Domu sadursmēs par nākamo ES finanšu perspektīvu

EK prezidents Žozē Manuels Barrozu neslēpj, ka visas vēlmes jaunajā finanšu perspektīvā tomēr neizdosies iekļaut Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Eiropas Komisija: “Esiet reālisti!”

Šajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) pagaidu komitejā tika runāts par jauno finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam. Uz sanāksmi bija uzaicināts arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu. Viņš deputātiem izskaidroja EK priekšlikumus un atbildēja uz tautas kalpu jautājumiem. Dažkārt EK prezidents izteikumos bija visai bargs un aicināja deputātus “būt reālistiem”.
Diskusija par Eiropas Savienības (ES) budžetu laikam no 2007. līdz 2013.gadam pašlaik ir Savienības dalībvalstu uzmanības degpunktā. Tieši šobrīd notiek cīņa par to, cik daudz naudas kādiem pasākumiem tērēt nākotnē. Sekmīga savu interešu pārstāvēšana šajā brīdī valstij noteikti atmaksāsies jau tuvākajā nākotnē.
Sanāksmē skaidri bija redzams – tā saukto jauno un veco ES dalībvalstu pārstāvjiem nereti ir diametrāli pretēji viedokļi par to, kādam tuvākajos gados jābūt jaunajam Eiropas Savienības budžetam. Deputāti no jaunajām dalībvalstīm stingri iestājas par līdzekļu palielināšanu struktūrfondiem, savukārt veco dalībvalstu pārstāvji teic, ka ES budžeta nauda ieguldāma ne vien jaunajās valstīs, bet gan tērējama kopējai Eiropas izaugsmei.

Kurš negrib vairāk Eiropas naudas

EP deputāts Valdis Dombrovskis par galveno Latviju interesējošo jautājumu uzskata ierobežojuma – četru procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) barjeras – atcelšanu struktūrfondu apguvē. Katrai valstij paredzēts ierobežojums, cik daudz no kopējās Eiropas naudas lādes tai pieejams. Līdz šim darbojies princips: katra valsts gada laikā struktūrfondos var saņemt naudas summu, kas nepārsniedz četrus procentus no valsts IKP.
“Jo nabadzīgāka valsts, jo mazāks ir tās IKP. Tas nozīmē, ka nabadzīgām valstīm ir pieejami mazāki kohēzijas un struktūrfondu līdzekļi nekā turīgākajām. Tas ir pretrunā ar ES reģionālo politiku,” skarbi saka V.Dombrovskis. “Mēs neaicinām mainīt kopējo līdzekļu apjomu. Mēs prasām mainīt to par labu jaunajām dalībvalstīm. Pēc pašreizējā Komisijas priekšlikuma aptuveni 52 procenti līdzekļu, kas novirzīti reģionālajai politikai, nonāktu veco dalībvalstu rīcībā. Tikai 42 procenti paredzēti jaunajām valstīm, bet atlikusī nauda rezervēta Bulgārijai un Rumānijai.”
“Cik man zināms, vēl joprojām ir spēkā Latvijas nacionālā pozīcija par to, ka Latvijai četru procentu barjera nav pieņemama. Latvijas interesēs ir atcelt šo ierobežojumu vai vismaz panākt tā pārskatīšanu, piemēram, mainot metodoloģiju, pēc kuras tiek aprēķināts valsts izaugsmes temps,” stāsta V.Dombrovskis. Tā kā Latvijas ekonomika aug strauji, mūsu interesēs ir panākt, lai tiktu ņemta vērā reālā izaugsme – gadā aptuveni septiņi līdz astoņi procenti no IKP. Iespēja panākt četru procentu ierobežojuma atcelšanu pagaidām nešķiet īstenojama. Pagaidām šo jautājumu aktīvi virza Latvija, Lietuva, Igaunija un vēl dažas valstis.

