
NATO sanāk Lietuvā
Šonedēļ kaimiņvalstī Lietuvā, Viļņā, neformālā gaisotnē tikās NATO dalībvalstu, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri. Sanāksmē apspriesti vairāki svarīgi jautājumi – par NATO drošības politiku, turpmākajiem izaicinājumiem, kas gaida aliansi, kā arī miera uzturēšanas operācijām Balkānos, Afganistānā un Irākā.NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers ierodas Viļņā, kur 20.-21. aprīlī notika NATO dalībvalstu, kā arī Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru neformālā tikšanās. Tajā piedalījās ap 500 augsta ranga ārvalstu viesu un vairāk nekā 300 ārzemju žurnālistu Foto: EPA/A.F.I. |
Krievija un NATO paraksta vienošanos
Sanāksmes laikā Krievija un NATO Viļņā parakstījušas vienošanos
par alianses un programmas “Partnerattiecības mieram” dalībnieku bruņoto spēku
juridisko statusu vienai otras teritorijā. Dokumentu Krievijas un NATO padomes sēdē
parakstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un NATO ģenerālsekretārs Jāps
de Hops Shefers.
Pēc J. de Hopa Shefera teiktā, vienošanās nodrošina “juridisku
bāzi, kas būtiski uzlabo mūsu spēju strādāt vienoti kopīgu draudu gadījumā”.
Vienošanās nosaka atbildību par iespējamajiem zaudējumiem, kā arī regulē citus
aspektus, kas saistīti ar militāro kontingentu atrašanos, piemēram, mācībās
ārvalsts teritorijā, informē Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis
Aleksandrs Jakovenko.
Aizrāda austrumu kaimiņiem
Uzturoties Lietuvā, ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa turpināja
raidīt pārmetumus Baltijas valstu austrumu kaimiņa virzienā. Jau ziņots, ka
iepriekš, uzturoties Krievijā, K. Raisa norādījusi uz pārāk lielo varas
koncentrāciju tās prezidenta rokās, kā arī uz preses brīvības ierobežojumiem.
Lietuvā K. Raisa uzsvēra, ka ir jākoncentrējas uz palīdzības
sniegšanu Ukrainai un Gruzijai, lai panāktu ekonomisko attīstību un labklājību
šajās valstīs, kā arī lai nodrošinātu brīvību Baltkrievijā. Viņa atzina, ka tur
valda “pēdējā diktatūra Eiropā”, un teica, ka pienācis laiks šo situāciju
mainīt.
Uzslavē Latviju
K. Raisa žurnālistiem sacīja, ka gaidāmā ASV prezidenta Džordža
Buša vizīte Rīgā nav domāta kā vienas atsevišķas valsts izcelšana. ASV cer
saglabāt ciešas attiecības un sadarbību ne tikai ar Latviju, bet arī Lietuvu un
Igauniju.
K. Raisa atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentes Vairas
Vīķes-Freibergas lēmumu 9.maijā apmeklēt Maskavu. “Mēs cienām Lietuvas un
Igaunijas līderu atteikšanos piedalīties šajās svinībās,” teica K. Raisa. Viņa
gan piebilda, ka šāda vizīte var kalpot abu pušu attiecību uzlabošanai. “Latvijas
prezidentes lēmumus doties uz Maskavu atbilst ASV vēlmei padarīt ciešākas attiecības
gan ar Baltijas valstīm, gan arī ar Maskavu,” sacīja K. Raisa.
Sanāksme kā pārbaudījums Lietuvai
Uz NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi ieradušies aptuveni 500
ārvalstu viesu un vairāki simti žurnālistu. Sanāksmē piedalās NATO
ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa,
Vācijas ārlietu ministru Joška Fišers, Francijas ārlietu ministrs Mišels Barnjē,
Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinators Havjers Solana,
Krievijas un Ukrainas ārpolitisko resoru vadītāji Sergejs Lavrovs un Boriss Tarasjuks.
Pavisam tajā piedalās 30 delegācijas. Latviju sanāksmē pārstāv ārlietu ministrs
Artis Pabriks.
Sanāksme tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem
starptautiskajiem pasākumiem kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas gan viesu skaita,
gan pasaules mediju pievērstās uzmanības ziņā. Svarīgo ārvalstu viesu vizītes ir
pārbaudījums arī Lietuvas drošības struktūrām, kuras atbildīgas par augsto viesu
drošību. Tiek lēsts, ka drošības pasākumi Lietuvai izmaksājuši aptuveni 1,7
miljonus eiru (aptuveni 1,19 miljoni latu).
NATO dalībvalstu, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru neformālā sanāksme pirmo
reizi notiek ārpus Briseles.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv