Valonijas māksla Rīgā

Žaks Šarljē. Monetāra glezna. 1995

Vakar Valsts Mākslas muzejā atklāja izstādi “Divdesmitais gadsimts Valonijas mākslā”, ko organizējusi Beļģijas franču kopiena Wallonie-Bruxelles kopā ar Monsas pilsētu un tās Mākslas muzeju. Monsa ir Valonijas mākslas dzīves centrs, un 2015.gadā tā cer kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šīs zemes māksla Latvijā nav sveša, jo pēc vērienīgās beļģu mākslas izstādes, kas 1927.gadā notika Rīgā, sekoja nozīmīgs gleznu dāvinājums Latvijas valstij un šī augstvērtīgā gleznu kolekcija tiek pētīta un regulāri eksponēta.
Izstāde ir pirmais plašākais pasākums pēc Latvijas Republikas un Beļģijas franču kopienas sadarbības līguma parakstīšanas 2002.gada jūlijā un ļauj labāk iepazīt tieši Valonijas reģiona mākslu. Kā atzīmē Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisārs Filips Sinans, šī izstāde ir tiešs turpinājums 2001.gadā Monsā sarīkotajai mākslas skatei, kurā pirmoreiz vienkopus bija izstādīti vairāk nekā 250 valoņu mākslinieku darbi. Uz šīs bāzes tika izveidotas divas mazākas izstādes, kas notika Tallinā un pēc tam Bukarestē. Rīgas izstādei darbi atlasīti gan no Monsas skates, gan citiem muzejiem un privātkolekcijām. Izstādes katalogā Monsas Mākslas muzeja direktors Mišels de Reimekers atzīmē: “Atlasot mākslas darbus, mēs centāmies, kaut arī netieši, vilkt paralēles un atrast saskarsmes punktus starp Beļģijas franču kopienas tēlotājmākslas attīstību un mākslas dzīvi Latvijā 20.gadsimtā.”
Vēlot izstādei panākumus, kultūras ministre Helēna Demakova īpaši uzsver, ka Beļģijas decentralizācijas tendences ir kā atsvars Briseles eirocentriskajai būtībai. Valoņu māksla gadsimta garumā ir pierādījusi savu spēku, patstāvību un neatkārtojamību. Izstādītie darbi – gleznas, grafika, tēlniecības paraugi un fotogrāfijas – atklāj gan šā reģiona nacionālās iezīmes un mākslas žanru daudzveidību, gan saistību un stilistiskās paralēles ar Eiropas nozīmīgākajām skolām.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv