Tikpat mazas, cik mūsu krājkasīte, ir arī mūsu iespējas un prasības Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā ir zemākā minimālā alga ne vien Baltijas valstīs, bet visā Eiropas Savienībā (ES) – 80 latu. Nomaksājot nodokļus, cilvēks uz rokas algas dienā saņem 61 latu un 10 santīmus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka Latvijā līdztekus citām sociālās atstumtības riska grupām noteikti jāmin arī minimālās algas saņēmēji.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 80 latus mēnesī saņem 14,5% nodarbināto iedzīvotāju. Jā, daļa no tiem saņem papildu samaksu aploksnē, taču ne visi. Visvairāk minimālās algas saņēmēju ir Latgales reģionā – 21%. Latvijā ir arī viszemākais ar nodokli neapliekamais minimums visā ES – 26 lati. Jāatgādina, ka, neraugoties uz Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepciju par pakāpenisku minimālās darba algas paaugstināšanu, šogad valdība izšķīrās palielināt tikai ar nodokli neapliekamo minimumu. Situāciju vēl saasina inflācija.
LBAS aizvadītajā nedēļā rīkotajā diskusijā ekonomikas eksperts Uldis Osis, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte neprognozēja, ka tā varētu būtiski mazināties. Arī Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns izteica bažas, ka Latvijas valsts varētu iekļūt nebeidzamā inflācijas spirālē. Viņš arī uzskata: lai cik pamatota būtu gāzes tarifu paaugstināšana, tā ir ļoti nevēlama, jo tad neizbēgami pieaugs siltuma tarifi un citi ar to saistītie pakalpojumi. Uz tā rēķina droši vien pieaugs cenas arī tiem produktiem, kas nav tieši saistīti ar gāzes cenām. H.Ancāns arī prognozēja acīmredzamo: cenu izlīdzināšanās ar vidējo ES līmeni ir neizbēgama. Pieaugs arī algas, taču cenas noteikti palielināsies pirmās. Tam piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Viņaprāt, privātajā sektorā lielu problēmu nebūs, darba devēji būs spiesti maksāt, lai noturētu darbiniekus. Vislielākās grūtības tieši algu ziņā viņš prognozēja valsts budžeta iestāžu darbiniekiem. T.Tverijons, tāpat kā arodbiedrības, uzskata, ka ar 2006.gada 1.janvāri jāpalielina minimālā alga. Tādējādi palielinātos arī iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā.
Par tādu iespēju vakar, 14.aprīlī, sprieda arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) dalībnieki. LM iesaka variantu, pēc kura minimālo algu palielinātu no 80 uz 100 latiem, savukārt neapliekamo minimumu – no 26 uz 32 latiem. Finanšu ministrija piedāvā kompromisa variantu, kurā minimālā alga tiktu palielināta uz 90 latiem, neapliekamais minimums – no 26 uz 32. Situāciju mazliet apgrūtina tas, ka pie minimālās algas šobrīd ir piesaistītas pedagogu algas. Tas prasa vēl papildu līdzekļus no valsts budžeta. Visticamāk, minimālā alga no nākamā gada tiks paaugstināta, par cik – tas tiks spriests NTSP sēdē 25. maijā.