
Valonijas māksla Rīgā
Žaks Šarljē. Monetāra glezna. 1995 |
Vakar Valsts Mākslas muzejā atklāja izstādi “Divdesmitais
gadsimts Valonijas mākslā”, ko organizējusi Beļģijas franču kopiena Wallonie-Bruxelles
kopā ar Monsas pilsētu un tās Mākslas muzeju. Monsa ir Valonijas mākslas dzīves
centrs, un 2015.gadā tā cer kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šīs zemes
māksla Latvijā nav sveša, jo pēc vērienīgās beļģu mākslas izstādes, kas
1927.gadā notika Rīgā, sekoja nozīmīgs gleznu dāvinājums Latvijas valstij un šī
augstvērtīgā gleznu kolekcija tiek pētīta un regulāri eksponēta.
Izstāde ir pirmais plašākais pasākums pēc Latvijas Republikas un Beļģijas franču
kopienas sadarbības līguma parakstīšanas 2002.gada jūlijā un ļauj labāk iepazīt
tieši Valonijas reģiona mākslu. Kā atzīmē Beļģijas franču kopienas starptautisko
attiecību ģenerālkomisārs Filips Sinans, šī izstāde ir tiešs turpinājums
2001.gadā Monsā sarīkotajai mākslas skatei, kurā pirmoreiz vienkopus bija izstādīti
vairāk nekā 250 valoņu mākslinieku darbi. Uz šīs bāzes tika izveidotas divas
mazākas izstādes, kas notika Tallinā un pēc tam Bukarestē. Rīgas izstādei darbi
atlasīti gan no Monsas skates, gan citiem muzejiem un privātkolekcijām. Izstādes
katalogā Monsas Mākslas muzeja direktors Mišels de Reimekers atzīmē: “Atlasot
mākslas darbus, mēs centāmies, kaut arī netieši, vilkt paralēles un atrast
saskarsmes punktus starp Beļģijas franču kopienas tēlotājmākslas attīstību un
mākslas dzīvi Latvijā 20.gadsimtā.”
Vēlot izstādei panākumus, kultūras ministre Helēna Demakova īpaši uzsver, ka
Beļģijas decentralizācijas tendences ir kā atsvars Briseles eirocentriskajai
būtībai. Valoņu māksla gadsimta garumā ir pierādījusi savu spēku, patstāvību un
neatkārtojamību. Izstādītie darbi – gleznas, grafika, tēlniecības paraugi un
fotogrāfijas – atklāj gan šā reģiona nacionālās iezīmes un mākslas žanru
daudzveidību, gan saistību un stilistiskās paralēles ar Eiropas nozīmīgākajām
skolām.
Aina Rozeniece, “LV”