
Juris Bezzubovs, Zemessardzes komandieris, pulkvežleitnants, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
Zemessardzes pulkvežleitnants Juris Bezzubovs tikšanās laikā ar ASV Mičiganas štata Nacionālās gvardes komandieri ģenerālleitnantu Tomasu Katleru un ASV Mičiganas štata Nacionālās gvardes armijas komandieri brigādes ģenerāli Robertu Teiloru |
– Ne mazums šķēpu lauzts par Zemessardzes (ZS) lomu un vietu atjaunotajos bruņotajos spēkos. Kā pakļautībā ZS atrodas pašlaik, un kāda ir tās nākotne?
– Saskaņā ar jauno Nacionālo bruņoto spēku ( NBS) struktūru Zemessardze (ZS)
vairs nav Sauszemes spēku (SZS) sastāvdaļa. ZS ir atsevišķs formējums NBS sastāvā,
kā tas bija deviņdesmito gadu sākumā. Tas nozīmē, ka ZS komandieris ir pakļauts NBS
komandierim, nevis SZS komandierim, kā tas bija iepriekš. Tā ir lielākā atšķirība
un juridiskais pamatojums pārmaiņām.
Pārmaiņas nenotiek vienā dienā, tāpēc Sauszemes spēku un ZS komandiera amats būs
apvienots līdz 2006.gada beigām. Šo apvienoto amatu es arī pašlaik pildu. Vēlākais
līdz 2007.gada janvārim Sauszemes spēku vadību pārņems Sauszemes spēku brigādes
komandieris. Lai aktivizētu šo pāreju, Sauszemes spēku un Zemessardzes štābā ir
izveidota atsevišķa struktūrvienība – SZS pārvalde, kurā strādā četrpadsmit
virsnieku un instruktoru. Viņu galvenais uzdevums – profesionālo vienību apmācība,
vadība un sadarbība. ZS štābs strādā tikai ar Zemessardzes vienību karavīriem un
zemessargiem.
– Vai saskaņā ar NATO militārās savietojamības principiem ZS tika izvirzīti kādi īpaši uzdevumi?
– Pēc iestāšanās NATO ZS vienībām tika uzdots veikt vienību
specializāciju. Atsevišķi bataljoni (BN) tika pārveidoti, piemēram, 54.BN – par
Inženiertehnisko BN, kura sastāvā ir divas profesionālo karavīru rotas. Viena no tām
– Nesprāgušo ieroču iznīcināšanas rota – pašlaik atrodas misijā Afganistānā.
Šajā bataljonā apmācīs zemessargus tādās tehniskās specialitātēs kā
konstrukciju inženieri, kaujas inženieri, spridzinātāji utt. ZS 34.BN Daugavpilī ir
Artilērijas bataljons. Tajā apmācīs un veidos profesionālo artilērijas bateriju, kas
iespējamās kaujas apstākļos varētu sniegt atbalstu SZS brigādes vienībām. Tas ir
“viscietākais rieksts” mūsu uzdevumos, jo BN jānodrošina ar pietiekami moderniem
artilērijas ieročiem, bet tie nav lēti. Pagaidām izmantosim 120 mm mīnmetējus.
Nosauktie un arī citi bataljoni ir tieši saistīti ar Sauszemes spēku kājnieku
brigādes attīstības projektu kā kaujas grupas atbalsta spēki, kuri jāsagatavo līdz
nākamā gada beigām. Sagatavotības pakāpei jābūt tādā līmenī, lai atbalsta
spēki varētu doties līdzi kaujas grupai, ja tā dosies kādā ārvalstu misijā.
– Vai Zemessardzes uzdevumos ietilpst arī iedzīvotāju aizsardzība teroristu, citu masveida uzbrukumu vai dabas stihiju gadījumos?
– Mēs esam NATO sastāvdaļa. No vienas puses, mums ir jānodrošina
piedalīšanās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās un operācijās, no otras
– jāgarantē drošība savas valsts teritorijā. ZS 31.BN tiek specializēts
aizsardzībai pret masu iznīcināšanas līdzekļiem. BN sastāvā ir Ķīmiskā
saindējuma izlūkošanas nodaļa un citi speciālisti, kuru uzdevums ir organizēt un
nodrošināt aizsardzību pret masu iznīcināšanas līdzekļiem.
Piemēram, ZS 17.Pretgaisa aizsardzības BN. Šis bataljons pārņēma no Gaisa spēkiem
zviedru pretgaisa aizsardzības lielgabalus un tiek gatavots svarīgu valsts objektu
aizsardzībai.
– Vai profesionālajos bruņotajos spēkos atradīsies vieta arī vēl spēkpilnajam lauku vīram, kas ar pārliecību drosmīgi stājās ZS kā savas mājas un valsts aizstāvis, kad Latvijā vēl saimniekoja okupantu armija?
– ZS ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums NBS sastāvā. Ar ieguvumiem spēkpilnajiem lauku vīriem būs tāpat kā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Tūdaļ ieguvumu nav, bet perspektīvā būs, jo budžetā apstiprinātie finanšu līdzekļi tiks izmantoti ZS attīstībai. Jaunajos specializētajos bataljonos tiks iekļauti un apmācīti dažāda profila speciālisti gan profesionālam, gan ārrindas dienestam. Tajā pašā laikā neviens zemessargs netiks sūtīts starptautiskās misijās, neievērojot brīvprātības principu, jo viņiem ir ģimenes, darbs un mēs pagaidām nevaram nodrošināt darba vietas saglabāšanu pēc atgriešanās no misijas. Tie, kas tuvākajā laikā dosies misijā uz Kosovu, ir panākuši vienošanos ar savu darba devēju.
– ZS pārdzīvojusi arī grūtus nesapratnes laikus par vairākkārtējām pārmaiņām tajā, arī par ieroču glabāšanas reglamenta prasībām. Vai beidzot esam uz skaidras attīstības takas?
– Mēs esam nonākuši pie reorganizācijas pirmā gala mērķa – mēs vairs neesam profesionālās armijas izpalīgi, par kādiem nesen mūs uzskatīja. Esam karavīri un zemessargi. Tomēr ZS vairs nevar būt tāda, kāda tā bija 1991.gadā, jo mums ir uzdoti konkrēti, izteikti militāri darbi un uzdevumi.
– Vai ZS arī tiks apbruņota ar modernākiem kājnieku ieročiem?
– Pirmkārt, tas skars profesionālās vienības, kas piedalās
operācijās Irākā, Afganistānā un citur, bet pēc tam arī zemessargus. Mūsu
rīcībā ir smags, neērts ierocis ar 7,62 mm kalibra patronām. Patrona ir liela un
smaga, aptveres ietilpība ir tikai 20 patronas. Karavīrs var līdzi nest aptuveni
astoņas aptveres, kurās būs ievērojamāki mazāk ložu nekā kaujiniekam, kuram ir
mazāka kalibra ierocis. Ieroču jaudā nav lielas atšķirības, bet mūsu puišiem ir
smags, garš, neērts ierocis, ar kuru grūti operēt, piemēram, Irākas operācijās,
kad jāatšaudās no autotransporta. Ne uz visiem šiem ieročiem var uzlikt nakts optiku,
zemstobra granātmetēju, pat parasto optiku. Beidzot ir pieņemts lēmums par modernāka
modeļa ieroču iegādāšanos.
ZS ieroču glabāšanu nosaka gan likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, gan
Ieroču aprites likums, gan Militārā dienesta likums. Likumu ir daudz. Kopā ar SZS/ZS
štāba juristiem strādājam, lai veiktu grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas
Zemessardzi”. Tas nav viegli, bet mūsu uzdevums ir panākt, lai ieroči kalpotu tikai
ZS uzdevumiem, lai tie nenonāktu nevēlamās rokās. Vissarežģītāk ir ar ieročiem,
kas iegādāti par personīgiem līdzekļiem. Droši vien esam vienīgie pasaulē, kas
reģistrē savā militarizētā formējumā personīgos ieročus. Pat medību ieroči
Latvijā ir reģistrēti policijā. Es kā militārpersona neesmu tiesīgs turēt mājās
dienesta ieroci. Ja man ir personīgais ierocis, tad atbilstoši Ieroču aprites likumam
tas jāreģistrē Valsts policijā. Zemessardze paralēli Valsts policijai reģistrē un
garantē dienesta vajadzībām par personīgajiem līdzekļiem iegādāto zemessargu
ieroču pareizu lietošanu. Bet zemessargs dienestā kā militārpersona ir tikai desmit
dienas gadā. Vai tas ir pareizi? Argumentu par un pret šādu kārtību ir daudz. Te ir
daudz pretrunu un viedokļu, bet mans uzdevums ir to sakārtot.
– Vai Zemessardze joprojām ir tikpat tuvu tautai un tai vajadzīga kā tās pirmsākumos?
– Mūsu darba virziens – sniegt atbalstu profesionālajām vienībām – ir tikai pakārtots, jo ar to strādā četri ZS BN, bet visi pārējie sadarbojas un veic sabiedrībai nepieciešamos uzdevumus. Mēs esam tajā posmā, kad ZS ir jāatjaunojas. ZS ir jāpieceļas kājās, es nevaru sacīt – lai mēs būtu tādi, kādi mēs bijām kādreiz, jo tas nav atkārtojams, bet jāpanāk, lai Zemessardzei būtu tāds pats prestižs kā toreiz. To var panākt, strādājot visiem kopā – gan veterāniem, gan jaunajiem. Gribu novēlēt visiem zemessargiem un karavīriem izturību un veselību!
Materiālus sagatavojis
Andris Kļaviņš