
Lai vējgāzēs atkal zaļotu mežs
Tik stipra vētra, kāda plosījās šogad 8. un 9.janvāra naktī, Latvijā nebija piedzīvota vairāk nekā pusgadsimtu. No tās cieta visa valsts tautsaimniecība, tostarp arī mežsaimniecība. Vētras postījumu apjomiValsts meža dienests (VMD) apkopo informāciju par vējgāzto un
vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laikā no
10.janvāra līdz 8.aprīlim vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas
apliecinājumos uzrādīti 4,22 miljoni kubikmetru koksnes. Lielāko vējgāzto un
vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst privātajos, pašvaldību un citos mežos, kur
izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,73 miljoni m3 koksnes.
Ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,49 miljoni m3
koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu
sekas, pilnībā paredzēts nocirst audzes 12,9 tūkstošu ha platībā, bet ir tendence
šai platībai pieaugt.
Rodas jautājums: kāpēc privātajos mežos vētras postījumu ir gandrīz otrtik nekā
valsts mežos, lai gan platības sadalās apmēram uz pusi?
Iemesli šai situācijai ir vairāki. Pirmkārt, nelielie mežu masīvi, kuri neļauj
ieviest mežaudžu apsaimniekošanas optimālo sistēmu, otrkārt, privāto mežu
īpašnieku neizpratne par mežu lokālo un globālo raksturu. Vēl nāk klāt meža
platību sadalīšana un pārdalīšana, kā arī meža apsaimniekošanas principu
neievērošana, kas pastiprināja risku vētras laikā.
Svarīgi ir laikus savākt iespējami vairāk kvalitatīvas koksnes vējgāzēs un
vējlauzēs, novērst meža kaitēkļu masveida savairošanos. Bet varbūt pat svarīgāk
ir šīs platības iespējami drīzāk kvalitatīvi apmežot. Gan valsts iestādes, gan
saziņas līdzekļi ir regulāri informējuši, ka privātajos mežos apmežošanas darbu
apjomi pieaug, tomēr bieži vien tie notiek neapmierinoši, turklāt meža īpašnieki
nereti aizbildinās ar finansiālām grūtībām.
Eiropas Savienības atbalsts apmežošanai
Apstākļi ir mainījušies. Viens no galvenajiem Eiropas Savienības
(ES) reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem ir struktūrfondi. Latvijas
valdība ir izstrādājusi Vienoto programmdokumentu (VPD), kurā noteikta stratēģija un
prioritātes sociālekonomisko apstākļu uzlabošanai valstī 2004.– 2006. gada
programmēšanas periodam, un VPD Programmas papildinājumu, kas ir struktūrfondu
ieviešanas pamatdokuments Latvijā 2004.– 2006. gadam. Zemkopības ministrijas Lauku
atbalsta dienests (LAD) ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu privātajiem mežu
īpašniekiem pieteikties uz ES struktūrfonda – Eiropas Lauksaimniecības virzības un
garantiju fonda (ELVGF) – Virzības daļas finansējumu. VPD ir izvirzīti būtiskie
vidējā termiņa mērķi: konkurētspējas attīstība un nodarbinātības veicināšana,
cilvēkresursu attīstība un infrastruktūras uzlabošana.
VPD ir noteiktas četras prioritātes. Iedziļināsimies vienā no tām – “Lauku un
zivsaimniecības attīstības veicināšana”, konkrētāk pievērsīsimies
mežsaimniecības attīstībai, kurai paredzēti 7,5% no kopējā finansējuma apjoma.
2004.gada sākumā kopējā finansējuma summa bija 12 680 311 eiru, no kuras
sabiedriskais līdzfinansējums bija 9 350 763 eiras, kas sadalījās šādi: kopienas
līdzdalība bija 6 849 975 eiras, bet Latvijas sabiedriskais līdzfinansējums – 2 500
788 eiras. Programmas iespējamais privātais līdzfinansējums bija 3 329 548 eiras, kas
nav saistošs, noformējot maksājumus no Eiropas Komisijas (EK). Šis fonds darbosies
līdz 2006.gada beigām. Ar 2007.gadu sāksies jauns finansējuma posms.
