
Par aicinājumu nesteigties ar ES Konstitucionālā līguma ratifikāciju
Steidzoties jau maijā Saeimā ratificēt Eiropas Savienības (ES)
Konstitucionālo līgumu, Latvija labprātīgi atkāpsies no ietekmīgākas pozīcijas
sarunās par ES finanšu perspektīvu 2007.–20013.gadam, kas draud ar mazāk intensīvu
ES finansējuma piešķiršanu mūsu valstij, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts
Zīle. Vienošanās projekts par finanšu perspektīvu Eiropas Padomē jāpieņem
Luksemburgas ES prezidentūras laikā jau šā gada jūnijā.
R.Zīle secina: “Ārlietu ministra Pabrika rūpes par Latvijas labo tēlu citu ES
dalībvalstu acīs un par franču referenduma iznākumu politiķim likušas aizmirst par
Konstitucionālā līguma skaidrošanas nepieciešamību paša mājās.” Latvijas
sabiedrībai nav vienkārši un saprotami izklāstīta Konstitucionālā līguma būtība,
turklāt līgums nav korekti iztulkots latviešu valodā. Nav pietiekami diskutēts arī
par to, kā ES Konstitucionālais līgums mainīs Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā.
EP deputāts apšauba ārlietu ministra Arta Pabrika paustos argumentus, ar ko tiek
pamatota ES Konstitucionālā līguma ratificēšanas steiga. “Valdība cenšas
sabiedrību pārliecināt, ka Latvijas lēmums ietekmēs tautas referenduma par ES
konstitūciju iznākumu Francijā un iedrošinās frančus balsot “par”. Ārpus
Lietuvas retais ir pamanījis mūsu kaimiņu centību ratificēt Konstitucionālo līgumu
pirmajiem no visām ES dalībvalstīm. Diemžēl joprojām pat Eiropas politikas citadelē
Strasbūrā iedzīvotāji neatšķir Latviju no Lietuvas. Nav pamata cerēt, ka Latvijas
solis tiks pamanīts,” pauž R.Zīle. “Ir gan cits, ko mums mācīties no Francijas,
– kā izmantot jebkuru iespēju aizstāvēt savas intereses, piemēram, prezidents Žaks
Širaks sabiedrības pārliecināšanai par labu Konstitucionālajam līgumam ir
izmantojis daudz ietekmīgākus instrumentus, no Eiropas kolēģiem panākot Francijai
nelabvēlīgās Pakalpojumu direktīvas apturēšanu.”
Latvijai nevajadzētu kautrēties izmantot dažādas politiskās metodes savu mērķu
sasniegšanai Eiropas Savienībā. Ja jūnijā Eiropas Padome vienosies par tādu Finanšu
perspektīvu nākamiem septiņiem gadiem, sākot no 2007.gada, kāda tā pašlaik tiek
piedāvāta vairāku ES lielo valstu nostājas dēļ, tad Latvija nesaņems struktūrfondu
un citu līdzekļu veidā pat tik daudz, cik pirmajos divarpus ES dalības gados.
“Sagaidāms, ka vienošanās par finansēm būs tā saucamā “pēdējās nakts
vienošanās”, un būtu labi, ja tajā mūsu premjeram būtu arī kādi trumpji, nevis
tikai uz āru izgrieztas kabatas,” savu viedokli pauž R.Zīle.
Ilze Viņķele, EP deputāta R.Zīles palīdze