ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijai nelabvēlīgu topošo ostu pakalpojumu direktīvu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2005., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/106531
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijai nelabvēlīgu topošo ostu
pakalpojumu direktīvu
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle,
uzstājoties debatēs par topošo ostu pakalpojumu direktīvu Eiropas Parlamenta (EP)
Transporta un tūrisma komitejā (TTK), norādīja, ka likumprojekta izstrādātāja
Eiropas Komisija kārtējo reizi nav ņēmusi vērā Baltijas valstu īpašo situāciju
kravas pārvadājumu biznesā. Ostu pakalpojumu direktīvas mērķis ir nodrošināt
godīgu konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā vienas ostas teritorijā, kā arī starp
ostām visā Eiropas Savienībā (ES).
Baltijas valstu ostām lielāko kravu apgrozījumu nodrošina Krievija un citas NVS valstis, kas nav ES dalībvalstis. R.Zīle TTK locekļiem norādīja, ka Krievijas izvēli transportēt kravas caur kādu no Baltijas valstu ostām nereti nosaka ne vien ekonomiskie, bet arī politiskie apsvērumi. Ja direktīva varētu veicināt konkurenci starp Eiropas Savienības valstu ostām, tad diemžēl nav prognozējams, cik negatīvi tas varētu ietekmēt Baltijas valstu ostu konkurētspēju ar īpaši atbalstītajām Krievijas ostām. “Lielākās konkurentes mūsu ostām pagaidām ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Krievijas ostas,” uzsvēra deputāts. Pašreizējā ostu pakalpojumu direktīvas redakcija varētu nopietni apdraudēt Baltijas valstu ostu konkurētspēju jau iekarotajā tirgū.
Direktīva par ostu pakalpojumiem pirmo reizi EP tika izskatīta 2001.gadā, taču EP nespēja vienoties ar Eiropas Padomi par vienotu nostāju. Tika izveidota speciāla izlīguma komisija, kas 2003.gadā spēja panākt kompromisa vienošanos starp Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvjiem, lai direktīvu virzītu atkārtotai izskatīšanai EP.
Baltijas valstu ostām lielāko kravu apgrozījumu nodrošina Krievija un citas NVS valstis, kas nav ES dalībvalstis. R.Zīle TTK locekļiem norādīja, ka Krievijas izvēli transportēt kravas caur kādu no Baltijas valstu ostām nereti nosaka ne vien ekonomiskie, bet arī politiskie apsvērumi. Ja direktīva varētu veicināt konkurenci starp Eiropas Savienības valstu ostām, tad diemžēl nav prognozējams, cik negatīvi tas varētu ietekmēt Baltijas valstu ostu konkurētspēju ar īpaši atbalstītajām Krievijas ostām. “Lielākās konkurentes mūsu ostām pagaidām ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Krievijas ostas,” uzsvēra deputāts. Pašreizējā ostu pakalpojumu direktīvas redakcija varētu nopietni apdraudēt Baltijas valstu ostu konkurētspēju jau iekarotajā tirgū.
Direktīva par ostu pakalpojumiem pirmo reizi EP tika izskatīta 2001.gadā, taču EP nespēja vienoties ar Eiropas Padomi par vienotu nostāju. Tika izveidota speciāla izlīguma komisija, kas 2003.gadā spēja panākt kompromisa vienošanos starp Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvjiem, lai direktīvu virzītu atkārtotai izskatīšanai EP.
I.Viņķele, EP deputāta R.Zīles palīdze