ASV “The New York Times”: “Sabiedriskās domas aptaujas Francijā parāda, ka franči ir drīzāk tendēti balsot pret ES konstitūciju 19.maijā paredzētajā referendumā. “Mēs varētu kļūt pilnībā izolēti,” teicis Žaks Širaks. Konstitūcijas noraidījums apdraudētu Francijas spēju aizsargāt tās nacionālās intereses. “Miers, stabilitāte, demokrātija, cilvēktiesības un ekonomiskā attīstība, arī sociālais progress rītdienas pasaulē ir likti uz spēles,” norāda Francijas prezidents.”

Poļu “Rzeczpospolita”: “Vienīgais pasaules līderis, kurš, lai gan bija gaidīts, tomēr neieradās Jāņa Pāvila II bērēs, bija Vladimirs Putins. Krievijas prezidents tādējādi ir izslēdzis Krieviju no to valstu kopības, kuras ciena mirušā pāvesta pārstāvētās vērtības. Maskava vēlreiz apliecinājusi, ka nevēlas tikt pieskaitīta pie Rietumu civilizācijas un joprojām meklē sev īpašu vietu pasaules ģeopolitiskajā kartē.”

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Līdz prezidenta vēlēšanām Krievijā ir trīs gadi, taču jau tagad prātus nodarbina “2008.gada problēma” – jautājums, kas vai kurš nāks pēc Putina. Pats Putins vairākkārt ir izteicies, ka viņa nodoms nav grozīt konstitūciju, kas viņam neļauj trešo reizi balotēties prezidenta vēlēšanās. Taču nesen galvenais prezidenta palīgs Dmitrijs Medvedjevs atklāja kārtis, lai arī ne pilnībā. Kādā intervijā viņš norādīja, ka Krievija sabruks, ja neizdosies konsolidēt eliti, un ieteica ieviest jaunu tradīciju – nodot varu likumīgā ceļā, balstoties uz reāli eksistējošu demokrātiju.”

Krievijas “Pravda”: “Kļuvis zināms, ka Krievijas prezidents pirmo reizi publiski paziņojis par iespēju balotēties prezidenta vēlēšanās trešo reizi. Tiesa, Putins teicis, ka runa nav par 2008.gadu.”

Poļu “Rzeczpospolita”: “Nav izslēgta iespēja, ka 9.maijā Maskavā, ... Polijas prezidentam līdzās stāvēs no pasaules izolētie diktatori – Kims Čenirs, Aleksandrs Lukašenko un Saparmurads Nijazovs.”

ASV “The Washington Times”: Krievijas vēstnieks ASV Jurijs Ušakovs apgalvo, ka, gadadienai tuvojoties, “uzliesmo mēģinājumi pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, lai samazinātu mūsu valsts lomu nacisma sagrāvē. Sešdesmit gadu pēc kara dažādu tautību Waffen SS veterāni soļo zem saviem simboliem... Dažas vēstures grāmatas vienā kategorijā ieskaita upurus un bendes…”