
Pirmais gads ES - ar pozitīvu bilanci
Vakar Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs tikās ar Saeimas Eiropas lietu komisiju un tās priekšsēdētāju Oskaru Kastēnu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar, 9. maijā, Latvijā un citviet Eiropā atzīmēja Eiropas dienu.
Par godu šim notikumam Latvijā viesojās Eiropas enerģētikas komisārs Andris
Piebalgs. Viņam vakar bija saspringts darba grafiks. Viņš tikās ar Ministru prezidentu
Aigaru Kalvīti un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un piedalījās konferencē
“Viens gads Eiropas Savienībā (ES) – sasniegtais un izaicinājumi”.
Katru gadu 9.maijā tiek atzīmēta Eiropas diena. Šajā datumā 1950.gadā Francijas
ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar savu plānu, kas tiek uzskatīts par
ciešākas Eiropas integrācijas sākumu. Pirmo reizi Eiropas dienu atzīmēja 1986. gadā
par godu Robēra Šūmana simt gadu jubilejai.
Bilance - pozitīva
Uzrunājot Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus A. Piebalgs
teica, ka pirmais Latvijas gads ES nepārprotami bijis pozitīvs. “Latvijai bijusi
straujākā ekonomiskā izaugsme ES. Arī šogad pēdējās Eiropas Komisijas pavasara
ekonomiskās prognozes Latvijai paredz līderpozīciju ekonomikas pieauguma rādītājos.
Uz kopējā Eiropas ekonomikas vājās izaugsmes fona tas ir priecējošs rādītājs.”
Komisārs teica, ka Latvija sākusi apgūt arī Kohēzijas un struktūrfondu līdzekļus,
turklāt ar lielu sparu un sekmīgi. Vieni no galvenajiem ieguvējiem no Latvijas dalības
ES, pēc A.Piebalga teiktā, ir zemnieki. “Pēc statistikas datiem, vidējie zemnieku
saimniecību ienākumi visās jaunajās dalībvalstīs pērn palielinājušies uz pusi.”
A.Piebalgs atzinīgi novērtēja arī Latvijas sabiedrības attieksmi pret ES. “Latvijas
sabiedrībā valda veselīgs eirooptimisms. Sabiedriskās domas viedoklis par Eiropu
Latvijā kopumā, šķiet, ir līdzsvarā vai vairāk pozitīvs nekā negatīvs. Galvenās
pārmaiņas iedzīvotājiem saistītas ar ekonomiskiem aspektiem. Labās ziņas –
cilvēkiem ir iespēja saņemt Eiropas naudu infrastruktūrai un zemniekiem tiešos
maksājumus, ir arī investīciju pieaugums un Eiropas vienotā tirgus dotās iespējas.
Ir, protams, arī negatīvi aspekti, piemēram, cenu pieaugums, kam gan vairāk saistība
ar neparedzētu degvielas cenu celšanos pasaules tirgū nekā ar ES.”
Labs brīdis biodegvielas ražošanas attīstībai
Degvielas cenu celšanās un tās kvalitāte bija viens no
jautājumiem, kam deputāti pievērsa lielāko uzmanību. A.Piebalgs norādīja, ka nav
sagaidāma degvielas cenu samazināšanās. “Vispār ir grūti atbildēt, kas ir un kas
nav augsta cena degvielai. Pavisam nesen lasīju salīdzinājumu, ka cena par litru
degvielas ir gandrīz līdzvērtīga tai, ko maksājam par litru minerālūdens.
Galvenais, kas nosaka straujo degvielas cenas pieaugumu, ir situācija pasaulē. Naftas
produktu rezerves ir ierobežotas, bet patēriņš aug nenormālā ātrumā. Piemēram,
Ķīnas straujā ekonomiskā attīstība nozīmē arī strauju naftas produktu patēriņa
pieaugumu. (..) Arī Indija aug arvien straujāk un patērē arvien vairāk enerģijas.
Tas nozīmē, ka naftas produkti maksā un maksās dārgi.”
A.Piebalgs uzskata, ka saprātīgs risinājums būtu biodegvielas ražošanas
atbalstīšana un stimulēšana. Deputāte Anna Seile bija satraukta, vai tiek pieļauts
valsts atbalsts biodegvielas nozares attīstībai, jo citādi to ražot ir neizdevīgi.
