1939. gada līdz 1941. gadam un viņi nonāca padomju jūgā. Šajās dienās nerunā par to, ka abas varas iekaroja Poliju, ka Staļins 1939. gadā uzbruka Somijai un Besarābija nonāca krievu rokās.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem