
Latvijā skaitīs katru knābi
Latvijā trūkst ticamas skaitliskas informācijas par daudzām, arī parastām, putnu sugām. Tā kā spārnotie ir labi vides indikatori, precīzi dati, kas atspoguļo dažādu sugu populācijas stāvokli un pārmaiņu tendences, būtu ļoti noderīgi. Sekojot daudzu Eiropas valstu piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) šogad sāk mūsu valstī ligzdojošo putnu uzskaiti.Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Ir ļoti maz sugu, par kuru populāciju būtu pilnīgi skaidra kopaina.
Piemēram, zem speciālistu lupas bijušas un būs īpaši apdraudētās sugas, kuru
monitorēšanai izmanto arī specifiskākas metodes. Savukārt par pārējo plašo sugu
klāstu visaptveroša monitoringa nav.
Iecerētajai uzskaitei jau pirmajos gados būtu jāsniedz informācija par vairāk nekā
50 putnu sugām, arī par Eiropas Savienības direktīvas pielikumos iekļautajām sugām,
norāda LOB. Turpmākajos gados, palielinoties uzskaitē iesaistīto dalībnieku skaitam,
paredzēts, ka pieaugs arī pētījumā aptverto sugu skaits.
“Pieredze tālu nav jāmeklē,” stāsta programmas vadītājs Ainārs Auniņš.
“Vairākās Eiropas valstīs monitoringa programmām ir pārdesmit gadus sena vēsturē,
daudzās, apjaušot to lietderību, tās uzsāktas nesen.” Vissenākā ligzdojošo putnu
monitoringa vēsture ir Lielbritānijā, kur uzskaites veic kopš 1962.gada.
Robežas uz spārnotajiem neattiecas
Ticami dati ir vienlīdz svarīgi gan ornitologiem, gan valsts
iestādēm, spriež A.Auniņš. Piemēram, tie var kalpot par pamatu sugu aizsardzības
pasākumu plānošanai.
Nav tādas spārnoto sugas, kuras izplatības areāls iekļautos tikai Latvijas
teritorijā. Populācijas aptver plašāku teritoriju. Ja vienā valstī par konkrētu
sugu ir precīzas ziņas, bet citā nav, grūti spriest par kopsakarībām plašākā
mērogā un izzināt patieso populācijas stāvokli. Tādēļ vajadzīgs pilnīgs
pārklājums, norāda ligzdojošo putnu uzskaites programmas vadītājs. Latvija arī ar
šiem saviem jaunajiem datiem iekļausies kopējā mozaīkā, lai tā kļūtu vēl
pilnīgāka. Eiropā uzskaites koordinē starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju
savienība “BirdLife International” un Eiropas putnu uzskaišu padome “European
Bird Census Counsil”.
Uzskaitēs gūtās ziņas kalpo arī par vienu no dabas daudzveidības raksturlielumiem,
kas atspoguļo Eiropas progresu, lai sasniegtu ES Ilgtspējīgās attīstības
stratēģijas mērķi līdz 2010.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības
samazināšanos.
Putni kā signāli
Monitoringam ne tikai jāatspoguļo situācija, bet arī jāprognozē varbūtējā tās attīstība, piemēram, ko signalizē kādas populācijas samazināšanās. Pēc iestāšanās ES Latvijā sagaidāma arvien intensīvāka lauksaimniecības prakse, un, kā pieļauj A.Auniņš, tāpat kā citur Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt mūsu lauku putnu skaitu un sastopamību. “Ir svarīgi sekot līdzi šiem procesiem, kā arī prognozēt pārmaiņas un laikus rīkoties, lai Latvijas lauki nepieredzētu ekoloģisko katastrofu, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados piedzīvoja Rietumeiropas lauki. Līdzīgi pārmaiņas sagaidāmas arī citos tautsaimniecības sektoros. Ligzdojošo putnu monitoringa programma palīdzēs atbildēt arī uz jautājumiem, kas saistīti ar pastāvošo dabas aizsardzības pasākumu efektivitāti valsts mērogā,” uzskata ornitologs.
Skolo novērotājus
Monitoringa ietvaros brīvprātīgi putnu novērotāji katru gadu trīs
reizes ligzdošanas sezonā – aprīlī, maijā un jūnijā – veiks četrus kilometrus
garus maršrutus un reģistrēs visas redzamās un dzirdamās putnu sugas. Pēc A.Auniņa
teiktā, lai izskaustu subjektīvismu maršrutu izvēlē un iegūtā informācija
reprezentētu dažādus Latvijas biotopus, izmantots sistemātiskuma princips 43 maršrutu
atlasē visā valsts teritorijā.
Nākamajā sezonā uzskaišu veicēju skaitu papildinās LOB rīkoto monitoringa
apmācības semināra dalībnieki. Pirmais seminārs Engures ezera ornitoloģisko
pētījumu centrā notika jau aprīļa beigās, šīs nedēļas beigās otrs iecerēts
Mētrienas pagastā, bet vēl divi notiks Strenčos un Alsungā. Paredzēts, ka ornitologi
amatieri, kuri šajos semināros iegūs uzskaišu veikšanai nepieciešamās zināšanas,
turpmākajos gados ļaus būtiski paplašināt pētījumā aptverto sugu skaitu.
Datus piedāvās valstij
Seminārus finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds. Fonda
palīdzība speciālistu sagatavošanā ir vienīgais valsts atbalsts, jo pati jaunā
programma valsts finansējumu nesaņem. LOB cer, ka tās monitorings sevi pierādīs arī
kā valstij noderīgs datu ieguves avots.
“Valsts monitoringa programma tiek pārskatīta, un tajā varbūt varētu iekļaut šo
datu ieguvi,” spriež programmas vadītājs. Kā LOB argumentus par labu šādas
varbūtības lietderībai A.Auniņš min tās izdevīgumu. Valstij dati ir nepieciešami,
jo, piemēram, jāatskaitās par ES Putnu direktīvas pielikumos iekļauto sugu
populāciju stāvokli. “Izmantot esošo monitoringu būtu lētāk nekā radīt jaunu
alternatīvu sistēmu,” uzskata LOB pārstāvis, norādot, ka “ar algotiem
speciālistiem nevar panākt tādu pārklājumu kā ar ornitologiem amatieriem”.
“Kad būs pirmie rezultāti un mums būs ko parādīt, varēsim nākt klajā ar savu
sadarbības piedāvājumu valstij,” skaidro programmas vadītājs.
Vissvarīgākais, viņaprāt – lai LOB un valsts nākotnē izmantotu “vienus atzītus
datus, nevis savstarpēji karojošus, kā tas ir dažās citās valstīs”.
Ilze Apine, “LV”