Pasākums “Mežsaimniecības attīstība” prioritātes mērķa līmenī veicinās
meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un
paaugstināšanu, liekot lietā investīcijas mežsaimniecības konkurētspējas
uzlabošanā kā vietējā, tā arī ārējā tirgū. Pasākums ietver aktivitātes
ekonomisko, ekoloģisko un sociālo standartu paaugstināšanai mežsaimniecības
uzņēmumos, kā arī bioloģiskās daudzveidības un vides saglabāšanu. Šā pasākuma
mērķgrupa ir zemes īpašnieki lauku teritorijā. Privātā juridiskā persona ir tā,
kurai uzņēmuma pamatkapitālā ir mazāk par 50 procentiem valsts kapitāla.
Atbalstā iekļautās aktivitātes
Patlaban kompensāciju finansējums paredzēts šādās aktivitātēs:
1. “Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana”, pie tām pieskaitāmas
platības, kuras zemes kadastra uzskaitē ir lauksaimniecībā izmantotas, bet šobrīd
tā netiek veikta vismaz vienu gadu pirms projekta iesniegšanas. Šajās platībās
atbalsts nav paredzēts Ziemassvētku eglīšu stādījumu ierīkošanai, bet ir
iekļautas krūmāju platības. Par krūmāju platībām tiek uzskatītas zemes, kuras
valsts zemes kadastra uzskaitē šajā grupā ietilpst un katra īpašnieka zemes robežu
plāna eksplikācijas daļā ir ierakstītas ailē “Krūmāji”. Par meža
ieaudzēšanu paredzētās kompensācijas ir 400 eiru/ ha, ieaudzētās mežaudzes un
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanas un
aizsardzības kompensācijas divus gadus, ieskaitot pieņemšanas gadu, – 140 eiru/ha
gadā. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50 ha mežaudzes
ieaudzēšanai un kopšanai vienā gadā. Īstenošanas periodi saskaņā ar VPD
nosacījumiem ir atšķirīgi: mežaudzes ieaudzēšana, tās kopšana un aizsardzība –
divi gadi, ieskaitot pieņemšanas gadu, bet dabiski ieaugušu mežaudžu kopšana un
aizsardzība – divi gadi.
2. “Finansējums mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu
bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību”, kur mežaudžu uzlabošanas
kompensācijas ir 350 eiru/ha. Finansējums vienam pretendentam kopā nevar pārsniegt 50
ha mežaudzes uzlabošanai vienā gadā. Nosacījumi mežaudzes atzīšanai par
mazvērtīgu ir definēti Zemkopības ministrijas izstrādātajos metodiskajos noteikumos,
kā arī jāsaņem VMD atzinums. Šajā aktivitātē kā īstenošanas periods ir noteikts
viens gads.
3. “Mežaudžu ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu
radīto postījumu vietās”, kur meža atjaunošanas kompensācija ir 420 eiru/ha.
Finansējums šajā aktivitātē paredzēts platībās, par kurām VMD izsniedz atzinumu,
ka konkrētajā platībā ir bijis ugunsgrēks un/vai dabas katastrofa, pie kuras
pieskaitāmi arī 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumi, un šajās platībās ir
veicama meža atjaunošana.
Prasības stādāmā materiāla izvēlē
Ļoti svarīgs ir stādāmais materiāls. Tam jāatbilst noteikumiem par meža reproduktīvo materiālu. Stādāmo materiālu vēlams iegādāties kokaudzētavā, kura atrodas tajā pašā reģionā, kur projekts tiks īstenots. To izcelsme ir dokumentāli jāapstiprina. Vēl jāpiebilst, ka tuvākā laikā sagaidāms stādu deficīts, īpaši tas sakāms par egli. Ja stādīšanai izmanto egļu mežeņus (vēlams no sava zemes īpašuma), no VMD ir jāizņem apliecinājums. Nedaudz labāk ir ar priežu un bērzu stādiem, jo tos iespējams relatīvi īsākā laikā izaudzēt. Jāatzīmē, ka ar izcirtumu apmežošanu nevajadzētu vilcināties, bet arī ne pārāk steigties, jo svaigos izcirtumos var savairoties smecernieks. Un, ja stādi netiks apmigloti, tie aizies bojā. Tādējādi var iegūt laiku gan stādu pasūtīšanai, gan izaudzēšanai.
Prasības projektu pieteicējiem
Konkursa kontekstā projekta pieteicēji ir zemes īpašnieki
(fiziskās, privātās juridiskās personas, arī apstiprinātas pilnvarotās personas) un
to apvienības. Pieteicējam ir jābūt pieejamiem stabiliem un pietiekamiem finanšu
līdzekļiem, lai nodrošinātu noteiktu projekta līdzfinansējuma daļu un projekta
īstenošanas nepārtrauktību. Projekta pieteicējs ir atbildīgs par visu projektā
paredzēto darbu izpildi. Pašvaldība, īstenojot ELVGF līdzfinansēto projektu, var
pretendēt uz valsts budžeta dotāciju līdz 60 procentiem no nepieciešamā
līdzfinansējuma attiecināmām izmaksām, ja projekta iesniedzējs ir viena vietējā
pašvaldība.
Uz finansējumu nevar pretendēt persona, kas pasludināta par maksātnespējīgu, atrodas
likvidācijas procesā, kuras saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta, kā
arī uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu. Tāpat
nevar pretendēt, ja persona atzīta par vainīgu krāpšanā, kukuļdošanā, korupcijā
vai arī ir bijusi iesaistīta noziedzīgos darījumos, kā arī ja tai ir bijuši
profesionālas darbības un līgumu nosacījumu pārkāpumi un sniegtās informācijas
sagrozīšana. Ir jābūt izpildītām valsts sociālās apdrošināšanas obligātām
iemaksām, nedrīkst būt to parādi.
Foto: Toms Kalniņš, A.F.I. |
Nepieciešamie pavaddokumenti
Projekta iesniedzējam pie aktivitātes “Mežaudzes atjaunošana
ugunsgrēku un/vai dabas radīto postījumu vietās” ir jāpievieno šādi
pavaddokumenti:
1. Pieteikums trīs eksemplāros un tā elektroniskais variants.
2. Dokuments, kas apliecina, ka meža īpašumā ir veikta inventarizācija (kopija).
3. Izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu uz pieteikuma iesniegšanas
brīdi (oriģināls).
4. Zemesgrāmatas nodaļas izdota Zemesgrāmatas apliecība vai nostiprinājuma izraksts
par zemes īpašumu, kurā paredzēts atjaunot mežaudzi pēc ugunsgrēka un/vai dabas
katastrofas zemes robežu plāns (kopija).
5. VMD atzinums par meža īpašumā ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu (pēc 2005.gada
8.-9.janvāra viesuļvētras) radītiem postījumiem un nepieciešamību atjaunot mežu
(oriģināls).
6. Meža atjaunošanas plāns, kas apstiprināts VMD (oriģināls).
7. Apliecinājums, ka projekta pieteikumu paraksta pilntiesīga persona (oriģināls).
Atbalstā var pretendēt tikai uz attiecinātām izmaksām. Projekta pieteikumi tiks
izvērtēti atbalsta piešķiršanai, ņemot vērā iesniegto pieteikumu un Meža
ieaudzēšanas/atjaunošanas/uzlabošanas plānu un pavaddokumentus. Pieteicēja
interesēs ir sastādīt reālu plānu, kurā paredzētie pasākumi veicami plānotajos
termiņos un apjomos.
Ja projektā tiks iekļautas neattiecinātas izmaksas (piemēram, lielāka platība nekā
dabā), tad par to daļu tiks samazināta atbalsta summa. Gadījumā, ja neattiecināmo
izmaksu izslēgšanas dēļ radīsies risks, ka projekts netiks īstenots vai netiks
sasniegti projektā paredzētie mērķi, LAD pieteikumu noraidīs.
Dr.silv. Gunārs Ģērķis