ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES atbalstu un zemes nomnieku lauksaimniecisko darbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2005., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106545
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par ES atbalstu un zemes nomnieku
lauksaimniecisko darbību
Saskaņā ar Lauku attīstības plāna (LAP)
pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības
nolūkā” nosacījumiem zemes īpašnieki ir tiesīgi saņemt atbalstu no Eiropas
Savienības (ES), ja attiecīgajā teritorijā tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Ja
zemes īpašnieks lauksaimniecisko darbību neveic, viņš nav tiesīgs saņemt šo
atbalstu.
Pēdējā laikā vērojama tendence, ka zemes īpašnieki lauž zemes nomas līgumus ar zemes nomniekiem tajās teritorijās, kas atzītas par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgām, lai saņemtu atbalsta maksājumus, zemi neuzturot labā lauksaimnieciskā stāvoklī. Lai zeme būtu uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī, tā regulāri ir jāapsaimnieko un, ja tā tiek izmantota kā zālājs, vismaz vienu reizi gadā jāappļauj.
Lai veicinātu zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un risinātu šo situāciju, Zemkopības ministrija (ZM) uzdevusi Lauku atbalsta dienestam (LAD) turpmāk pastiprināti kontrolēt saimniecības, kurās lauksaimniecībā izmantotā zeme ir tikai dabiskie zālāji vai ganības. Šiem zemes īpašniekiem būs jāpierāda, ka viņu deklarētajās platībās tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Ja platība izmantota kā zālājs, tad tai jābūt ne tikai appļautai, bet arī izmantotai lopbarības iegūšanai.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar LAD izstrādās kritērijus, pēc kuriem noteiks, vai saimniecībā tiek veikta atbilstoša lauksaimnieciskā darbība. Pēc Lauku attīstības plāna nosacījumiem atbalsta maksājumus par mazāk labvēlīgajiem apvidiem var saņemt fiziska vai juridiska persona.
Pēdējā laikā vērojama tendence, ka zemes īpašnieki lauž zemes nomas līgumus ar zemes nomniekiem tajās teritorijās, kas atzītas par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgām, lai saņemtu atbalsta maksājumus, zemi neuzturot labā lauksaimnieciskā stāvoklī. Lai zeme būtu uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī, tā regulāri ir jāapsaimnieko un, ja tā tiek izmantota kā zālājs, vismaz vienu reizi gadā jāappļauj.
Lai veicinātu zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un risinātu šo situāciju, Zemkopības ministrija (ZM) uzdevusi Lauku atbalsta dienestam (LAD) turpmāk pastiprināti kontrolēt saimniecības, kurās lauksaimniecībā izmantotā zeme ir tikai dabiskie zālāji vai ganības. Šiem zemes īpašniekiem būs jāpierāda, ka viņu deklarētajās platībās tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Ja platība izmantota kā zālājs, tad tai jābūt ne tikai appļautai, bet arī izmantotai lopbarības iegūšanai.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar LAD izstrādās kritērijus, pēc kuriem noteiks, vai saimniecībā tiek veikta atbilstoša lauksaimnieciskā darbība. Pēc Lauku attīstības plāna nosacījumiem atbalsta maksājumus par mazāk labvēlīgajiem apvidiem var saņemt fiziska vai juridiska persona.