Par aicinājumu nesteigties ar ES Konstitucionālā līguma ratifikāciju

Steidzoties jau maijā Saeimā ratificēt Eiropas Savienības (ES) Konstitucionālo līgumu, Latvija labprātīgi atkāpsies no ietekmīgākas pozīcijas sarunās par ES finanšu perspektīvu 2007.–20013.gadam, kas draud ar mazāk intensīvu ES finansējuma piešķiršanu mūsu valstij, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Vienošanās projekts par finanšu perspektīvu Eiropas Padomē jāpieņem Luksemburgas ES prezidentūras laikā jau šā gada jūnijā.
R.Zīle secina: “Ārlietu ministra Pabrika rūpes par Latvijas labo tēlu citu ES dalībvalstu acīs un par franču referenduma iznākumu politiķim likušas aizmirst par Konstitucionālā līguma skaidrošanas nepieciešamību paša mājās.” Latvijas sabiedrībai nav vienkārši un saprotami izklāstīta Konstitucionālā līguma būtība, turklāt līgums nav korekti iztulkots latviešu valodā. Nav pietiekami diskutēts arī par to, kā ES Konstitucionālais līgums mainīs Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā.
EP deputāts apšauba ārlietu ministra Arta Pabrika paustos argumentus, ar ko tiek pamatota ES Konstitucionālā līguma ratificēšanas steiga. “Valdība cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijas lēmums ietekmēs tautas referenduma par ES konstitūciju iznākumu Francijā un iedrošinās frančus balsot “par”. Ārpus Lietuvas retais ir pamanījis mūsu kaimiņu centību ratificēt Konstitucionālo līgumu pirmajiem no visām ES dalībvalstīm. Diemžēl joprojām pat Eiropas politikas citadelē Strasbūrā iedzīvotāji neatšķir Latviju no Lietuvas. Nav pamata cerēt, ka Latvijas solis tiks pamanīts,” pauž R.Zīle. “Ir gan cits, ko mums mācīties no Francijas, – kā izmantot jebkuru iespēju aizstāvēt savas intereses, piemēram, prezidents Žaks Širaks sabiedrības pārliecināšanai par labu Konstitucionālajam līgumam ir izmantojis daudz ietekmīgākus instrumentus, no Eiropas kolēģiem panākot Francijai nelabvēlīgās Pakalpojumu direktīvas apturēšanu.”
Latvijai nevajadzētu kautrēties izmantot dažādas politiskās metodes savu mērķu sasniegšanai Eiropas Savienībā. Ja jūnijā Eiropas Padome vienosies par tādu Finanšu perspektīvu nākamiem septiņiem gadiem, sākot no 2007.gada, kāda tā pašlaik tiek piedāvāta vairāku ES lielo valstu nostājas dēļ, tad Latvija nesaņems struktūrfondu un citu līdzekļu veidā pat tik daudz, cik pirmajos divarpus ES dalības gados. “Sagaidāms, ka vienošanās par finansēm būs tā saucamā “pēdējās nakts vienošanās”, un būtu labi, ja tajā mūsu premjeram būtu arī kādi trumpji, nevis tikai uz āru izgrieztas kabatas,” savu viedokli pauž R.Zīle.

Ilze Viņķele, EP deputāta R.Zīles palīdze