Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas finansēšanas politika: kompromisu meklējot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2005., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106745

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar brīvdomības un brīvības zīmolu

Vēl šajā numurā

26.04.2005., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas finansēšanas politika: kompromisu meklējot

HIBNERE1.PNG (116864 bytes)
Danuta Hībnere
Foto no EK Audiovizuālās bibliotēkas

Vakar un šodien Rīgā notiek starptautiska konference “Eiropas reģionālās politikas virzība”, ko sadarbībā ar Eiropas Politikas pētniecības centru Skotijā un Lielbritānijas padomi Latvijā organizējusi Finanšu ministrija. Lai izvērtētu reģionālo un finansēšanas politiku Eiropas Savienības (ES) valstīs un iezīmētu galvenās problēmas, kas šajā jomā risināmas nākamajos gados, uz konferenci ieradušies 24 ES dalībvalstu pārstāvji.

Ierobežojums paliks spēkā

Viens no Latvijai aktuālākajiem jautājumiem, kuru ar Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas komisāri Danutu Hībneri konferences laikā pārrunāja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, saistīts ar ES finansiālā atbalsta saņemšanai noteikto ierobežojumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). O.Spurdziņš EK komisārei skaidroja, ka Latvijā IKP pieaug daudz straujāk nekā citās ES valstīs un, ņemot vērā ES valstu vidējos attīstības tempus, Latvija paliek zaudētājos.
Lai gan ministrs pauda cerību, ka jaunās finanšu perspektīvas turpmākās izstrādes gaitā Eiropas Komisija izvērtēs un ņems vērā arī Latvijas problēmas, Eiropas Komisijas komisāre apšaubīja, vai nākamās finanšu perspektīvas ietvaros būtu iespējams atteikties no šā ierobežojuma. Viņasprāt, pavisam no tā atteikties nebūtu lietderīgi.
D.Hībnere norādīja, ka finansiālo ierobežojumu attiecībā uz struktūrfondu līdzekļu saņemšanu nav noteikusi EK. Šādu lēmumu 1999.gadā pieņēmušas pašas ES dalībvalstis, balstoties uz atziņu, ka ir nepieciešams ierobežojums, kas cita starpā ļautu garantēt arī makroekonomisko stabilitāti. Aktuāls paliek jautājums, kā tiek aprēķināts šis ierobežojums, kādi faktori tiek ņemti vērā un kāda metodoloģija izmantota.
Nākamās finanšu perspektīvas ietvaros jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiks piešķirts daudz vairāk finanšu līdzekļu nekā šobrīd, un tām ir jābūt gatavām šos līdzekļus apgūt, uzsvēra EK komisāre. Lielāka uzmanība jāpievērš arī projektu kvalitātes uzlabošanai. Pēc D.Hībneres domām, Latvija šai ziņā dara ļoti daudz. Tiekot domāts arī par to, kā piesaistīt līdzekļus no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citām starptautiskajām finanšu institūcijām, ar kuru palīdzību savukārt varētu piesaistīt vēl papildu līdzekļus no citiem avotiem un tādējādi pārvarēt minēto 4% ierobežojumu.
Lai risinātu ierobežojuma problēmu, Ministru prezidents Aigars Kalvītis vakar, tiekoties ar EK komisāri, ierosināja neieskaitīt lielos vides un transporta infrastruktūras projektus tajā ES finansējumā, uz kuru attiecas 4% ierobežojums. Otrs risinājums varētu būt Baltijas valstu ierosinājums mainīt kohēzijas līdzekļu piešķiršanas noteikumus Baltijas valstīm un ņemt vērā augsto IKP pieaugumu šajās valstīs, kas plānots vidēji 6,75% gadā. Ar to varētu aizstāt EK piedāvāto 4,1% desmit jaunajām ES dalībvalstīm.

KOHEZIJA.PNG (136846 bytes)
Viens no piemēriem par Kohēzijas fonda atbalstu transportam: skats uz Patras–Atēnu–Tesaloniku automaģistrāli Grieķijā
Foto no EK arhīva

Atpalikušajiem reģioniem tiks vairāk

Attiecībā uz gaidāmo finanšu sadalījumu starp ES dalībvalstīm D.Hībnere pastāstīja, ka liela uzmanība tiks pievērsta atpalikušo reģionu atbalstīšanai.
Ar strukturālo fondu budžeta projektu 2007.–2013.gadam EK nākusi klajā jau pirms krietna laika. Ar dalībvalstīm vairākus mēnešus notiek pārrunas par šā budžeta apjomu. EK ierosinājusi 78% šā budžeta novirzīt visvairāk atpalikušo reģionu attīstībai. Tie ir reģioni, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Starp reģioniem, kas atbilst šiem kritērijiem, ir lielākā daļa jauno dalībvalstu, kā arī daži reģioni vecajās dalībvalstīs – Spānijā, Vācijas austrumos. Komisāre uzskata, ka arī sadarbībai starp reģioniem būtu jātērē vairāk nekā pašlaik. Piešķirot finansējumu, tiek ņemti vērā vairāki kritēriji, no kuriem svarīgākie ir attīstības līmenis un bezdarba līmenis. Kohēzijas fonda līdzekļu sadalījumā tiek ņemts vērā arī valsts lielums.

Augstu vērtē Latvijas sasniegumus

Eiropas Komisijas komisāre augstu novērtēja Latviju kā vienu no visstraujāk augošajām Eiropas Savienības valstīm, kā arī pašreizējo situāciju Latvijā kopumā un jo īpaši struktūrfondu apguves jomā. Viņasprāt, Latvija ir labi sagatavojusies struktūrfondu apguvei, taču tas nenozīmē, ka drīkstot aizmirst par administratīvās kapacitātes palielināšanu un projektu kvalitātes uzlabošanu.
Oskars Spurdziņš pauda gandarījumu, ka konference notiek Rīgā, jo Latvija, saskaņā ar Eiropas statistikas biroja “Eurostat” datiem, ir viena no valstīm, kurās vēl daudz darāmā, lai sasniegtu ES valstu vidējo labklājības līmeni. Tā kā ir sākusies jaunās Eiropas Savienības finanšu perspektīvas apspriešana, šis, pēc ministra domām, ir arī īstais brīdis diskutēt par to, kādai jābūt šai perspektīvai.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

Kohēzijas fonda relatīvais sadalījums jaunajām dalībvalstīm 2004.–2006.gada periodā, miljoni eiru

Kopējie resursi

Kohēzijas fonds

Daļa

Čehija

2621,2

936,1

36%

Igaunija

695,1

309,0

44%

Kipra

113,4

53,9

48%

Latvija

1164,3

515,4

44%

Lietuva

1537,7

608,2

40%

Ungārija

3207,4

1112,7

35%

Malta

88,7

21,9

25%

Polija

12 809,7

4178,6

33%

Slovēnija

456,3

188,7

41%

Slovākija

1757,4

570,5

32%

Kopā

24 451,2

8495,0

35%

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!