
Kad neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatliekama
No šā gada 1.aprīļa Latvijas iedzīvotājiem par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukumu ir jāmaksā. To paredz jaunie Ministru kabineta Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtības noteikumi (publicēti “LV” 18.01.2005.).
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Rīgas Ātrās medicīniskās
palīdzības stacijas galvenais ārsts Semjons Štrihs, Rīgā pacientiem par nepamatotu
ātrās palīdzības izsaukumu jāmaksā 6 lati. Paši ārsti uzskata, ka šis lēmums ir
pareizs, jo NMP uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību, nevis sniegt palīdzību
vienkāršas saslimšanas vai sliktas pašsajūtas gadījumos. Ja ātrās palīdzības
brigādes pārsvarā pildīs ģimenes vai dežūrārstu funkcijas, pastāv risks, ka tās
kļūs nepieejamas gadījumos, kad pacienta dzīvība tiešām būs briesmās. Kā stāsta
S.Štrihs, pagājušo gadu pieredze rāda, ka apmēram 35% gadījumu izsaukums
izrādījies nepamatots. Protams, šie cilvēki nebija veseli kā rutki, taču viņu
dzīvībai briesmas nedraudēja. Dakteris stāsta, ka pagājušajā gadā bijuši
pacienti, kuri pamanījušies “ātros” izsaukt 100–170 reizes.
Taču iedzīvotājiem rodas pamatots jautājums, vai cilvēks pats vienmēr ir spējīgs
izvērtēt, cik bīstamas ir pašsajūtas izmaiņas. “LV” aptaujātie mediķi atzina,
ka tas pašiem pacientiem nekādā gadījumā arī nav jādara – tas ir speciālistu
pienākums. Bieži gadās, ka, cilvēkiem piezvanot uz NMP dienestu, tā speciālisti jau
pa telefonu, uzdodot jautājumus, var izvērtēt, vai jāsūta brigāde. Lai gan, kā
uzsver S.Štrihs, tā tas nav ne tuvu visos gadījumos, bieži NMP brigāde izvērtēt
izsaukuma pamatotību var tikai tad, kad apskatījusi pacientu.
Vai ir alternatīva ātrajai palīdzībai
“LV” aptaujātie ārsti uzskata, ka šajā situācijā pats būtiskākais ir rast atbildi uz jautājumu, vai pacientiem, kas jūtas neveseli, kam ir kāds slimības saasinājums, ir radīta pieejama alternatīva NMP. Diemžēl izskatās, ka īstas alternatīvas nav. Protams, teorētiski pacientam veselības pasliktinājuma gadījumā pirmām kārtām jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš tad arī izvērtē, cik tas ir vai nav bīstami. Taču praksē bieži vien ģimenes ārsts nav pieejams. Ģimenes ārsta darba laiks ir astoņas stundas dienā. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, ģimenes ārstu praksēs jābūt dežūrārstiem, taču arī viņi tur nedežurē visu nakti, bet tikai līdz pulksten astoņiem vakarā. Viņa atzīst, ka pēc šā laika pacientam, kuram ir kādas problēmas, tiešām nav citas alternatīvas kā NMP. Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Zaiga Barvida gan saka – šādos gadījumos pacientiem ir iespēja arī personīgi doties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Taču ne visi to spēj izdarīt, īpaši liela problēma tā ir laukos. Lieki piebilst, ka daudzviet laukos un mazpilsētās nekāds dežūrārsts arī nav pieejams. S.Štrihs, atzīstot, ka ar ģimenes ārstu un dežūrārstu pieejamību tiešām ir problēmas, stingri uzsver, ka tās nav risināmas ar NMP starpniecību. Jo pretējā gadījumā, kā jau minēts, cietēji būs pacienti, kuru dzīvībai tiešām būs apdraudējums, taču “ātrie” kavēsies, jo tajā laikā atradīsies izsaukumā pie kāda gripas slimnieka. S.Štrihs arī stāsta, ka bieži NMP brigādes sauc pacienti, kuriem nepieciešama plānveida palīdzība, uz kuru ir rinda, tādējādi cerot atrisināt šo problēmu. Diemžēl “LV” žurnāliste pati piedzīvoja situāciju, kad, zvanot uz kādu Rīgas slimnīcu un jautājot, ko darīt cilvēkam, kuram ilgi jāgaida rindā uz plānveida izmeklējumiem un kurš jūtas slikti, saņēma atbildi – sauciet “ātros”. Taču, ja uzņemšanas nodaļas darbinieki pēc slimnīcā ievestā pacienta izmeklēšanas uzskatīs, ka stacionēšana nav nepieciešama, par izsaukumu tāpat būs jāmaksā. Turklāt no slimnīcas uz mājām būs jānokļūst pašu spēkiem.
Ģimenes ārstam nepieciešama komanda
Šajā situācijā ir tikai viena vienīga izeja – uzlabot primārās
veselības aprūpes pieejamību. Arī S.Veide piekrīt, ka nav normāli, ja, pēc
S.Štriha ziņām, 35% gadījumu NMP palīdzību meklē hroniskie slimnieki, kas ir
pilnībā ambulatori ārstējami. Kā “LV” atzina vairāki praktizējoši ārsti, ar
pieejamību problēmas ir tāpēc, ka primārā aprūpe balstās tikai uz ģimenes ārstu
ar 2000 aprūpējamajiem. Jā, vēl ir medmāsa, kura pārsvarā veic rakstu darbus.
Eiropā ģimenes ārsts darbojas komandā, kurā ir gan dežūrārsti, gan vairākas
medmāsas. Būtu jābūt gan medmāsām, kas specializējušās un uzmana diabēta
slimniekus, gan medmāsām, kas kopj onkoloģiskos slimniekus, utt. Viens pats ģimenes
ārsts nevar ikdienā praktiski aprūpēt savus hroniskos slimniekus, kuriem patiesībā
nepieciešams vidējā medicīniskā personāla atbalsts. S.Veide uzskata, ka tieši
komandas trūkums ir primārās aprūpes lielākā problēma. Tai savukārt ir viens
vienīgs izskaidrojums – finansējuma trūkums.
Līdztekus visām objektīvajām pieejamības problēmām tomēr jārunā arī par to, ka
daļa pacientu nemaz nemeklē ģimenes ārsta vai dežūrārsta palīdzību
problēmgadījumos, jo vieglāk taču ir uzgriezt NMP tālruņa numuru, turklāt zinot, ka
palīdzība būs nekavējoties. Pacientiem ir jāsaprot, ka NMP nav aizņemtā ģimenes
ārsta alter ego vai izeja, lai nebūtu jāgaida rindā. Bet valstij būtu
jānodrošina, lai cilvēkiem, kuru dzīvībai briesmas nedraud, bet ir nepieciešama
medicīniskā palīdzībā, tā būtu pieejama.
Rūta Kesnere, “LV”