Varam tirgoties

Jautāts, ko Latvija varētu “ietirgot” apmaiņā pret četru procentu atcelšanu vai arī metodoloģijas maiņu, deputāts saka: “Ir daudzi jautājumi, kuros varam būt elastīgi. Piemēram, mēs varam piekrist izmaiņām kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos, jo mēs tāpat saņemam tikai trešo daļu no tā maksājuma, ko saņem veco dalībvalstu zemnieki. Šajā jomā zaudējums mums nebūtu īpaši jūtams.”
Uz V.Dombrovska jautājumu par EK attieksmi pret barjeras atcelšanu Ž.M.Barrozu neatbildēja. Arī ES budžeta komisāre Daļa Gribauskaite pēc sanāksmes izvairījās atbildēt uz šo jautājumu. Viņa atzina, ka metodoloģijas maiņa varētu būt iespējamais risinājums, kā panākt, lai jaunās valstis no struktūrfondiem iegūtu lielākus līdzekļus. Tāpat komisāre uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāveltī iespējami sekmīgākai fondu apguvei.
Latvijas līdzšinējā pieredze rāda, ka Eiropas naudu apgūstam sekmīgi. Pieejamie līdzekļi tiek izsmelti īsā laikā. “Attiecībā uz struktūrfondu apguvi situācija līdz ar desmit jauno valstu iesaistīšanos ir mainījusies. Iepriekšējos gados tiešām bija problēmas – vecās saņēmējvalstis piešķirto naudu neapguva, jaunās tagad naudu apgūst ļoti sekmīgi. Piemēram, D.Gribauskaite teica, ka jaunās valstis naudu apguvušas tik sekmīgi, ka EK šogad gatavojas budžeta grozījumos daļu nākamgad paredzēto līdzekļu “pārnest” uz šo gadu. Neviens mums nedos vairāk naudas, nekā kopumā paredzēts, bet maksājumu saistības var sadalīt dažādi pa gadiem,” teic V.Dombrovskis.

Vienošanās ir dalībvalstu vadītāju rokās

Galīgo lēmumu par nākamo finanšu perspektīvu pieņems Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji. EP balsojums par nākamo finanšu perspektīvu gaidāms, vēl pirms dalībvalstu vadītāji panāks vienošanos. Valdis Dombrovskis teic, ka pagaidām Eiropas Parlamenta ziņojuma projektā ir pausts atbalsts četru procentu barjeras saglabāšanai. Deputāts gan vēl ir apņēmības pilns cīņu turpināt un cer, ka “labākajā gadījumā varētu panākt, lai četru procentu griesti EP ziņojumā netiktu minēti. Reālistiski runājot, negatīva Parlamenta nostāja šajā jautājumā nez vai ir panākama, jo visvairāk deputātu ir no Vācijas”.
Skaidrojot smalkās budžeta cīņu nianses, V.Dombrovskis tomēr atzīst: “Kopumā Latvijai ir svarīgi, lai vienošanās par nākamo finanšu perspektīvu tiktu pieņemta pēc iespējas drīz. Tāpēc arī nevajadzētu pārmest valdībai, ja tā nevienojas par maksimālo Latvijai izdevīgo pozīciju. Mūsu interesēs nav bloķēt finanšu perspektīvas pieņemšanu.”
Arī ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs pagājušajā nedēļā skaidroja, ka Latvijas galvenā interese ir vispār panākt dalībvalstu vienošanos par nākamo finanšu perspektīvu, un, jo ātrāk, jo labāk. Šāda interese ir ne tikai Latvijai, bet arī pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, kuras Savienībā iestājās tikai pērn. Pašreizējais finansēšanas periods no 2000. līdz 2006.gadam izstrādāts laikā, kad Latvija un citas jaunās valstis vēl bija kandidātvalstis un līdz ar to savas intereses nevarēja pārstāvēt. “Līdzšinējo budžetu mēs izmantojam tikai pasīvi. Latvijas ieguvums no ES budžeta ir lielāks, ja tiek apstiprināts jaunais finanšu plāns. Latvija ir ieinteresēta, lai nebūtu pārrāvumu un lai no 2007.gada 1.janvāra būtu spēkā jaunais ES budžets.”