Maijā Eiropa runās par Otrā pasaules kara sekām

Runās Krievijā un Eiropā

Visticamāk, maija plenārsesijā Eiropas Parlamentā (EP) diskutēs par Otrā pasaules kara seku izvērtēšanu. Pagaidām vēl nav pieejama 9. – 12. maija plenārsesijas darba kārtība. Deputāts Aldis Kušķis “Latvijas Vēstnesim” apliecināja, ka par minētā jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā panākta politiska vienošanās. Tomēr viņš vēl piebilda, ka vienmēr pastāv iespēja, ka kaut kas varētu arī mainīties.
Diskusijas EP notiks gandrīz vienlaikus ar svinībām Maskavā, uz kurām dosies arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tādējādi par padomju režīma nodarījumiem un Otrā pasaules kara sekām tiks runāts ne tikai Maskavā, bet arī Eiropā.

Tas ir nozīmīgs panākums!

EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka “šā jautājuma apspriešana EP plenārsēdē ir ļoti liels sasniegums. Pie šā jautājuma iekļaušanas dienaskārtībā esam strādājuši jau gadu. Esmu priecīgs, ka mūsu darbs beidzot vainagojies ar panākumiem.” Arī A.Kušķis uzskata, ka diskusijas par Otrā pasaules kara seku izvērtēšanu EP ir liels sasniegums. “Tas noteikti ir sasniegums. Līdz šim EP par šiem jautājumiem nav runāts. Tas tikai norāda, ka paplašināšanās un jauno valstu deputātu ienākšana EP ir mainījusi Parlamentu, noskaņojumu tajā.” Ģ.V.Kristovskis min, ka savu artavu jautājuma izskatīšanai Parlamentā noteikti devusi arī Latvijas Valsts prezidente, paziņojot, ka piedalīsies svinībās Maskavā, kur skaidros vēstures patiesību par Otrā pasaules kara beigām.
Latvijas tautas kalps Rihards Pīks saka, ka ir pārliecināts – jautājumam par Otrā pasaules kara beigām un tā vēsturiski atšķirīgo nozīmi Austrumeiropai un Rietumeiropai jābūt EP dienas kārtībā. Viņš vēl piebilst, ka noteikti ir deputāti, kuri gribētu attālināt gaidāmās diskusijas un pažēlot austrumu kaimiņu – Krieviju. “Bet tas laiks jau ir pagājis – pienācis brīdis sākt atklātu sarunu. Pagātne ir jāizvērtē.”

Rietumeiropa grib, lai mēs “aizveramies”

Tā sauktajā Eiropas Parlamenta Baltijas jūras valstu reģiona intergrupā diskutējot par to, ka jautājums par Otrā pasaules kara sekām tiks skatīts maija plenārsesijā, izskanēja dažādi viedokļi. Deputāts no Igaunijas Tomass Henriks Ilvess teica visai skarbus vārdus. “Patiesībā daudzi deputāti no Rietumeiropas nevēlas par šo jautājumu runāt. Rietumeiropa grib, lai mēs aizveramies.”
Latvijas aptaujātie deputāti, lai gan daļēji piekrīt T.H.Ilvesa teiktajam, tomēr nav tik skeptiski. Ģ.V.Kristovskis piekrīt, ka daudziem Rietumeiropā Otrā pasaules kara seku izvērtēšana šķiet nevajadzīgs jautājums. “Viņiem tā ir sena pagātne. Tur grēki jau ir nožēloti un saņemtas gan morālas, gan materiālas kompensācijas.” Tomēr deputāts bilst, ka tas neesot iemesls, lai par šo jautājumu nerunātu. Arī A.Kušķis saka: “Jā, Ilvesam ir taisnība, ka daudzi par šo jautājumu negrib runāt. Bet to pašu mēs varam teikt arī par Latviju. Arī Latvijā daudziem diskusijas par šo jautājumu šķiet liekas. (..) Tas ir tikai normāli, ka visiem deputātiem nav vienāds viedoklis. Kādam šķiet, ka šis jautājums ir aktuāls, citam – ne. Mani personīgie novērojumi liecina, ka laikā, kopš strādāju EP, situācija pamazām mainās. Kad pagājušajā gadā sākām darbu EP, šis jautājums izraisīja daudz kritiskāku un noliedzošāku attieksmi. Tagad kopējais noskaņojums ir mums labvēlīgāks. To esam panākuši, pamazām, bet neatlaidīgi skaidrojot mūsu kolēģiem, ko mums nozīmē mūsu pagātne.”

Diskusija Eiroparlamentā ir tikai ceļa sākums

Visi atzīst, ka par Otrā pasaules kara seku izvērtēšanu ir svarīgi runāt, tomēr pavisam cits ir jautājums, ko tas nozīmēs Krievijai. Vai Krievija sadzirdēs mūsu balsi, ja tā skanēs no eiroparlamentāriešu mutēm? Visi aptaujātie Latvijas parlamentārieši ir pārliecināti, ka Krievija mūsu balsi sadzirdēs. “Protams, mēs nevaram cerēt, ka tas notiks vienas dienas un vienas diskusijas rezultātā. Maija plenārsēde ir tikai pirmais solis. Darbs jāturpina,” teic Ģ.V.Kristovskis.
A.Kušķis spriež, ka “mums jādara viss, lai EP viedoklī ieklausītos arī Eiropas Komisija un Eiropas Padome”. Jautāts, ko Parlamenta diskusijas nozīmēs Krievijai, viņš bilst, ka “tā ir Krievijas problēma, ka viņi nevēlas izvērtēt pagātni. Krievijas politiskajai elitei un sabiedrībai jātiek pāri imperiālistiskajai domāšanai. Pagātnes izvērtēšana noteikti varētu būt pirmais solis”. Arī R.Pīks ir pārliecināts – Krievija agri vai vēlu nonāks pie savas pagātnes izvērtējuma. “Viņi vairs nevar dzīvot tikai ilūzijās. Krievijai ir jāatrod jauna identitāte. Šodien, 21.gadsimtā, valsts vairs nevar attīstīties ar 300 – 400 gadus vecu filozofiju un uzbūvi.”
Pēdējā laika notikumi liecina, ka spiediens uz Krieviju ir ievērojams. Vakar Latvijā izskanēja arī ziņa, ka ASV Kongresa palātas deviņi pārstāvji iesnieguši Kongresam projekta rezolūciju ar prasību Krievijai atzīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju no 1940. līdz 1991. gadam. “Krievijas Federācijas valdībai ir skaidri un nepārprotami jāatzīst un jānosoda Baltijas valstu – Igaunijas, Lietuvas un Latvijas – nelikumīgā okupācija un aneksija no 1940. līdz 1991. gadam, ko veica Padomju Savienība,” teikts projekta rezolūcijā. Notiekošais ļauj cerēt, ka daudzu Baltijas valstu iedzīvotāju cerības – Krievijas atvainošanās par Padomju Savienības nodarīto – varētu piepildīties.

Materiālus sagatavojusi Ilze Sedliņa, “LV” speciālkorespondente Strasbūrā