A.Piebalgs gan norādīja, ka ar pašreizējām naftas produktu cenām biodegvielas
ražošana jau varētu kļūt izdevīga. Ja par vienu barelu naftas jāmaksā vairāk
nekā 60 ASV dolāru, biodegvielas ražošana jau kļūst izdevīga. “ES atbalsta
biodegvielas ražošanu dalībvalstīs. Līdz 2010.gadam biodegvielai būtu jāaizņem
5,75 procenti no ES tirgus,” par Komisijas plāniem informēja A. Piebalgs.
Iesaka ratificēt konstitūciju
Viens no Eiropā aktuālākajiem jautājumiem šobrīd noteikti ir ES
konstitucionālais līgums un Francijā gaidāmais referendums. Saeimas Ārlietu komisijas
priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins pauda satraukumu par to, kā šajā gadījumā
rīkoties Saeimai. “Ko mums darīt šajā situācijā? Zināms, ka Francija ir viena no
vadošajām ES valstīm, tāpēc tās balsojums ir ļoti svarīgs. Ir skaidrs: ja Francija
nobalso pret, negatīvs būs arī referenduma rezultāts Nīderlandē. Varbūt mums
sagaidīt Francijas referenduma rezultātu un tikai tad ratificēt līgumu.”
A.Piebalgs gan atzina, ka cerot uz Francijas tautas atbalstu svarīgajam dokumentam.
Viņš arī atzina, ka Francijā notiekošā kampaņa “ir pārvērtusies par
iekšpolitisko un sociālekonomisko cīņu arēnu. Kampaņā par ES līgumu diskusija
nebūt nav par pašu līgumu, kuru lielākā daļa cilvēku nemaz nav lasījuši.
Diskusija ir par Francijas ekonomiskajām un sociālajām problēmām, bezdarbu un
valdības politiku”. Tomēr, A.Piebalgs ieteica Saeimai, neņemot vērā notiekošo,
izvēlēties pašai savu ceļu un to arī iet. “Nevajag skatīties uz kādu citu valsti,
kā tā rīkojas, kā balso, ko dara. Jāpieņem pašiem savs lēmums un jāiet savs
ceļš.”
Gāzes tirgus liberalizācija - patērētāju interesēs
Viens no visvairāk cilātajiem jautājumiem Latvijā pēdējās
nedēļas laikā ir gāzes tirgus liberalizācija. A.Piebalgs uzskata, ka gāzes tirgus
liberalizācija būtu Latvijas patērētāju interesēs. Viņš pauda cerību, ka Latvija
pildīs tās saistības, kuras uzņēmās līdz ar dalību ES.
Eiropas Komisijas pārstāvis vairākkārt uzsvēra, ka tikai Latvijas valdības
kompetencē ir lemt par turpmāko rīcību šajā enerģētikas sektorā. Viņaprāt,
Latvijas politiķiem, lemjot par gāzes tirgus liberalizāciju, būtu jāņem vērā
tirgus attīstības perspektīvas viedoklis, nevis tas, kādas sankcijas varētu piemērot
ES vai AS “Latvijas gāze”. A.Piebalgs nevēlējās prognozēt, cik lielas varētu
būt sankcijas, ja Latvija savā likumdošanā laikus neieviesīs ES direktīvas, kas
paredz atvērt gāzes tirgu vairākiem tirgotājiem. “Tas ir Eiropas Kopienas tiesas
kompetencē,” skaidroja komisārs. Viņš atzina, ka līdz šim nav bijuši līdzīgi
tiesu precedenti.
Problēmas ar gāzes tirgus liberalizāciju nav tikai Latvijai, bet vēl astoņām
jaunajām ES dalībvalstīm, informēja Eiropas Komisijas pārstāvis. Tomēr, ja Latvija
laikus neieviesīs ES prasības un nedos pamatojumu, kāpēc tas nav izdarīts,
tiesvedība pret mūsu valsti tiks sākta jau jūlijā. A.Piebalgs arī sacīja, ka
iespējams kopā ar Eiropas Komisiju meklēt kompromisu direktīvu ieviešanā, tomēr
nevēlējās šo jautājumu sīkāk komentēt, lai “neizdarītu spiedienu uz Latvijas
valdību”.
Ilze Sedliņa, “LV”