
Eiropas Parlamentā šonedēļ runās par vēsturi
Otrā pasaules kara beigu Eiropā gadadiena tiek atzīmēta ne tikai Maskavā, kur uz grandiozajām svinībām pulcējušies daudzu pasaules valstu vadītāji, bet arī Eiropas Parlamentā (EP).Eiropas Parlamentā rīt gaidāmas diskusijas par Otrā pasaules kara sekām un to izvērtēšanu. Gaidāms, ka pēc diskusijām tiks pieņemta rezolūcija Eiropas Parlamenta foto |
Plenārsesiju atklāj ar piemiņas brīdi
Vakar, 9.maijā, atklājot EP sesiju, arī tika atzīmēta vēsturiskā
notikuma 60.gadadiena. Piemiņas brīdi ievadīja latviešu vijolniece Baiba Skride,
atskaņojot fragmentu no Johana Sebastiana Baha svītas D minorā vijolei.
Eiropiešiem jaunā un talantīgā vijolniece no Latvijas nav sveša. B.Skridi Eiropas
galvaspilsēta Brisele iepazina jau 2001.gadā. Tad latviešu vijolniece kļuva par
Beļģijas karalienes Elizabetes konkursa prestižās balvas laureāti. Uz EP sesijas
atklāšanu B.Skride aicināta kā viena no daudzsološākajām jaunajām Eiropas
mūziķēm.
Diskutēs par vēsturi
Savukārt rīt EP gaidāmas diskusijas par Otrā pasaules kara
rezultātiem un to seku novēršanas nepieciešamību Eiropas nākotnes kontekstā. Visi
apjautātie EP deputāti no Latvijas atzina, ka tas ir liels sasniegums. EP deputāts
Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka “šā
jautājuma apspriešana EP plenārsēdē ir ļoti liels sasniegums. Pie šā jautājuma
iekļaušanas dienaskārtībā esam strādājuši jau gadu. Esmu priecīgs, ka mūsu darbs
beidzot vainagojies ar panākumiem.”
Arī deputāts Aldis Kušķis uzskata, ka diskusijas par Otrā pasaules kara seku
izvērtēšanu EP ir liels panākums. “Tas noteikti ir sasniegums. Līdz šim EP par
šiem jautājumiem nav runāts. Tas tikai norāda, ka paplašināšanās un jauno valstu
deputātu ienākšana EP ir mainījusi Parlamentu un noskaņojumu tajā.”
Ģ.V.Kristovskis min, ka savu artavu jautājuma izskatīšanai Parlamentā noteikti devusi
arī Latvijas Valsts prezidente, paziņojot, ka piedalīsies svinībās Maskavā, kur
skaidros vēstures patiesību par Otrā pasaules kara beigām.
Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks ir pārliecināts – jautājumam par Otrā
pasaules kara beigām un tā vēsturiski atšķirīgo nozīmi Austrumeiropai un
Rietumeiropai jābūt EP dienaskārtībā. Viņš vēl piebilst, ka noteikti ir deputāti,
kuri gribētu attālināt gaidāmās diskusijas un pažēlot austrumu kaimiņu Krieviju.
“Bet tas laiks jau ir pagājis – pienācis brīdis sākt atklātu sarunu. Pagātne ir
jāizvērtē.”
Vēstures skaidrošanai – izdevums angļu valodā
Nav noslēpums, ka daudziem EP gaidāmā diskusija nav saprotama. Tāpēc izglītošanas nolūkā Ģ.V.Kristovskis kopīgi ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījuma institūta speciālistiem sagatavojis izdevumu angļu valodā “The Past in the Future: Assessment of the Events of 1940 in Latvia” (“Pagātne nākotnē: 1940. gada Latvijas notikumu pārskatīšana”). To saņems 731 EP deputāts. Minētais izdevums ir materiālu klāsts, kas no vēstures, masu mediju un tiesību viedokļa parāda, kā Otrā pasaules kara priekšvakarā tika izlemts Tautu Savienības dalībvalsts – Latvijas – liktenis. Izdevumā notikumi īpaši vērtēti tieši no starptautisko tiesību viedokļa. Ģ.V.Kristovskis uzsver, ka “šis pētījums ir veidots konspektīvi, lai EP deputāti gūtu priekšstatu par noziegumiem, kas pastrādāti pret Latvijas valsti un sabiedrību Otrā pasaules kara laikā”.
Diskusija ir tikai sākums
Aptaujātie deputāti atzīst, ka diskusija par vēsturi ir
nepieciešama, tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums, vai Krievija sadzirdēs EP balsi.
Lai EP balss skanētu pārliecinošāk, būtu svarīgi, lai EP deputāti pēc diskusijām
pieņemtu rezolūciju par Eiropas nākotni 60 gadus pēc Otrā pasaules kara. Šāda
parlamentāriešu vienošanās kopā ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas
Vīķes-Freibergas aktivitātēm Latvijas un citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu
balsi darītu pārliecinošāku un skaļāku.
Pagaidām grūti spriest, par kādu rezolūciju nobalsos EP deputāti. Tās sākotnējo
versiju sagatavojis Ģ.V.Kristovskis un viņa kolēģis no Polijas Vojcehs Roskovskis.
Ģ.V.Kristovsis teic, ka cīnīsies, lai pēc asajām diskusijām tiktu pieņemta Latvijai
labvēlīga versija un saglabātos svarīgākie punkti – par Jaltas konferences
vienošanos, PSRS ietekmes – okupācijas – nostiprināšanu Austrumeiropā Otrā
pasaules kara beigās un tās izvērtēšanu.
Visi aptaujātie Latvijas parlamentārieši ir pārliecināti, ka Krievija mūsu balsi
sadzirdēs. “Protams, mēs nevaram cerēt, ka tas notiks vienas dienas un vienas
diskusijas rezultātā. Maija plenārsēde ir tikai pirmais solis. Darbs jāturpina,”
teic Ģ.V.Kristovskis.
A.Kušķis spriež, ka “tā ir Krievijas problēma, ja viņi nevēlas izvērtēt
pagātni. Krievijas politiskajai elitei un sabiedrībai jātiek pāri imperiālistiskajai
domāšanai. Pagātnes izvērtējums noteikti varētu būt pirmais solis”. Arī R.Pīks
ir pārliecināts – Krievija agri vai vēlu nonāks pie savas pagātnes izvērtējuma.
“Viņi vairs nevar dzīvot tikai ilūzijās. Krievijai ir jāatrod jauna identitāte.
Šodien, 21.gadsimtā, valsts vairs nevar attīstīties ar 300 – 400 gadus vecu
filozofiju un uzbūvi.”
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv