
Būt vajadzīgiem tautai un valstij
Viens no pirmajiem likumiem, ko pieņēma Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gadā, bija – “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Zemessardzes vadības galvenais uzdevums bija izveidot darboties spējīgu aizsardzības spēku struktūru visas valsts teritorijā, uzsākt mācību procesu, sakārtot apgādi, apbruņot brīvprātīgos.Situācija valstī bija sarežģīta, jo te vēl atradās Krievijas
karaspēks, kura augstākā vadība Latvijas valstiskumu un tās likumus neuzskatīja par
saistošiem. Apstākļos, kad praktiskās pieredzes līdzīgu militāru formējumu
izveidē Latvijā gandrīz nebija, jo kādreizējo aizsargu augstākie vadītāji sen kā
bija pametuši šīs zemes kauju laukus, lieti noderēja palīdzība no tautiešiem
ārzemēs. ASV, ne jau bez tautiešu ierosmes, bija pieņemts lēmums atbalstīt un
praktiski palīdzēt Baltijas valstīm neatkarības centienos. Tas ietvēra arī pirmo
militāro formējumu atbalstīšanu. Ilinoisas štats sadarbojās ar lietuviešiem, bet
Mičiganas – ar Latviju. 1992.gadā ASV pulkvežleitnants Ilmārs Herberts Dambergs
kopā ar Mičiganas Nacionālās gvardes trīszvaigžņu ģenerāli lidoja uz Rīgu, lai
sāktu pirmās sadarbības sarunas.
I.H.Dambergs ar smaidu atceras dažus kuriozus no šā brauciena, jo mūsu valsts jaunie
vadītāji joprojām īsti nezināja, kā uzvesties augsta ASV ģenerāļa klātbūtnē,
kad tepat aiz stūra vēl krievu tanki. Tomēr tas nekavēja turpmākajos gados ZS
nodibināt ciešu sadarbību ar Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem. Kā stāsta
ZS komandieris pulkvežleitnants Juris Bezzubovs, sākumā mēs bijām studenti
mičiganieši – pasniedzēji. Šogad jau esam līdzīgās lomās. Zemessargi katru gadu
brauc uz Mičiganu, bet amerikāņi – uz Latviju. Mēs apmaināmies ne tikai ar jaunām
idejām, jaunām militārās apmācības metodēm, bet rodam arvien ciešākas saites
cilvēku savstarpējā sapratnē un draudzībā.
Pērn Midlandē notika konference par karavīru ģimeņu izglītošanu, uzsverot arī
atbalstu sociālajos jautājumos. Katrs mācību brauciens tiek plānots tā, lai ietvertu
arī ceļojumu pa valsti. Pērn no sadraudzības štata kopā ar militāro vadību
atbrauca arī uzņēmēji. Tātad saikne no militārās sadarbības sāk pārtapt par
valstisku sadarbību starp Latviju un ASV Mičiganas štatu. Tiek plānota Latvijas Valsts
prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Mičiganas štata gubernatori.
ZS turpinās attīstīt un pilnveidot savus militārās sadarbības projektus. Jūlijā
notiks kopējas mācības Latvijā Summer Shield 2005, mūsējie savukārt brauks
uz Guardex 2005 mācībām Mičiganā. Līdz šim galvenokārt kopā mācījāmies
poligonā, bet šogad uz Mičiganas Nacionālās gvardes instruktoru skolu dosies ZS
ārrindas instruktori. Tas jau ir nākamais pakāpiens. Sakarā ar ZS jaunajiem uzdevumiem
nāksies izskatīt jaunas sadarbības iespējas zemessardzes speciālo bataljonu karavīru
apmācībā.
ZS turpinās arī iesāktās sadarbības programmas ar Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju,
kurās galvenokārt mācās bataljonu komandieri. 54. IT bataljons saņem palīdzību no
Vācijas inženieru sagatavošanā. 31. AMII bataljona ķīmisko ieroču aizsardzības
speciālistiem sāk veidoties sadarbība ar Čehiju, jo tās armija ir labi sagatavota
aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieročiem. Arī Bundesvēra akadēmijā ir labi
šīs jomas speciālisti.
Neraugoties uz dažādiem teritoriālās aizsardzības modeļiem, ZS turpina
tradicionālās sadarbības aktivitātes starp Baltijas valstīm. Igaunijas Kaitseliit
ir pakļauta tieši prezidentam un lielāko uzmanību pievērš rezervistu sagatavošanai,
lietuvieši savukārt pakļauti bruņoto spēku komandierim un praktiski veido skaitā
nelielu, labi apmācītu rezerves armiju.
Komandieris topošo ZS modeli uzskata par optimālāko risinājumu, kas atbilst mūsdienu
apstākļiem. Specializēto bataljonu uzdevumi vairāk saistīti ar militārajiem
mērķiem, bet pārējie kājnieku bataljoni, kas veido ZS lielāko daļu, vairāk domāti
sabiedrībai nepieciešamajam atbalstam dažādu krīžu un kataklizmu gadījumos (šim
nolūkam ZS pašos sākumos arī tika izveidota).
ZS pēc brīvprātības principiem profesionālajā dienestā rekrutēti 77 ārrindas
zemessargi, kas rotas sastāvā trenējas un gatavojas doties starptautiskajā misijā uz
Kosovu. Juris Bezzubovs neizslēdz iespēju, ka daļa no viņiem pēc atgriešanās no
Kosovas izteiks vēlmi turpināt savu profesionālā karavīra karjeru Sauszemes spēku 1.
vai 2. profesionālajā kājnieku bataljonā. Tas arī būs viens no ZS ieguldījumiem
mūsu profesionālās armijas izveidē.